ES valstu ārlietu ministru sanāksmē Briselē pirmdien tika pieņemts lēmums nekavējoties aizliegt jaunu Irānas jēlnaftas importa, iegādes vai transportēšanas līgumu slēgšanu.

Tomēr,

lai pasargātu ES ekonomiku, kas mēģina pārvarēt parādu krīzi, ministri piekrita noteikt embargo pārejas laiku, dodot valstīm iespēju līdz 1.jūlijam pabeigt darījumus

ES ārlietu ministri arī nolēma iesaldēt Irānas centrālās bankas aktīvus, ko var izmantot Irānas kodolprogrammas finansēšanai, kā arī aizliegt zelta un citu dārgmetālu tirdzniecību ar šo banku un citām Irānas valsts institūcijām, informēja ES amatpersonas.

ES ārējās un drošības politikas augstā komisāre Ketrīna Eštone paskaidroja, ka finanšu sankciju mērķis ir pārliecināt Teherānu atgriezties pie sarunu galda ar Rietumvalstīm, kuras viņa pārstāv sarunās ar Irānu. Viņa sagaida, ka Irāna atsāks sarunas un piekritīs pērn Rietumvalstu izteiktajiem ierosinājumiem vai arī sniegs jaunas idejas, kā vairot starptautiskās sabiedrības pārliecību, ka urāns Irānā tiek bagātināts civiliem mērķiem.

Tomēr lēmums par sankcijām nebija viegls, jo vairākas ES valstis ir ļoti atkarīgas no Irānas naftas, piemēram, parādu māktā Grieķija gandrīz pilnībā ir atkarīga no Irānas naftas, tādēļ tai tagad jāmeklē jauni naftas avoti.

Jautājumu par naftas embargo Irānai ES valstis atkārtoti izskatīs maijā, kad izvērtēs, vai sankcijas devušas gaidīto rezultātu.

Lai gan citas naftas eksportētājas, piemēram, Saūda Arābija un Kuveita, sagaida savas naftas noieta tirgus palielināšanos, sankciju pret Irānu dēļ, kas nozīmē, ka pasaules naftas tirgū ik dienu nenonāks 2,6 miljoni barelu naftas, naftas cena pasaulē saglabājas augsta, bet sankciju dēļ samazinājusies Irānas riāla vērtība un palielinājušās cenas pamatproduktiem Irānā.

Irānas programma urāna bagātināšanai ir izraisījusi Rietumvalstu bažas par tās kodolprogrammas mērķiem. Rietumvalstis ir paudušas aizdomas, ka Irānas īstais mērķis ir bagātināt urānu līdz 90% – nepieciešamajam līmenim tā izmantošanai atombumbā, bet Irāna to noliedz, apgalvojot, ka programmas mērķi ir tikai civili.

Saskaņā ar Starptautiskās Enerģijas aģentūras datiem ES pērn importēja apmēram 600 tūkstošus barelu Irānas naftas dienā, līdz ar to ES ir svarīgs tirgus Irānas naftai.