Nodokli grib ieviest no nākamā gada

Nodokli par šķūnīšiem un citām saimniecības ēkām valdība grib ieviest jau no nākamā gada 1. janvāra, lietojot tām tādu pašu nodokļa likmi kā par dzīvojamām mājām – 0,2 līdz 0,6% no īpašumu kadastrālās vērtības. Reizē gan ir noteikts, ka pašvaldībām būtu tiesības pašām lemt – aplikt vai neaplikt arī saimniecības ēkas.

Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Imants Balodis domā, ka šķūnīšu un citu īpašumu vērtēšanu un aplikšanu ar nodokli valsts uzgrūdusi kaklā pašvaldībām lielā steigā. Vispirms būtu rūpīgi jāizsver, par kādām saimniecības ēkām būtu jāmaksā šis nodoklis; cik pašvaldības administratīvajā teritorijā pavisam ir šādu oficiāli reģistrētu saimniecības ēku un vai tās reāli ir dabā. Ja tas netiks izdarīts, pašvaldībās var sagaidīt neapmierināto īpašnieku sūdzības.

"Šķūnīšu nodoklis būs lieka cilvēku tracināšana,"

Nodokļa aprēķiniem jābūt precīziem

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis norādīja, ka nodokļa aprēķini gan par saimniecības ēkām, gan par citām būtu jābalsta uz precīziem, stāvoklim dabā atbilstošiem datiem. Kamēr šo īpašumu uzskaite klibo ar abām kājām, tikmēr pašvaldībās veiktie nodokļa aprēķini arī turpmāk būs tikpat kļūdaini kā Valsts zemes dienestā par tiem reģistrētie dati.

Vispirms sakārtot īpašumu kadastrālo vērtēšanu, novēršot sistēmiskās un datu kļūdas un tikai tad grozīt nodokļa politiku – šādu priekšnoteikumu LPS izvirzījusi valdībai. Cita starpā LPS prasa novērst nesamērīgo nodokļa slogu līdzīgiem īpašumiem dažādās valsts teritorijās, kā arī noteikt ar nodokli neapliekamo platību mājoklī deklarētajām personām. Savukārt valdība atbildējusi, ka priekšlikumi nodokļa piemērošanai 2012. un turpmākajos gados jau ir apstiprināti novembrī un ka tāpēc tos vēlreiz vairs neesot vērts apspriest.

"Vai aplikt ar nodokli šķūnīšus un citas par 25 kvadrātmetriem lielākas saimniecības ēkas, tas pašvaldībām jāizlemj ātri – pats vēlākais līdz nākamā gada februārim, kad iedzīvotājiem jāizsūta nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu paziņojumi," LA norādīja Jaunsleinis.

Nodoklis par suņu būdu

Lielvārdes novada pašvaldības vadītājs stāstīja, ka pēc kādas Valsts zemes dienesta īstenotās nekustamo īpašumu masveida vērtēšanas

pašvaldības darbinieki pārbīlī atklājuši, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētas viņu teritorijā esošās... mazmājiņas un suņu būdas.

"Tā kā informācija nodokļa aprēķinam pašvaldībā jābalsta uz kadastra datiem, var iznākt, ka kādā brīdī arī par šīm celtnēm būsim spiesti aprēķināt nodokli. Tas ir murgs!" atzina viņš. Lai tagad atsijātu saimniecības ēkas no mazmājiņām un suņu būdām, Lielvārdes novada pašvaldībai būtu jāalgo darbinieki, kas tad vērtētu, kuras ēkas būtu apliekamas ar nodokli un kuras nebūtu.

"Man roka neceļas aplikt ar nodokli šķūņus un citas saimniecības ēkas! Par šāda pasākuma nelietderību centīšos pārliecināt arī citus domes deputātus," norādīja Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs. Ņemot vērā šādu ēku zemo vērtību, viņaprāt, pašvaldībai no šā šķūnīšu nodokļa būs mazs ieguvums, tāpēc šā nodokļa ieņēmumu prognozē nākamajam gadam ieņēmumi no šķūnīšiem netiek plānoti.

Līdzīgās domās ir arī Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats: "Mēs turklāt vēl īsti nezinām, kādas saimniecības ēkas ir oficiāli reģistrētas, tāpēc ka ir simtiem dažādu nelegāli celtu būvju. Vai aplikt tās ar nodokli, par to varēsim spriest, kad no Valsts zemes dienesta būsim saņēmuši oficiāli reģistrēto ēku sarakstus."

Jau tagad daļai grūti samaksāt

Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Māris Ainārs laikrakstam piebilda, ka jau tagad lielai iedzīvotāju daļai ir grūti samaksāt pašlaik noteiktos nodokļus par zemi un dzīvojamo māju. Jau kopš pagājušās ziemas daudzi iekļuvuši parādos par siltumu un citiem komunālajiem pakalpojumiem. "Šādos apstākļos nodoklis par šķūnīšiem būs papildu slogs," viņš piebilda.

Pašvaldības nodokļu inspektore Iveta Heidemane stāstīja, ka lauku māju īpašniekiem nodoklis par šķūni vai citu saimniecības ēku neiznāktu liels, ņemot vērā zemo kadastrālo vērtību. Piemēram, par vecu 213 kvadrātmetru kūti, kuras kadastrālais novērtējums ir 641 lats, būtu jāmaksā 1,29 lati. Toties Iecavas centrā par 409 kvadrātmetru lielu saimniecības ēku, kuras vērtība ir 12 270 latu, būtu jāmaksā 25 lati – papildus par zemi un dzīvojamo ēku maksātajam nodoklim. Viņasprāt, nodokļu politiķiem būtu jāņem vērā, ka iedzīvotājiem sakrājušies nodokļa parādi par iepriekšējiem gadiem, tāpēc jebkādi papildu nodokļi vēl vairāk palielinās parādu nastu. Pēdējos gados Iecavas novadā parādu apmēri strauji pieaug – kopīgā nodokļa parādu summa 7000 nodokļu maksātājiem pašlaik sasniegusi 151 200 latu.

Viesītes novada zemnieku saimniecības "Oši" īpašnieks Valdis Piekuss LA norādīja, ka ar šķūnīšu nodokli tiek turpināta tā pati vecā politika – ik gadu meklēt jaunas iespējas, kā vēl citādi izpurināt iedzīvotāju kabatas. Viņaprāt, saskaitīt saimniecības ēkas un aplikt tās ar nodokli ir pats vieglākais ceļš.

Viļakas novada Žīguru ciemata iedzīvotāja Olga Brokāne stāstīja, ka vietējā pašvaldība novembrī aicinājusi iedzīvotājus pašus pieteikt savus nereģistrētos šķūnīšus un citas saimniecības ēkas. "Acīmredzot ar nolūku, lai no nākamā gada apliktu tos ar nodokli, par ko iedzīvotāji, protams, nebūs sajūsmā," atzina Brokāne.

Jau vēstīts, ka nākamā gada budžetā paredzēta 25% pieauguma ierobežojuma atcelšana nekustamā īpašuma nodoklim zemei un 0,2% nodokļa ieviešana dzīvojamo māju palīgēkām.