Viņš atgādināja, ka pavasarī tika lēsts, ka 2012.gada budžets būs jākonsolidē par 150-180 miljoniem latu, un būtiski mazāks šis skaitlis nebūs un tas aizvien būs nozīmīgs.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misijas vadītājs Marks Grifits žurnālistiem sacīja, ka mērķis ir nākamgad sasniegt budžeta deficītu 2,5% no iekšzemes kopprodukta, kas arī nepieciešams, lai Latvija varētu izpildīt Māstrihtas kritērijus un pievienoties eiro zonai. Viņš atzina, ka Latvijas valdības pārstāvjiem un aizdevējiem ir atšķirīgs redzējums par budžeta konsolidācijas apmēru. "Mēs uzskatām, ka nepieciešams īstenot vairāk pasākumi, nekā to piedāvā valdība," viņš sacīja.

Grifits arī uzsvēra, ka budžeta konsolidācijas pasākumiem ir jābūt ilgtspējīgiem, taču daži no valdības piedāvātajiem pasākumiem tādi nav, piemēram, samazinājums investīcijām. Tāpat SVF pārstāvis atzina, ka būtu jāsaglabā garantētā minimālā ienākuma maksājums.

"Mēs skatās arī uz budžeta kvalitāti," norādīja Grifits.

Pēc Ministru prezidenta Valda Dombrovska teiktā, sarunas ar aizdevējiem pirmdien nav noslēgušās un tās turpināsies tuvākajās dienās.

LASI TVNET: Sarunas ar aizdevējiem rit ļoti smagi

Viņš informēja, ka tikšanās laikā ar aizdevējiem sāktas detalizētākas diskusijas par budžeta konsolidācijas pasākumiem. Pašreiz notiek darbs. Vēl tiks precizēti vairāki aprēķini attiecībā nākamā gada valsts budžeta bāzi," viņš sacīja.

Pēc premjera teiktā, nākamais sarunu laiks ar aizdevējiem nav precīzi noteikts, taču acīmredzot sarunas būs otrdien vai trešdien. Līdz ar to Dombrovskis atturējās vērtēt valdības panākumus sarunās, jo par rezultātiem varēs secināt vien to noslēgumā.

Jau vēstīts, ka valdība pašlaik strādā pie nākamā gada valsts budžeta projekta izstrādes un starptautiskā aizdevuma programmas noslēgšanas.

Vēstīts arī, ka Latvija 22.decembrī plāno noslēgt starptautiskā aizdevuma programmu.

Latvija 2008.gada beigās panāca vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par 7,5 miljardu eiro aizdevuma saņemšanu. Līdz šim Latvija no plānotā kopējā aizdevuma saņēmusi 4,4 miljardus eiro, no kuriem apmēram 49% izlietoti valsts budžeta deficīta un valsts budžeta aizdevuma finansēšanai, 38,5% izlietoti valsts parāda atmaksai, bet apmēram 10% izmantoti finanšu sektora stabilitātei, kā arī 2,5% ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas atbalsts "Parex bankai".

Nākamā gada budžeta plānošana norit saspringti