Uz Latviju atbraukušo tūristu skaits šogad kopumā varētu būt par 15-20% lielāks nekā pērn. Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Armands Slokenbergs intervijā portālam TVNET prognozē, ka šogad varētu būt pirmais gads pēc krīzes, kad nozares uzņēmēji varētu sākt domāt par peļņu. Tai pašā laikā viņš piemin arī nozarē strādājošo trūkumus, piemēram, vācu valodas nezināšanu.
“No visām pusēm, pamatā no piejūras un tradicionālajiem tūrisma galamērķiem, nāk pozitīvi un ļoti cerīgi signāli par tūristu skaita pieaugumu šogad, un, iespējams, nākamgad jau varētu sākt domāt par piesardzīgu pakalpojumu cenas celšanu.”
Līdz ar krīzi cenas ir būtiski kritušās un patlaban joprojām ir 2009.gada līmenī.
Droši vien tūrisma nozarei šis varētu būt peļņas gads,
kad var sākt kompensēt iepriekšējo gadu zaudējumus. Ja izdosies reāli uzlabot pakalpojumu, visticamāk, nākamgad varēs celt arī cenas. Virknē vietu, it sevišķi pie jūras, pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums.”Kvalitāti nevar samazināt
Vienlaikus Slokenbergs uzsver, ka jāsaglabā laba tūrisma pakalpojumu kvalitāte. Nedrīkst atgriezties tādā situācijā, kāda bija pirms vairākiem gadiem, kad pakalpojumu kvalitāte nebija adekvāta cenai.
Papildus tam būtu jāattīsta pakalpojumi kas domāti specifiskām klientu grupām, piemēram – ģimenēm vai senioriem.
Populārākajās vietās tūristu skaits ļoti liels
Līdz ar lielo tūristu aktivitāti daudzviet šogad sasniegti apmeklētāju skaita rekordi. Piemēram, Siguldas Tūrisma informācijas centrā šogad fiksēta lielākā apmeklētāju plūsma vēsturē.
Visi apkārtnes tūrisma objekti izjutuši sen neredzētu atpūtnieku pieplūdumu. Kādreiz Siguldu uzskatīja par tipisku “Rīgas satelītu”, taču tagad pilsētas pārstāvji jau protot piesaistīt viesus uz vairākām dienām.
Arī Kuldīgā Ventas rumbu šogad apmeklē divreiz lielāks cilvēku skaits nekā pērn. Šai Kurzemes pilsētā īpaši audzis velotūristu daudzums. Pēc 2010.gada datiem,
vidēji viens tūrists Latvijā diennaktī iztērē 50 latus.
Līdzīgu summu tūristi Latvijā tērējuši visus pēdējos gadus. Savukārt 2000.gadā tie bija tikai 22 lati. “Tas nav slikts rādītājs,” Slokenbergs vērtēja.
Viņš skaidroja, ka īpaši lieli ieguvēji patlaban ir tie uzņēmēji, kuri darbojas interneta vidē, sastrādājoties ne tikai ar apkārtējām firmām, bet arī sociālajiem tīkliem.
Neprot vācu valodu
Viena no Latvijas tūrisma jomā strādājošo problēmām ir svešvalodu zināšanas, īpaši izzūdošās vācu valodas prasmes.
Īpaši aktuāli tas ir laukos ārpus Rīgas. Piemēram, no Cēsu puses ziņots, ka naktsmītņu darbinieki neprotot valodu un tādēļ nevar pieņemt telefoniskas rezervācijas.
Vācu valodas nezināšana ir liels klupšanas akmens.
Ar krievu valodu Latvijas tūrisma nozarē strādājošajiem problēmu nav, un tas ir viens no iemesliem kādēļ pie mums brauc tik daudz krievvalodīgo tūristu. Arī angļu valodu prot ļoti daudz latviešu.
GBP
RUB
USD
