Ne visi tūristi ir apmierināti ar Latvijā piedzīvoto – daļa arī sūdzas par saņemtajiem nekvalitatīvajiem pakalpojumiem. Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Armands Slokenbergs intervijā portālam TVNET sacīja, ka pēdējā laikā tūristu sūdzību skaits ir saglabājies iepriekšējā līmenī.
“Mums nav informācijas, ka sūdzību skaits būtu pieaudzis. Vairums gadījumu, kas nonāk līdz mums, ir strīdīgi – tās ir konfliktsituācijas, kurās katrai pusei ir savs redzējums.
Nevarētu teikt, ka patlaban ir izteikta tendence ar tūristu apkrāpšanu un konsumācijas tipa pakalpojumiem kā kādreiz.”
Joprojām aktuāls ir jautājums par taksometru pakalpojumiem.
Arvien ir situācijas, kurās tūristi pārmaksā par taksometru pakalpojumiem, tādēļ arī patlaban to var uzskatīt par “sāpju bērnu”. Šis jautājums neesot risināms tik vienkārši, te jāņem vērā arī kultūras iezīmes.Tomēr šādas situācijas tūristiem jāpiedzīvo ne tikai Latvijā: “Ne jau tikai Latvijā vai Rīgas lidostā tādas lietas notiek.”
Slokenbergs tūristu apkrāpšanu taksometros šobrīd neuzskata par problēmu, kas būtiski ietekmētu tūrisma tēlu ārvalstīs. Situācija uzlabojusies līdz ar konkurences saasināšanos. “Mums jācenšas dzēst iepriekšējo notikumu sekas ar pozitīvāku pieredzi. Īpaši saasinātu uzmanību drošībai un krāpniecībai pievērš Skandināvijas tūristi.”
Cenšas apkrāpt arī latviešus
Pavisam nesen apkrāpšanas centienus taksometrā piedzīvoja arī vairāki TVNET žurnālisti. Lai gan viņi runāja tīrā latviešu valodā un brīdināja taksometra vadītāju, ka galamērķī jānokļūst pēc iespējas ātrāk,
šoferis vairākkārt izvēlējās izteikti garākos un pat neloģiskākos maršrutus.
Kad pasažieri viņam aizrādīja par bezjēdzīgo līkumošanu, viņš izlikās, ka vienkārši sajaucis ceļu...
Foto: LETA
Nav kur nokārtot dabiskās vajadzības
Aģentūras vadītāja rīcībā nebija informācijas, ka patlaban būtu aktuāla tūristu apkrāpšana krogos un kafejnīcās. Kā vēl vienu lietu, par ko dažkārt tūristiem gan būtu pamats sūdzēties, Slokenbergs minēja sabiedriskās tualetes. Ne vienmēr problēma ir tieši tualešu trūkums – tās var atrast arī kafejnīcās, benzīntankos, viesnīcās un citās sabiedriskās vietās.
Taču nereti tualetes ir netīras un nekārtīgas. Bieži vien
pietiktu ar labierīcību sakopšanu un tualetes papīra nodrošināšanu.
Eiropas tūristiem, kuri pieraduši pie tīrības tualetē, Latvijas nesakoptās mazmājiņas mēdz radīt sliktu iespaidu un emocijas. Par šiem un citiem jautājumiem esam sagatavojuši Tūrisma rokasgrāmatu - īsu, praktisku un interesantu lasāmvielu visiem, kas strādā tūrisma nozarē.Cik droši tūrists var justies Latvijā?
Slokenbergs pauda viedokli, ka bieži vien tūristi par drošību Latvijā ir sliktākās domās, nekā pēc tam izrādās realitātē. Viņš gan piekrita, ka tūristu pulcēšanās vietās bieži vien uzturas garnadži, cenšoties uz Latviju atbraukušos apzagt. “Kur ir aitas, tur ir cirpēji.”
Zagļu gan neesot tik daudz, lai Latviju varētu uzskatīt par īpaši nedrošu valsti. Kā piemēru viņš minēja savu pieredzi – viņu esot apzaguši divreiz.
Vienu reizi mani apzaga Zviedrijā, otro – Londonā.
“Situācija mums ir labāka, nekā dažreiz liekas. Policijas apkopotā informācija liecina par likumpārkāpumu pret tūristiem pieaugumu, bet tas var būt skaidrojams arī ar pašu tūristu skaita kāpumu."
Pozitīvas tendences šai jomā ieviesusi krīze, kuras dēļ daudz garnadžu un krāpnieku devušies meklēt labākus medību laukus uz bagātākām valstīm. “Piemēram, mediju vidē ir dzirdēts, ka meitenes, kas strādāja pie mums, tagad ir devušās darba meklējumos uz ASV.”
Kā tūristi uzvedas Latvijā?
Slokenbergs vērtēja, ka ārvalstu tūristu uzvedība pēdējā laikā Latvijā nav radījusī kādu īpašu negatīvu rezonansi. Protams, liela atšķirība ir starp Rīgā un ārpus galvaspilsētas notiekošo.
Rīgas pašvaldības policijas apkopotā statistika liecina par likumpārkāpumu skaita pieaugumu. Piemēram, ir
pieaudzis ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu skaits.
Tā kā Latviju arvien vairāk un biežāk apmeklē ģimenes ar bērniem un vecāka gada gājuma ļaudis, kā arī velotūristi, arvien mazāk pamanāmi kļūst nepieklājīgie tūristi, kuri mēdz uzvesties nekulturāli.
GBP
RUB
USD
