Iepirkumu konkursā par jaunu elektrovilcienu un dīzeļvilcienu sastāvu iepirkumu no trim pirmajā kārtā atlasītājām kompānijām otrajā kārtā no turpmākas dalības konkursā ar ekonomiski nepamatotiem tehnisko prasību grozījumiem izslēgta viena kompānija, savukārt pārējās divas kompānijas iesniegušas vienu piedāvājumu faktiski bezkonkurences apstākļos, norāda Greste.

Tāpat iepirkuma gaitā vairākkārtīgi tika mainīts komisijas sastāvs un uzņēmuma valde, kas, pēdējā brīdī mainot konkursa nosacījumus, izslēdza no konkursa vienu pretendentu. Lai izvērtētu radušos situāciju, nepieciešams kompetentas institūcijas - Finanšu ministrijas vai Iepirkumu uzraudzības biroja - slēdziens, norāda Greste.

"Faktiski var uzskatīt, ka konkurss pēc būtības nav noticis, jo konkursā ar vienu pretendentu nevar runāt par labāko, ekonomiski izdevīgāko piedāvājumu," uzskata Greste.

"Jāņem vērā arī tas, ka konkursa vienīgā piedāvājuma apstiprināšanu vētīs Eiropas Komisija. Tādēļ ir apdraudēta Kohēzijas fonda finansējuma saņemšana 140 miljonu eiro (98 miljonu latu) apmērā," uzsver Greste.

Viņš informēja, ka patlaban PV apstiprinātais piedāvājums, pēc neoficiāliem datiem, ir par 30 miljoniem eiro (21 miljonu latu) dārgāks nekā līdzīgam Igaunijā īstenotam projektam. Neadekvāti dārgas ir arī jauno dīzeļvilcienu uzturēšanas izmaksas. Šaubas pastāv arī par piedāvājuma atbilstību tehniskajām prasībām, norāda Greste.

Lai pieņemtu izsvērtu un kompetentu lēmumu, nepieciešams izvērtēt piedāvājuma cenas atbilstību tirgus situācijai, apzinot arī līdzīgu projektu izmaksas citās Eiropas valstīs, kā arī izrēķināt projekta efektivitāti, ņemot vērā piedāvātās iepirkuma un uzturēšanas izmaksas un vilcienu efektivitātes rādītājus, uzskata Greste.

Tā kā sagaidāma pastiprināta EK intereses par šo projektu, nepieciešams izvērtēt risku zaudēt Kohēzijas fonda finansējumu, pastāvot bažām, ka šis risks ir nesamērīgi liels pret potenciālo ieguvumu - dārgiem, pasažieriem neērtiem un neekonomiskiem vilcieniem, kas pat nebūs ražoti Latvijā, uzsver Greste.

"Uzskatu par nepieciešamu nekavējoties izbeigt šo iepirkuma procedūru un izsludināt jaunu konkursu vienā kārtā, nodrošinot konkurenci un samazinot risku zaudēt Kohēzijas fonda finansējumu," norāda Greste.

Jau ziņots, ka AS "Pasažieru vilciens" (PV) konkursā par jaunu elektrovilcienu un dīzeļvilcienu iegādi pieteicies tikai viens pretendents, 29.jūnijā paziņoja kompānijas vadība.

Tā ir spāņu kompānija "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A." (CAF), kura piesaistījusi "Rīgas vagonbūves rūpnīcu" (RVR) kā apakšuzņēmēju.

Sākotnēji RVR konkursā vēlējās startēt kā ģenerāluzņēmējs, piesaistot franču "Bombardier Transportation" kā apakšuzņēmēju, tomēr konkursa nosacījumu dēļ franči atteicās no dalības tajā. "Bombardier Transportation" tam izvirzīto PV prasību par solidāru atbildību novērtēja kā neadekvātu, jo tā neatbilda šī konkursa sākotnējiem noteikumiem, kā arī konkursu rīkošanas starptautiskajai praksei.

Konkursā, kura norise vērtēta arī Iepirkumu uzraudzības birojā, PV vēlas iegādāties 34 jaunus elektrovilcienus un septiņus dīzeļvilcienus.

Iepirkuma konkursu PV izsludināja 2009.gada decembra sākumā, un 2010.gada septembrī beidzot noslēdzās pirmā kārta, kad tika noteikts pirmais otrās kārtas atlases kārtas beigu termiņš - 17.decembris.

Konkursa pirmajā kārtā pieteicās trīs pretendenti - CAF, RVR sadarbībā ar "Bombardier Transportation", kā arī Šveices uzņēmums "Stadler Bussnag" ("Stadler").

9.martā Eiropas Komisija apstiprināja Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda (KF) lielo satiksmes nozares projektu par Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizāciju un dīzeļvilcienu ritošā sastāva atjaunošanu 144 miljonu latu apmērā. No projekta kopējām izmaksām KF finansējums ir 100 miljoni latu.

Iepirkumā līdz 2015.gadam paredzēts iegādāties 34 jaunus elektrovilcienus un septiņus dīzeļvilcienus. Pirmie jaunie testa vilcieni tikšot piegādāti 2012.gadā, bet piegādes varētu sākties 2013.gadā. Konkursa uzvarētājam 30 gadus būs jānodrošina arī jauno elektrovilcienu un dīzeļvilcienu uzturēšana.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, 2009.gada decembrī AS "Pasažieru vilciens" valdē darbojās Greste, Gints Karlsons un Andrejs Požarnovs, savukārt valdes priekšsēdētājs bija Andulis Židkovs. Požarnovs un Karlsons no valdes tika atbrīvoti 2011.gada februārī, savukārt Židkovs - martā. Viņu vietā stājās Mārtiņš Jirgens un Nils Freivalds, kurš ir valdes priekšsēdētājs.

Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi "Stadler" iesniegto sūdzību par PV rīkoto vilcienu iepirkuma konkursu un sākusi tās izpēti, liecina biznesa portāla "Nozare.lv" rīcībā esošā informācija.

Sūdzība tiks izskatīta, ņemot vērā piemērojamos ES tiesību aktus, tiesa, tas vēl nenozīmē, ka sūdzības izskatīšanas laikā varētu tikt atklāti kādi pārkāpumi.

Ja sūdzības izpētes laikā tiks atklāti kādi ES tiesību aktu pārkāpumi, tad EK varētu apturēt ES līdzfinansējumu vai pieņemt lēmumu par finansiālām sankcijām.

Ja EK atklās pārkāpumus PV rīkotajā iepirkuma konkursā, tā var apturēt KF līdzmaksājumu līdz laikam, kamēr Latvija šos pārkāpumus novērš. Ja pārkāpumi netiks novērsti, EK var piemērot soda sankcijas vismaz 25% apmērā no kopējās līguma summas, taču, ja tiks konstatēts, ka veiktas darbības ar apzinātu nodomu izslēgt kādu no pretendentiem no dalības konkursā, sankcijas var būt 100% apmērā no līguma summas.

"Stadler" uzskata, RVR neatbilst izsludinātā konkursa prasībām (startējot kopā ar "Bombardier Transportation") un tā būtu jāizslēdz no turpmākās dalības konkursā.

PV ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no valstij piederošās Latvijas dzelzceļa kompānijas "Latvijas Dzelzceļš" veiktajām funkcijām. Iepriekš PV 100% bija "Latvijas Dzelzceļa" meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī PV pārveidots par valsts uzņēmumu.