Attiecībā uz iespējamu Saeimas atlaišanu, jaunām vēlēšanām un ekonomikas ministra Arta Kampara (V) izteicieniem, ka Latvijas telekomunikāciju uzņēmumu valsts daļu privatizācijas jautājumu vajadzētu atstāt jaunai Saeima un valdība, Dālstrēms sacīja, ka šādos jautājumos nevēlas spekulēt.

"Pēdējās tikšanās laikā ar valdības pārstāvjiem, pirms valsts prezidents sāka Saeimas atlaišanas procedūru, viņi mums aprakstīja soļus, kurus ir gatavi spert, lai ietu uz priekšu," sacīja Dālstrēms, gan uzsverot, ka par šo turpmāko rīcības plānu jāstāsta pašai valdībai.

"Tas ir viņu iecerētais process, un par to lai stāsta viņi," sacīja Dālstrēms, kurš 2010.gada pavasarī, stājoties "Mobility" vadītāja amatā, arī pārņēma sarunu procesu ar Latvijas valdību par valstij piederošo 51% "Lattelecom" un LMT kapitāla daļu privatizāciju.

"TeliaSonera" vēlme nav mainījusies - zviedru elektronisko sakaru koncerns vēlas kļūt par 100% abu uzņēmumu īpašnieku.

Vaicāts par iespējamo termiņu, kad būtu vēlams pabeigt darījumu ar Latvijas valsti, Dālstrēms norādīja, ka respektē "politisko lemšanas procesu Latvijā".

Jau ziņots, ka "TeliaSonera" kopš mierizlīguma parakstīšanas ar Latvijas valsti strīdā par "Lattelecom" monopola īsināšanu no 2013.līdz 2003.gadam centusies vienoties ar Latvijas valdību par "Lattelecom" un LMT valsts daļu privatizāciju. Zviedru puse pat tā dēvēto trekno gadu laikā par abiem uzņēmumiem bija gatava maksāt līdz pat 500 miljonus latu, taču pēc ekonomiskās krīzes iestāšanās "TeliaSonera" amatpersonas ir teikušas, ka šāda cena vairs nav aktuāla.

Savukārt no Latvijas valdības puses ir arī izskanējis viedoklis, ka nevajadzētu vienam īpašniekam pārdot abus Latvijas operatorus, kā arī ka privatizāciju vajadzētu rīkot izsoles vai biržas kotācijas ceļā.