Salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni IKP salīdzināmajās cenās ir palielinājies par 3,5%, kas ir nedaudz augstāk nekā pirms mēneša publicētajā ātrajā novērtējumā. Būtiski, ka Latvijas ekonomika augusi jau sešus ceturkšņus pēc kārtas un 2011.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā 2010.gada 4.ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātajam datiem IKP ir pieaudzis par 0,3%, norādīja ministrs.

Kopējais pieaugums gan nesniedz pilnu priekšstatu par ekonomikā notiekošo, un pirmajā ceturksnī pats svarīgākais ir tas, ka gada griezumā par 28,4% pieaugušas investīcijas.

"Šāds pieaugums ir negaidīti straujš, bet ļoti svarīgs ekonomikai, jo patlaban, kad Latvijā jau veiksmīgi attīstās rūpniecība un eksports, ir būtiski, lai savlaicīgi tiktu veiktas investīcijas rūpniecības jaudu palielināšanai, kas nodrošinātu turpmāku ekonomikas izaugsmi. Šādā kontekstā pozitīvi vērtējams arī ārvalstu tiešo investīciju pieaugums apstrādes rūpniecībā, kas pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 18% un veidoja trešo daļu no kopējā ārvalstu tiešo investīciju pieauguma šajā periodā," uzsvēris Vilks.

Tāpat būtiski, ka šis pozitīvais investīciju pieaugums ir noticis laikā, kad tika uzlaboti Latvijas kredītreitingi, tādējādi vēlreiz parādot, cik nozīmīga ir uzņemto saistību pildīšana un kādēļ nepieciešams konsekventi turpināt iesākto virzību uz eiro ieviešanu 2014.gadā, atzīmēja ministrs.

No nozaru viedokļa šā gada pirmais ceturksnis pārsteigumus nav sagādājis un ekonomikas izaugsmi galvenokārt turpina noteikt apstrādes rūpniecības un eksporta attīstība. Pirmajā ceturksnī apstrādes rūpniecība veidoja gandrīz pusi jeb 1,6 procentpunktus no IKP pieauguma. Tā rezultātā turpinās strukturālas izmaiņas tautsaimniecībā, un pirmo reizi kopš 2005.gada apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP atkal ir pārsniedzis 12%, kas pirms krīzes bija samazinājies pat zem 10%.

Papildus rūpniecībai pirmajā ceturksnī izaugsmi pozitīvi ietekmēja arī transporta un sakaru, kā arī tirdzniecības nozares, bet negatīvi ietekmēja kritums būvniecībā un produktu nodokļos. Svarīgi, ka pirmajā ceturksnī faktiskie nodokļu ieņēmumi salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni ir pieauguši un kritums salīdzināmajās cenās ir matemātisks novērtējums, ņemot vērā patēriņa cenu un nodokļu likmju izmaiņas.

Visbeidzot, lai gan IKP izaugsme šā gada pirmajā ceturksnī ir bijusi mērena, lielais investīciju pieaugums pirmajā ceturksnī, kā arī straujais rūpniecības pieaugums aprīlī un reģistrētā bezdarba mazināšanās pēdējo divu mēnešu laikā norāda uz, iespējams, pozitīvākām tendencēm ekonomikā jau šā gada otrajā ceturksnī un vieš optimismu par ekonomikas attīstību gada otrajā pusē, uzsvēris Vilks.