Veidos vienotu maršrutu tīklu

Autotransporta direkcija (ATD) un plānošanas reģionu eksperti šajā mēnesī sola izveidot vienotu maršrutu tīklu, apvienojot starppilsētu un autobusu maršrutus un saskaņojot autobusu reisus ar vilciena satiksmi. Valsts dotācija starppilsētu un vietējiem reģionālajiem maršrutiem šajā gadā ir samazināta par 21%, un jau patlaban ir zināms, ka daudzus autobusu reisus atcels un, visticamāk, notiks arī maršrutu slēgšana, raksta LA.

"Salīdzinājumā ar aizvadīto gadu reisus un maršrutus esam samazinājuši vismaz par 15%. Vasaras periodā saistībā ar skolēnu brīvdienām to daudzumu daudzviet samazināsim vēl par 30 – 40%.

Mūsu parādi pārvadātājiem ik mēnesi aug par 30 000 latu, bet cilvēkiem sabiedriskais transports kļūst aizvien nepieejamāks," norādījis Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītājs Kristiāns Godiņš. Par parādu veidošanās iemesliem viņš nosauca straujo degvielas cenas kāpumu, šoferu, kas paņem naudu, tomēr neiedod biļeti, rīcību un aizvien lielāku cilvēku pārcelšanos no laukiem un blīvāk apdzīvotajām vietām. "Iekļauties šā gada finansējuma rāmjos nav iespējams. Vienīgā iespēja – samazināt reisu un maršrutu skaitu," piebilda Godiņš.

Vidzemes plānošanas reģionā (VPR) šajā gadā jau slēgts 31 reiss, turklāt to daudzums krietni pieaugs, uzsvēra VPR sabiedriskā transporta pakalpojumu un plānošanas nodaļas vadītājs Jānis Ošiņš. Viņš tikšanās laikā ar Satiksmes ministrijas un ATD vadību ieteica likumos paredzēt normu, ka valsts atbalsts sabiedriskajam transportam nākamajā gadā nedrīkst samazināties vairāk nekā par 1%. Ošiņš uzskata – pasažieru pārvadājumu tirgus kropļošanā, īpaši lauku rajonos, ļoti daudz slikta izdara skolēnu autobusi. Proti, ar tiem, tostarp arī ar Šveices dāvinājuma autobusiem nereti cilvēki brauc uz darbu vai kārto citas ikdienas vajadzības. Savukārt valsts pasažieru pārvadātājam, kura autobuss tukšu maršrutu izbrauc vēlāk, kompensē zaudējumus.

Rīgas plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta plānošanas nodaļas vadītāja Ligita Olante norādīja –

jau patlaban ir skaidrs, ka visvairāk reisu samazinājumu pēc diviem trīs mēnešiem izjutīs lauku teritorijās dzīvojošie cilvēki.

"Latgalē jau patlaban ir vietas, kur sabiedriskais transports nekursē. Ludzas maršrutu tīklā ir palikuši 20 maršruti, tostarp četros ir viens reiss nedēļā. Līdzīga situācija ir Balvu maršrutu tīklā," norādīja Latgales plānošanas reģiona sabiedriskā transporta nodaļas vadītājs Vladislavs Stankevičs. Viņš uzsvera – vairāk optimizēt sabiedriskā transporta tīklu Latgalē nevar. Risinājums varētu būt ATD un Satiksmes ministrijas priekšlikums izmantot pašvaldību, tostarp tā saucamos skolēnu autobusus cilvēku aizvešanai līdz lielajiem ceļiem, kas gan pašvaldībām palielinātu izdevumus. Vienlaikus valstij nebūtu jādotē regulārie pārvadājumi. "Līdz galam neatrisināts ir jautājums, kas notiks vasaras brīvdienu laikā," teica Stankevičs. Savukārt ATD norāda, ka šajā gadījumā vienas pašvaldības autobusus nevarētu izmantot viesi no citām pašvaldībām.

Neizslēdz arī komercpārvadājumu ieviešanu lauku rajonos

Pasažieru pārvadātājiem patlaban parādā ir ne tikai plānošanas reģioni, parāds ir izveidojies arī par starppilsētu pārvadājumiem, apstiprināja Satiksmes ministrijas Sauszemes transporta departamenta direktors Andris Lubāns. Jautāts, vai iespējams, ka nākamajā gadā, kad valsts dotācija sabiedriskajam transportam varētu būt vēl mazāka nekā šajā gadā, daļa no pārvadājumiem notiktu saskaņā ar brīvā tirgus principiem - proti, biļetes cenu un autobusu atiešanas laikus valsts un pašvaldība neregulētu, kas nozīmētu brauciena maksas sadārdzinājumu par 100%, Lubāns atzina, ka ir jāsaglabā pašreizējā sistēma. "Patlaban valsts pasūta komercpārvadātājiem reisus noteiktā teritorijā un pārvadātājs no peļņas labajos maršrutos vismaz daļēji kompensē zaudējumus maršrutos, kur pasažieru ir maz. Brīvajā tirgū pārvadātāji brauks vienīgi tad un tur, kur varēs pelnīt, un zaudētājs būs pasažieris. Savukārt valstij būs jākompensē aizvien lielāki zaudējumi neizdevīgajos reisos. Šā iemesla dēļ, ja pietiek naudas, ir jāturpina darboties ar esošo modeli," uzskata Lubāns. Viņš tomēr pieļauj komercpārvadājumu ieviešanu nākamajā gadā.

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš La norādīja, ka, ja samazinās valsts pasūtījuma daļu sabiedriskajam transportam, tad pāreja uz brīvā tirgus principiem būs neizbēgama. "Tādā gadījumā zaudētāji būs visi, tostarp pasūtītājs, pasažieris un pārvadātājs. Šā gada pirmo trīs mēnešu rezultāti rāda, ka sabiedriskajam transportam šā gada sākumā veiktā valsts atbalsta konsolidācija ir pārforsēta vismaz par 3 – 4 miljoniem latu. Ir bezatbildīgi domāt, ka pašvaldības, izmantojot pašpārvadājumu principus, cilvēkus pārvadās par velti. Valsts atbalsta samazinājums jau patlaban ir veicinājis strauju nelegālo pārvadājumu pieaugumu. Samazinot valsts finansējumu sabiedriskā transporta pasūtījumam, izdevumi zaudējumu un izdevumu kompensācijām būs vēl lielāki," teica Salmiņš.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka pēdējos gados no valsts budžeta piešķirto līdzekļu apmērs par sniegtajiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem pārvadātājiem gadu no gada ir samazinājies - 2008.gadā tas bija 74,41 miljons latu, 2009.gadā - 71,138 miljoni latu, pagājušajā gadā - 61,697 miljoni latu, savukārt šogad no valsts budžeta pasažieru pārvadātājiem paredzēts piešķirt 51,923 miljonus latu.