Kamēr IKP kritās par 0.2%, apdrošināšanu ietekmējošo rādītāju kritums bija ievērojami lielāks

Uz apdrošināšanas tirgu gluži tāpat kā uz visu pakalpojumu sektoru spēcīgu ietekmi atstāja izmaiņas valsts ekonomikā un iedzīvotāju labklājībā. Neraugoties uz to, ka Latvijas IKP kritums 2010. gadā bija salīdzinoši neliels (-0.2%) un pēdējā ceturksnī uzrādīja pat 3.6% pieaugumu pret 2009. gada atbilstošo periodu, ekonomiskie rādītāji, kas vistiešāk ietekmē apdrošināšanas tirgus stāvokli, demonstrēja sliktākus rezultātus.

Mājsaimniecību patēriņš pagājušajā gadā samazinājās par 2%, ko visvairāk ietekmēja kritums auto degvielas mazumtirdzniecībā (-6%), reģistrēto vieglo transporta līdzekļu skaita samazinājums par 30%, kā arī inflācijas pieaugums gada beigās par 2%, kas negatīvi ietekmēja patērētāju pirktspēju. Ekonomika uzrāda rezultātus, kas vieš cerības ilgtermiņā, bet pagājušajā gadā tas neuzlaboja apdrošināšanas tirgus stāvokli.

Parakstīto prēmiju apjoms gada laikā samazinājās par 25%, pērn sasniedzot LVL 138.4 milj.

Veicot analīzi, balstoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Lietuvas Apdrošināšanas uzraudzības komisijas, Igaunijas Statistikas departamenta un apdrošinātāju gada pārskatu datiem, „Balta” ir aprēķinājusi, ka ekonomiskās situācijas ietekmē

Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus pērn salīdzinājumā ar 2009. gadu saruka par vienu ceturtdaļu;

attiecīgi - nedzīvības apdrošināšanas tirgū Latvijā parakstīto prēmiju apjoms piedzīvoja kritumu no LVL 184.7 milj. 2009. gadā līdz LVL 138.4 milj. 2010. gadā.

Visstraujāko kritumu piedzīvo veselības apdrošināšana

Lai gan kritums ir vērojams visos galvenajos nedzīvības apdrošināšanas veidos, tomēr vislielāko prēmiju apjomu kritumu piedzīvoja veselības apdrošināšana, kuras parakstīto prēmiju apjoms samazinājās par 34% salīdzinājumā ar 2009. gadu. Otrs lielākais gada kritums ir vērojams OCTA apdrošināšanā, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu cenu samazinājuma dēļ saruka par 33%. KASKO piedzīvoja trešo lielāko prēmiju apjoma kritumu uzreiz aiz OCTA un veselības apdrošināšanas (-18%). Savukārt vismazākais parakstīto prēmiju apjomu samazinājums bija īpašuma apdrošināšanai – 8% kritums pret 2009. gadu. Vienīgais produkts, kam aizvadītā gada laikā ir vērojams pieaugums, ir ceļojumu apdrošināšana, kas palielinājās par 2%, bet tai tirgū ir neliels īpatsvars - tikai 3%.

Apdrošinātāju vidū pieaug konkurence

Kopīgā ekonomiskā situācija valstī, iekšējā patēriņa sastingums un iedzīvotāju ieņēmumu samazinājums objektīvi ierobežoja apdrošināšanas tirgus iespējas. Cenšoties noturēt esošos klientus un piesaistīt jaunus, pagājušā gada konkurences cīņa starp apdrošinātājiem sasniedza savu virsotni, un tas pats ir sakāms par cenu kritumu vairākos apdrošināšanas veidos. Piemēram, tādā populārā produktā kā KASKO prēmijas bija nokritušas līdz zemākajam punktam pēdējo piecu gada laikā. Īpašuma apdrošināšanu cenu kritums tik būtiski neskāra.

Pēc parakstīto prēmiju apjoma, kā ierasts, vislielāko nedzīvības apdrošināšanas tirgus daļu arī 2010. gadā ieņēma KASKO apdrošināšana - 29% no tirgus. Tam seko OCTA ar 22%, īpašuma apdrošināšana ar 21% un veselības apdrošināšana ar 20% no tirgus. Šie četri produkti kopā veido vairāk kā 90% no apdrošināšanas tirgus Latvijā. Likumsakarīgi, ka prēmiju apjomu kritums četros lielākajos produktos būtiski ietekmēja visu Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgu.

„Balta” 2011. gadā paredz mērenu tirgus pieaugumu

Lūkojoties nākotnē, ir skaidrs, ka krīzes rezultātā apdrošināšanas sektors būs mainījies un liks apdrošinātājiem meklēt jaunus risinājumus konkurētspējas palielināšanai. Var uzskatīt, ka Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus 2010. gadā sasniedza viszemāko punktu. Pēc „Balta” prognozēm, 2011. gadā apdrošināšanas tirgū būs vērojams mērens pieaugums, kas daļēji būs saistīts ar atlīdzību biežuma diktētu cenu pieaugumu apdrošināšanas polisēm.

Latvijas tirgus jau pašlaik konkurences cīņas rezultātā ir sasniedzis cenu minimumu, un diez vai kompānijas to varēs atļauties darīt arī turpmāk, saglabājot pietiekamas tehniskās rezerves un maksātspējas garantijas pret saviem klientiem. Uzņēmumiem būs jānodrošina adekvāta cenu noteikšana, lai garantētu klientiem stabilitāti ilgtermiņā.

Lai apdrošināšanas tirgus kļūtu maksimāli caurspīdīgs un stabils – tāds, kas vairo klientu drošību, 2013. gadā plānots ieviest Eiropas Savienības „Maksātspējas II” („Solvency II”) direktīvu, kas paredz apdrošināšanas uzņēmumiem stingrus maksātspējas kritērijus. Apdrošināšanas uzņēmumiem jau tagad ir jāsāk pielāgoties jaunajām tirgus prasībām, lai nākotnē varētu precīzāk segmentēt klientus.

AAS „Balta” maksātspējas izpildes rādītājs, kas raksturo apdrošināšanas sabiedrības rīcībā esošo līdzekļu pietiekamību tās minimālās maksātspējas nodrošināšanai, 2010. gada beigās bija 265%, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz normatīvajos aktos noteikto zemāko pieļaujamo šī rādītāja robežu - 100%.