Bez darba un naudas

Kopā bezdarbniekos reģistrējušies 163 000 cilvēku, no tiem 40 000 saņem bezdarbnieka pabalstu, pārējiem iztikas līdzekļu nav.

Pašlaik NVA reģistrētas 2600 - 2700 vakances, taču tās nav jaunas darba vietas, bet gan tādas, kur vērojama bieža darbinieku rotācija.

Samazinās jauniešu bezdarba līmenis

Kā pozitīvu tendenci Paševica vērtēja jauniešu bezdarba līmeņa samazināšanos, pašlaik to skaits ir 14% no visiem bezdarbniekiem. NVA vadītāja norādīja, ka darba devējiem ir interese par jauniešiem, viņi vēlas iesaistīt jauniešus gan pastāvīgā darbā, gan darba praksēs.

Joprojām visintensīvākais darbs NVA esot ar tā dēvētajiem ilgstošajiem bezdarbniekiem. Tie ir 60 000 cilvēku jeb 40% no visiem bezdarbniekiem. Viņi tiek iesaistīti dažādās NVA programmās, arī izmantojot Eiropas fondu programmas un finansējumus, taču, kā uzsvēra Paševica, "neviena pārkvalifikācija nevar radīt tik daudz darba vietu, cik mums tas ir nepieciešams".

NVA vadītāja piebilda, ka tas nenozīmējot, ka nav jēgas mācīties un apgūt jaunas iemaņas un zināšanas citās profesijās. 2010.gadā 97 000 bezdarbnieku iekārtojās darbā, no tiem 75% jeb 70 000 cilvēku iekārtojās darbā pēc kādas nodarbinātības programmas apguves.

Paševica nepiekrītot darba devēju stereotipajam viedoklim, ka bezdarbniekos reģistrējas galvenokārt cilvēki, kas negrib strādāt un ka esot grūti atrast piemērotus un kvalificētus darbiniekus. Viņa norādīja, ka problēma ar piemērotu kadru atrašanu varētu būt meklējama atalgojumā, - "neatkarīgi, vai tas ir palīgdarba darītājs vai augsti kvalificēts speciālists, viņam tiek piedāvāts atalgojums minimālās darba algas apmērā".

Atbildot uz jautājumu par lielo aizbraucēju skaitu darbā uz ārzemēm, NVA vadītāja sacīja, ka Latvijas iedzīvotājiem ir tendence vispirms meklēt un atrast darbu Latvijā, un tikai tad, ja tas neizdodas, viņi meklē darba iespējas citās valstīs.

Paševica neprognozē lielu cilvēku masu aizbraukšanu no Latvijas pēc 1.maija, kad tiks atvērts darba tirgus Vācijā. Viņa sacīja, ka iespēja pieteikties darbam Vācijā bijusi jau no 1.janvāra, vairāki cilvēki ir interesējušies, taču to skaits nav pārlieku liels. Cilvēki interesējas gan par pastāvīgu darbu, gan sezonāliem darbiem ārvalstīs.

Jau ziņots, ka aprīļa sākumā reģistrētā bezdarba līmenis bija 14,3%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.

Paševica bezdarba samazināšanos skaidroja ar sezonālo darba iespēju palielināšanos Latvijā.

Kā informēja direktore Baiba Paševica, NVA filiālēs uzskaitē aprīļa sākumā bija 162 004 bezdarbnieki. Nedaudz palielinājies piedāvāto darba vietu skaits - NVA reģistrētas 2786 vakances, kas nozīmē, ka uz vienu darba vietu pretendē 58 cilvēki.

Viszemākais bezdarba līmenis ir Rīgas reģionā - 10,8%, bet visaugstākais Latgalē - 22,9%.

Savukārt pilsētās viszemākais bezdarba līmenis joprojām ir Rīgā - 9,9% un Jelgavā - 11,3%, bet visaugstākais Rēzeknē - 20,8%.

Kā ziņots, martā reģistrētā bezdarba līmenis bija 14,4% un salīdzinājumā ar gada pirmajiem diviem mēnešiem tas samazinājies par 0,1 procentpunktu.

NVA uzskaitē marta beigās bija 163 454 bezdarbnieki. Martā 5553 NVA reģistrētie bezdarbnieki iekārtojās darbā.

Janvārī un februārī reģistrētā bezdarba līmenis bija 14,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita.