Trūkst apgrozāmo līdzekļu, lai iepirktu izejvielas

Patlaban biodegvielas ražošanas jaudas Latvijā ir 290 000 kubikmetru un tas vairāk nekā divas reizes pārsniedz nepieciešamo apjomu un netiek lietderīgi izmantotas, komisijas sēdē atzina Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes priekšsēdētājs Daumants Znatnajs.

Viņš norāda, ka pietrūkst apgrozāmo līdzekļu, lai iepirktu izejvielas. Ja šo problēmu atrisinātu, biodegvielu varētu veiksmīgi eksportēt, jo pieprasījums esot, sacīja Znatnajs, piebilstot, ka patlaban lielākā daļa saražotās biodegvielas paliekot Latvijā.

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins (V) skaidroja, ka

šogad biodegvielas ražotājiem tiešs valsts atbalsts nav paredzēts

un par šī atbalsta formām vēl tiekot diskutēts.

Somu ražotāji vēlas sev izdevīgākus likumus

Somijas kompānijas "Neste Latvija" pārstāvji komisijas sēdē aicināja Latvijas normatīvajos aktos atzīt otrās paaudzes biodegvielu "NExBTL" jeb hidrogenētu augu eļļu (HVO), kuru var ražot arī no rapšu eļļas un dzīvnieku taukiem. Pēc molekulārās uzbūves tā esot līdzīga naftas produktam un, to sajaucot ar fosilo degvielu, barjeras neeksistējot. Tās

ražošanas tehnoloģija gan esot dārga un nepieciešamas vairāku simtu miljonu eiro lielas investīcijas.

Patlaban šis produkts maksājot aptuveni par 40% dārgāk nekā fosilā degviela. Šis produkts esot sertificēts Vācijā, un daudzu Eiropas valstu likumdošana atļaujot to tirgot arī Skandināvijas valstīs.

Nākotnē tiek plānots, ka šo otrās paaudzes biodegvielu varētu ražot no meža izstrādes procesā atlikušās koksnes.

"Neste" pārstāvji uzsvēra, ka ES normas nosaka vienlīdzīgu attieksmi pret visām biodegvielas ražošanas tehnoloģijām, turklāt nekādas subsīdijas neesot vajadzīgas, patērētājs pats izvēlēšoties, ko pirkt. Kompānija oficiāli prasīšot Saeimai šo biodegvielas veidu iekļaut Biodegvielas likumā.

Latvijai būs jāpielāgojas ES prasībām

Olšteins skaidroja, ka ES direktīvas nosaka, ka arī Latvijā ir jāakceptē atzītie biodegvielas veidi un nevarot būt runa par mehānismiem, ka šo otro paaudzes biodegvielu Latvijā aizliedz.

Znatnajs norādīja, ka pirmās paaudzes biodegvielas ražošana turpināšoties un tai tiks piemērota ilgtspējīgas biodegvielas kritērijiem. Viņš arī atzina, ka nākotnē, protams, tiks izmantota otrās paaudzes biodegviela, taču patlaban esot jāizmanto esošās pirmās paaudzes biodegvielas jaudas Latvijā.

Bijušais Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas vadītājs Uldis Sakne skaidroja, ka

jau tagad jāsāk domāt par otrās paaudzes biodegvielas rūpnīcas izveidi Latvijā, jo tām pieder nākotne,

ņemot vērā, ka pirmās paaudzes biodegvielas ražošana konkurēs ar pārtikas ražotājiem un ņemot vērā nākotnes situāciju pārtikas tirgos, ražošana var tikt aizliegta. "Neste Latvija" pārstāvji gan skaidri norādīja, ka nav gatavi celt jaunu otrās paaudzes degvielas rūpnīcu Latvijā, vien to importēt.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārā sekretāre Žaneta Mikosa informēja, ka, lai veicinātu atjaunojamo energoresursu izmantošana transporta sektorā, patlaban uzņēmējiem ir pieejami pieci miljoni latu. Katram uzņēmuma piešķiramā maksimālā summa esot 350 000 latu un līdzfinansējums tiek noteikta 35% līdz 55% apmērā. Piemēram, šo summu varot izmantot autobusu pielāgošanai, lai varētu izmantot atjaunojamos energoresursus. Patlaban vērtēšanai esot iesniegti seši projekti.

Tāpat 2,8 miljoni latu uzņēmējiem esot pieejami programmā par atjaunojamo energoresursu izmantošana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā. Katrs uzņēmums var pretendēt uz 200 000 latu.