"Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna atšķirībā no sava kolēģa "SEB bankas" makroekonomikas eksperta Daiņa Gašpuita prognozēja straujāku cenu kāpumu - 1,4% mēneša laikā un 3,8% gada griezumā.

Viņas skatījumā janvārī būtiskākais cenu kāpuma cēlonis noteikti bijis pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmju paaugstinājums, īpaši elektroenerģijai.

"Pat ja neņem vērā nodokļu izmaiņas, cenu kāpums bija novērojams pārtikai un degvielai. Cenu kritums, kā jau parasti janvārī sezonālo izpārdošanu dēļ, bija novērojams apģērbiem un apaviem, bet tas, visticamāk, bijis nedaudz lēnāks PVN pieauguma dēļ," teica Strašuna.

"Swedbank" ekonomiste gan piebilst, ka savās prognozēs balstās uz pieņēmumu par nemainīgiem patēriņa groza svariem. Ļoti iespējams, ka tādām pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem kā, piemēram, pārtika vai komunālie maksājumi, īpatsvars patēriņa grozā pagājušogad varētu būt pieaudzis, kas nozīmētu lielāku inflāciju janvārī, jo tieši šajās grupās esot novērojams straujāks cenu kāpums.

Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts, kurš mēneša inflāciju janvārī prognozē 1%, bet gada - 3,3% apmērā, uzskata, ka lielāko ietekmi uz cenu pārmaiņām janvārī būs atstājušas pārtikas un degvielas cenas, kas globālo procesu ietekmē uzņēmušas strauju pieauguma tendenci.

Ekonomista vērtējumā pārtikas cenu celšanās būs vērojama plašā preču klāstā. Mēneša laikā siltumenerģijas cenas būs svārstījušās ap nulli, bet nodokļu pieaugumu sedza gāzes cenu samazinājums. Kā ierasts, sezonālo preču izpārdošanas laikā cenu līmeņa pazemināšanos uzrādīs apģērbu un apavu segments. Pārējās grupās ekonomista skatījumā lielas pārmaiņas nav gaidāmas.

Tomēr arī viņš uzskata, ka cenu kāpumu janvārī būs veicinājis nodokļu palielinājums, taču "lielais nezināmais" esot nodokļu pieauguma netiešais efekts.

"Nodokļu izmaiņas mēdz sajaukt pircēja ierastās cenas un ir labvēlīgs laiks tirgotājiem cenu pārskatīšanai. Vērojumi liecina, ka ir preces un pakalpojumi, kurus nodokļu pieaugums nav skāris. Tāpat ir preces, kam cenas ir augušas arī apmērā, kas sniedzas arī desmit un vairāk procentos," saka ekonomists.

Gašpuitis piebilst, ka PVN kāpums neskar pilnīgi visus pakalpojumus, piemēram, noteiktus veselības, finanšu un izglītības pakalpojumus.

Viņš pieļauj, ka janvārī nodokļu pieauguma efekts pilnā mērā vēl nebūs izpaudies, bet atklāsies tikai turpmākajos mēnešos. "Janvāris ir akciju un atlaižu mēnesis, kas pilnā mērā vēl neatspoguļo reālo cenu līmeni. Tādēļ pagaidām ir grūti noteikt līmeni, pie kāda cenas atgriezīsies, akcijām beidzoties. Nevar izslēgt, ka jaunais cenu līmenis ar uzviju kompensēs akciju laikā piedāvāto ietaupījumu," spriež eksperts.

Jau ziņots, ka patēriņa cenas 2010.gadā pieaugušas par 2,5%, tostarp precēm cenas pieauga par 4,3%, bet pakalpojumiem samazinājās par 2,1%.

2010.gada 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir samazinājies par 1,1%. 2009.gadā 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 3,5%.

Pagājušā gada decembrī, salīdzinot ar novembri, patēriņa cenas palielinājās par 0,1%, precēm vidējais cenu līmenis pieauga par 0,2%, bet pakalpojumiem nemainījās.

2009.gada decembrī, salīdzinot ar 2009.gada novembri, patēriņa cenas samazinājās par 0,5%.