Nepilnu četru mēnešu laikā jau reģistrēti gandrīz 3 tūkstoši mikrouzņēmumu. Tā kā mikrouzņēmuma nodokli ieviesa ar nolūku atvieglot jaunu uzņēmumu dibināšanu un darbības uzsākšanu, tagad vērojama kāda tendence - jaundibināmo mikrouzņēmumu priekšrocības steidzot izmantot jau pieredzējuši uzņēmumi, lai apietu darbaspēka nodokļus, tā ceturtdien informēja LNT ziņas.
Pārreģistrējas pieredzējuši uzņēmumi
LNT ziņu rīcībā esošā informācija liecina, ka jaundibināto mikrouzņēmumu skaits apsteidzis iepriekšējās prognozes. Četru mēnešu laikā, kopš spēkā jaunais mikrouzņēmuma nodoklis, esot reģistrēti 2946 mikrouzņēmumi. No tiem 1875 ir no jauna dibinātie uzņēmumi, savukārt 1071 esot pārreģistrējuši savu uzņēmējdarbību.
Mikrouznēmuma nodokli ieviesa ar mērķi, lai palīdzētu jaunajiem komersantiem spert pirmos soļus biznesā, taču mazāku nodokļu slogu steidzot izmantot arī uzņēmēji ar stāžu, kas mikronodokli izvēlas kā nodokļu optimizācijas instrumentu un līdz noteiktajam termiņam 15.decembrī paguvuši pārreģistrēt savu statusu.
Pārkvalificē darbiniekus par mikrouzņēmumu īpašniekiem
Speciālisti pagaidām nesteidzas izdarīt galīgus secinājumus par ieguvumiem no mikronodokļa iedzīvināšanas. Tomēr šobrīd esot vērojama kāda valsts budžetam pat nelabvēlīga tendence, norādīja LNT ziņas, proti, tie uzņēmumi, kas neatbilst mikrouzņēmuma statusam, bet nespējot izturēt valdības uzlikto nodokļu slogu, aicinot savus darbiniekus kļūt par mikrouzņēmumu īpašniekiem.
Šo tendenci LNT ziņām apstiprināja uzņēmuma „Sorainen” partneris un Nodokļu prakses vadītājs Jānis Taukačs: „Man ir bijuši vislielākā mēroga klienti, kas ne tikai nopietni par to domā, bet arī sagatavo dokumentus, lai attaisnotu šādu rīcību, pārkvalificējot savus darbiniekus.”
Šādā veidā komersanti izvairoties no pilnas darbaspēka aplikšanas ar nodokļiem, jo uzņēmējs ar darbiniekiem noslēdz nevis darba, bet gan uzņēmuma līgumus. Tikmēr mikrouzņēmuma īpašnieki nodokļos samaksā noteiktos 9% no uzņēmuma apgrozījuma, nevis 35% kā darba ņēmēji.
Kampars pagaidām vēl nesaredz problēmu
Tā esot absurda situācija, kas neveicināšot valsts budžeta ieņēmumus, pārliecināts Taukačs. Tomēr ekonomikas ministrs Artis Kampars („Vienotība”) pagaidām cerot uz pozitīvu iznākumu. „Ļoti ceru, ka nozīmīga daļa būs mikrouzņēmumu grupā tie, kas izmantos pēc mērķa, un ka nav tik traki, ka mākam tikai viens otru mānīt,” uzskata Kampars. Iespējamie riski esot apzināti, taču vēl esot pāragri teikt, ka šajā jomā jau ir problēmas.
Kampars LNT ziņām atzina, ka neredzot bažas, ka tādēļ varētu būt nodokļu ieņēmumu kritums kopumā valsts budžetā. Tomēr nākamgad Valsts ieņēmumu dienests (VID) gatavojas pastiprināti pievērst uzmanību gan no jauna dibinātajiem mikrouzņēmumiem, gan tiem, kas savu statusu pārreģistrējuši.
VID pārstāve Agnese Grīnberga intervijā skaidroja: „Kad nāks atskaites, tad pastiprināti uzmanība tiks pievērsta tam, vai nenotiek apzināta krāpšana, izmantojot mikrouzņēmumu nodokļu labvēlīgo normu.” Tāpēc tikai pēc analīzes varētu domāt, vai un kā mainīt likuma normas, ja izrādīsies, ka nodokļa atvieglojumu jaundibinātiem mikrouzņēmumiem izmanto ļaunprātīgi.





