Rīgas apgabaltiesa šajā civillietā augustā piemēroja prasības nodrošinājumu un apķīlāja Karginam un Krasovickim piederošos nekustamos īpašumus, kustamo mantu, skaidro naudu un maksājumus, kas viņiem pienākas no trešajām personām, tostarp naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, ieskaitot "Parex banku".

Šo nodrošinājumu mainīt vai atcelt attiecībā vismaz uz summām, kas Karginam un Krasovickim pienākas no "Parex bankas" un kas nepieciešami viņu abu noslēgto kredītlīgumu apkalpošanai, tiesai lūguši abi bijušie bankas īpašnieki, šodien Rīgas apgabaltiesā apliecināja viņu advokāts Uģis Grūbe.

Tāpat Rīgas apgabaltiesas lēmums par prasības nodrošinājumu paredzēja prasības iesniedzējam - "Parex bankai" - iemaksāt tiesu izpildītāja kontā septiņus miljonus latu, kas nodrošinātu iespējamos atbildētāju Kargina un Krasovicka zaudējumus.

Norādot, ka tiesu izpildītājam izdevies nodrošināt prasību 887 618 latu apmērā, no kuriem potenciālie zaudējumi lēšami 213 518 latu apmērā, no septiņiem miljoniem līdz šai summai būtu samazināms arī iepriekš piemērotais iespējamo zaudējumu nodrošinājuma apmērs, kā arī pārrēķināmi procentu maksājumi, šodien apgabaltiesā sacīja "Parex bankas" advokāts Agris Bitāns.

Šodien tiesa bija paredzējusi izskatīt abus šos lūgumus, taču Kargina un Krasovicka advokāts Grūbe lūdza tiesu bankas lūgumu daļā par iespējamo zaudējumu nodrošinājuma apmēra samazināšanu neskatīt.

Tiesas sēdes gaitā arī atklājās, ka "Parex banka" šā gada oktobrī lauzusi depozītu un kredīta līgumus attiecīgi par 27 miljoniem ASV dolāru un 20 miljoniem eiro ar bijušajiem īpašniekiem, šo lēmumu pamatojot ar to, ka viņi nav veikuši procentu maksājumus saskaņā ar šiem līgumiem. Par šādu bankas rīcību, vienpusēji laužot līgumus, ir iesniegtas prasības Rīgas Starptautiskajā šķīrējtiesā pret "Parex banku". Grūbe aģentūrai LETA sacīja, ka pagaidām tiesa spriedumus vēl nav pieņēmusi un arī tiesas sēžu datumi abās lietās vēl nav zināmi.

Grūbe tiesas sēdē sacīja, ka Rīgas apgabaltiesas noteiktais prasības nodrošinājums liedzis abiem bijušajiem baņķieriem procentus maksāt un banka tagad mēģinot viņa klientus padarīt par "ļaunprātīgiem nemaksātājiem". Pretēju uzskatu pauda "Parex bankas" advokāts Bitāns, sakot, ka oponentu advokāta runā ir vairāk emociju, nevis juridisku argumentu, turklāt Karginam un Krasovickim nav bijis liegts maksāt procentus un tas, ka viņi to nav darījuši, apliecina tikai to, ka viņiem nav naudas.

Mēģinājums pamatot lūgumu par prasības nodrošinājuma lēmuma atcelšanu ar vēlmi izpildīt jau lauztus līgumus esot vērtējams kā juridisks nonsenss, papildināja Bitāns.

Uz tiesneša Gvido Ungura jautājumu, vai Kargina un Krasovicka kopējie aktīvi pārsniedz prasības summu, abu bijušo baņķieru advokāts Grūbe nevarēja atbildēt.

Viņš uzsvēra, ka tieši banka, neļaujot klientam veikt maksājumus, ir panākusi situāciju, kad bijis iespējams vienpusēji lauzt līgumus.

Vaicāts, vai saskaņā ar minētajiem līgumiem pienākošies maksājumi bijuši vienīgie viņa klientu ienākumi, Grūbe sacīja, ka viņa klienti Latvijā algotu darbu nestrādā un maz ticams, ka sabiedrībā izraisītās ažiotāžas dēļ viņi to darīšot, taču viņš pieļāva, ka abiem varētu būt kādi ienākumi no ārvalstīm.

Grūbe arī uzsvēra, ka prasītāja tiesā iesniegtais iespējamo zaudējumu nodrošinājuma apmēra samazinājuma aprēķins ir nepareizs, tāpēc tiesas sēde būtu jāatliek, lai viņš varētu ar šodien tiesas sēdē iesniegtajiem bankas paskaidrojumiem un aprēķiniem iepazīstināt savus klientus, kā arī iesniegt papildus pierādījumus parēķinu aplamībai.

Ņemot vērā pušu līdztiesības principu, Rīgas apgabaltiesa šodien atlika jautājumu izskatīšanu par nodrošinājumu maiņu līdz 10.decembrim plkst.12.30.