"Nordea bankas" vecākais ekonomists Andris Strazds prognozē, ka eksporta apjomi sāks samazināties jau šā gada nogalē, tikmēr "Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna paredz, ka eksporta izaugsme būtiski piebremzēsies nākamgad.

Strazds norāda, ka, salīdzinot augusta un septembra datus, redzams, ka eksporta pieaugums augustā galvenokārt panākts, pateicoties ļoti labiem rādītājiem lauksaimniecības preču, metālu un mašīnbūves sektoros. Bet jāņem vērā, ka lauksaimniecības preču eksporta apjomu rudenī pozitīvi ietekmē sezonalitāte, īpaši izteikti tas redzams graudu eksporta rādītājos, kas septembrī uzrāda pieaugumu par gandrīz 17 miljoniem latu.

Tanī pat laikā, piemēram, kokrūpniecības eksporta vērtība septembrī kritusies par aptuveni deviņiem miljoniem latu, kas gan ir kritums no ļoti augsta līmeņa augustā. Viņš pieļauj, ka oktobrī eksports noturēsies augstajā septembra līmenī, taču gada nogalē situācija varētu mainīties un eksporta apjomi vairs neaugs tik strauji, kā gribētos.

Strašuna savu prognozi par eksporta apjomu samazināšanos no 2011.gada pamato ar to, ka nākamajā gadā ir sagaidāma lēnāka tirdzniecības partneru ekonomiku izaugsme un līdz ar to arī mazāks pieprasījuma kāpums pēc Latvijas precēm. Tāpat eksporta lēnāku izaugsmi noteikšot iekšējie faktori, piemēram, strauji augošā ražošanas jaudu noslodze un vietējo resursu ierobežotība.

"Jau pašlaik redzams, ka noskaņojums ražotāju vidū vairs neaug kā gada sākumā, bet ir samēra stabils. Savukārt importa kāpumu nākamgad arvien vairāk sāks ietekmēt iekšēja patēriņa atkopšanās, kamēr eksportējošo uzņēmumu nepieciešamība pēc importa augs lēnāk," pieļauj "Swedbank" eksperte.

"DnB Nord bankas" analītiķis Pēteris Strautiņš uzskata, ka eksporta vispārējā virzība nākotnē saglabājas pozitīva, taču atzīst, ka pēc tik strauja kāpuma - gandrīz 100 miljoni latu trīs mēnešu laikā un gandrīz 200 miljoni latu pret janvāra apjomu - lejupejoša korekcija vienmēr ir iespējama.

"Neliels spēku izsīkums eksportā atsevišķās preču grupās ir redzams jau septembrī, tai skaitā pirmo reizi šā gada laikā būtiski ir samazinājies koksnes izstrādājumu eksports. Tomēr neviena no svarīgākajām preču eksporta nozarēm patlaban neprognozē ilgstošu apjomu samazināšanos tuvākajā nākotnē," salīdzinoši optimistiski noskaņots ir Strautiņš.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce norāda, ka arī turpmāk ārējais pieprasījums un konkurētspēja balstīs eksporta attīstību, bet iespējamā citu valstu pieprasījuma samazināšanās saglabājas kā ievērojams risks.

Pēc Eiropas Komisijas publicētiem datiem, ekonomiskās situācijas vērtējums rūpniecībā pēdējos mēnešos kļuvis piesardzīgāks, prognozējot ražošanas aktivitātes samazināšanos. Arī Latvijas ceturkšņu konfidences indikatori norādot, ka pasliktinās uzņēmēju skatījums par nākamo mēnešu eksporta pasūtījumiem.

"Turklāt eksporta izaugsmi nākamgad noteiks ne tikai ārējā pieprasījuma attīstība un Latvijas uzņēmēju konkurētspēja, bet arī investīcijas eksporta kapacitātes palielināšanai. Būtiska loma investīciju lēmumu pieņemšanā ir gan investīciju videi, gan kredītreitingu uzlabošanai, gan stabilai nodokļu politikai - visi šie faktori izriet no nākamā gada budžeta lēmumiem," saka Pelēce.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis ir pārliecināts, ka pārliecinošie eksporta rādītāji atspoguļo secīgu Latvijas uzņēmumu pievēršanos ārējiem tirgiem. Tomēr iespaidīgais kāpums nebūt nav bijis tikai uz vietējo uzņēmumu radīto preču eksporta pieauguma rēķina, jo lielu daļu eksporta kāpumā veido un uzlabo reeksports. Piemēram, ārējās tirdzniecības bilances apgrozījumu uzlabo Inčukalna gāzes krātuve, kas noteiktos periodos gan palielina importa apjomus, gan uzlabo eksporta apjomus. Tāpat satiksmes un lidaparātu imports un eksports norāda uz aktīvu preču tranzīta plūsmu caur Latviju. Tādēļ eksporta apjomiem cieši turpina sekot arī imports.

Gašpuitis lēš, ka kopumā deviņos mēnešos preču tirdzniecības bilancē ir vērojams 677 miljonu latu iztrūkums.

Kā ziņots, šā gada deviņos mēnešos eksporta apjoms sasniedzis 3,32 miljardus latu, kas ir par 28,7% vairāk nekā pērn šajā periodā, savukārt importa apjoms sasniedzis 4,093 miljonus latu, kas ir par 17,5% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija.

Šā gada deviņos mēnešos ārējās tirdzniecības apgrozījuma vērtība sasniedza 7,422 miljardus latu, kas ir par 22,3% jeb 1,351 miljardu latu vairāk nekā pagājušā gada atbilstošajā periodā.

Kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās šogad septembrī bija 1,008 miljardi latu, kas ir par 7,7% jeb 71,7 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 30,5% jeb 235,6 miljoniem latu vairāk nekā 2009.gada septembrī.

Imports septembrī veidoja 547,555 miljonus latu, bet eksports - 460,707 miljonus latu. Tādejādi ārējās tirdzniecības deficīts septembrī bija 86,9 miljoni latu. Imports šā gada septembrī pret iepriekšējā gada septembri pieaudzis par 30,3%, bet eksports - par 30,7%.

Šā gada trešajā ceturksnī eksporta apjoms sasniedza 1,261 miljardu latu, kas ir par 12,4% jeb 139,3 miljoniem latu vairāk salīdzinājumā ar otro ceturksni, bet importa apjoms veidoja 1,558 miljardus latu - par 15,4% jeb 207,4 miljoniem latu vairāk.

Šā gada septembrī nozīmīgākā daļa jeb 69,8% Latvijas eksportā bija izvedumam uz Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja eksports uz NVS valstīm - 14,5%. Svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (17,6% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,7%), Krievija (10,2%), Vācija (8,6%) un Polija (6,2%).

Šogad septembrī nozīmīgākā daļa (75,5%) Latvijas importā bija ievedumam no Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja imports no NVS valstīm - 13,4%. Svarīgākie importa partneri bija Lietuva (18,3% no importa kopapjoma), Vācija (11,6%), Krievija (7,8%), Polija (7,7%) un Igaunija (7%).