Septembrī pēc 11 mēnešu pārtraukuma patēriņa cenas Latvijā arī gada griezumā atgriezās pieauguma līknē, gada inflācijai sasniedzot 0,4%. Vēl šā gada augustā, salīdzinot ar 2009.gada augustu, Latvijā bija 0,3% deflācija.

Ekonomisti norāda, ka patēriņa cenas jau kopš gada sākuma ir nostājušās uz pieauguma ceļa, un tāpēc sagaidāms, ka arī oktobrī cenas būs turpinājušas augt.

Ja gada inflācijas prognoze svārstās no 0,8% līdz 0,9%, tad oktobrī pret septembri ekonomisti lēš, ka cenas varētu būt kāpušas par 0,2% līdz 0,3%.

Pieaug patēriņa cenas

"Swedbank" prognozē, ka oktobrī patēriņa cenas pieaugs par 0,3% mēneša laikā, kas nozīmē 0,9% pieaugumu, salīdzinot ar pagājušā gada oktobrī.

Savukārt "SEB banka" paredz mazāku kāpumu - 0,2% mēneša laikā un 0,8% gada laikā.

Nebija inflāciju veicinošu faktoru

Gan "Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna, gan "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka mēneša laikā nebija vērojami izteikti inflāciju veicinoši faktori un lielākajā daļā produktu un pakalpojumu grupu cenas, visticamāk, saglabājušās stabilas.

Tomēr, pēc analītiķu teiktā, oktobrī kopējā cenu līmeņa pieaugumu būs veicinājis pārtikas cenu kāpums, kā arī sezonālais apģērbu un apavu cenu pieaugums, kas saistīts ar jauno kolekciju parādīšanos veikalos. Turklāt arī degvielas cenas minimāli, bet pieaugušas.

Savukārt cenu kritums bija vērojams siltumenerģijas tarifos (vismaz "Rīgas siltumam").

Tuvākajos gados prognozē minimālu inflāciju

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) jaunākos datus par patēriņa cenu pārmaiņām publicēs pirmdien, 8.novembrī, plkst.13.

Jau vēstīts, ka Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs šonedēļ preses konferencē paziņoja, ka noturīgam inflācijas kāpumam Latvijā nav ekonomiska pamata un tuvākajos gados inflācija Latvijā būs pavisam neliela, pat ja īslaicīgi vienas vai otras preču grupas cenas nedaudz pakāpsies globālo norišu ietekmē.

Atgriešanās pie inflācijas - "sava veida psiholoģiskā robeža"

"Jāteic, ka atgriešanās pie gada inflācijas ir sava veida psiholoģiska robeža, ko ir mēģinājuši izmantot atsevišķi tirgus dalībnieki, steidzot paziņot par draudošu cenu pieaugumu vienai vai otrai preču grupai. Atcerēsimies kaut vai neseno griķu ažiotāžu, kas īslaicīgi palielināja noietu un acīmredzot ļāva uz ažiotāžas rēķina kādam gūt papildu peļņu," teica LB prezidents.

Taču vienlaikus viņš uzsvēra: ja valdība izšķirtos celt nodokļus, tostarp pievienotās vērtības nodokli (PVN), inflācija nebūs tik mērena un skars gan patērētājus, gan mazinās ekonomisko aktivitāti. Piemēram, ceļot PVN no 21% uz 22%, inflācija papildus augtu par 0,7 procentu punktiem. Attiecīgi uz 23% tie jau būtu 1,4% punkti.

Kā ziņots, septembrī gada inflācija sasniedza 0,4%, liecina CSP dati.

Pakalpojumi kļuvuši lētāki

Šā gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, precēm cenas pieaugušas par 2%, bet pakalpojumiem - samazinājušās par 3,5%.

Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir samazinājies par 1,8%.

Arī mēneša robežās, septembri salīdzinot ar augustu, patēriņa cenas pieaugušas par 0,4%. Precēm cenas pieauga par 0,6%, bet pakalpojumiem vidējais cenu līmenis nemainījās.

2009.gada septembrī, salīdzinot ar 2009.gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,2%.