Pašlaik spēkā ir likuma redakcija, kas noteic, ka dzīvojamās mājas īpašnieku veidotos uzkrājumus pārvaldnieks nav tiesīgs izmantot savas darbības rezultātā radušos zaudējumu segšanai, kā arī dzīvojamās mājas īpašnieka neizpildītu saistību izpildei, parādu segšanai u.tml. Šā likuma panta otro daļu sākotnēji bija plānots svītrot, bet pēc tam - izteikt detalizētāk.

Izskatot Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma grozījumus trešajā lasījumā, Saeima nolēma, ka pārvaldnieka pienākums ir laikus informēt dzīvokļu īpašniekus par atsevišķa dzīvokļa īpašnieka darbību vai bezdarbību (tai skaitā uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūto saistību neizpildi), kas ietekmē vai var ietekmēt citu dzīvokļu īpašnieku intereses, kā arī sniegt nepārprotamu un pilnīgu informāciju par šiem jautājumiem pēc dzīvojamās mājas īpašnieka atsevišķa pieprasījuma. Līdz ar to tiek pielikts punkts strīdam par to, vai kaimiņus drīkst informēt par komunālo maksājumu parādniekiem, kuru dēļ, piemēram, var nepieslēgt apkuri daudzdzīvokļu mājai.

Likuma izmaiņas precizē norīkoto dzīvojamo māju pārvaldnieku iecelšanu un dzīvojamās mājas uzkrājumu izmantošanu komunālo maksājumu parādu segšanai.

Likumā tiks noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam, kurš nav noslēdzis pārvaldīšanas līgumu, ir saistoši visi pārvaldnieka un dzīvokļu īpašnieku kopības noslēgtā pārvaldīšanas līguma noteikumi. Līgums, ko pārvaldnieks noslēdzis dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā, gan pienākumu, gan arī tiesību ziņā saista visus dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekus.

No likuma tiek izslēgta norma, kas nosaka, ka tipveida pārvaldīšanas līgumu izstrādā Ekonomikas ministrija.

Ja dzīvojamās mājas īpašnieks neveic obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības vai nav uzdevis tās veikt pārvaldniekam un tā rezultātā tiek apdraudēta cilvēku dzīvība, veselība, drošība, īpašums vai vide, vai pārvaldīšanu veic tā, ka tiek radīts apdraudējums, pašvaldība uzdod dzīvojamās mājas īpašniekam novērst šo apdraudējumu, norādot tā novēršanas termiņu.

Ja dzīvojamās mājas īpašnieks neveic obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības vai nav uzdevis tās veikt pārvaldniekam, pašvaldība var uzdot dzīvojamās mājas īpašniekam novērst iespējamo apdraudējumu, norādot tā novēršanas termiņu. Apdraudējuma novēršanas termiņš nosakāms ne īsāks par trim mēnešiem.

Pašvaldība lemj par norīkotā pārvaldnieka iecelšanu vai piespiedu naudas uzlikšanu īpašniekam, ja lēmumā norādītajā termiņā apdraudējums vai apstākļi, kas var radīt apdraudējumu, nav novērsti vai arī īpašnieks nav pašvaldībai iesniedzis informāciju un to pamatojošus dokumentus, kas apliecina, ka ir sāktas darbības, lai novērstu apdraudējumu vai iespējamo apdraudējumu.

Personu, kura veiks norīkotā pārvaldnieka pienākumus, pašvaldība izvēlas, piemērojot normatīvajos aktos noteiktās iepirkumu procedūras, ja plānotās norīkotā pārvaldnieka apdraudējuma novēršanas darbību izmaksas sasniegs normatīvajos aktos noteiktās līgumcenu robežas, sākot ar kurām nepieciešams veikt iepirkuma procedūru. Ja norīkotā pārvaldnieka pienākumus pildīt nav pieteikusies neviena persona, pašvaldība attiecīgo dzīvojamo māju var pārvaldīt pati vai arī uzdod to pārvaldīt citai personai.