Starptautiskā Monetārās un finanšu komiteja (IMFC), kura centusies novērst nesaskaņas starp pasaules lielākajām ekonomikām, tostarp Ķīnu un ASV, sestdien paziņoja, ka SVF vajadzētu turpināt tā pētījumus.

"Lai arī starptautiskā monetārā sistēma pierādījusi savu elastību, spriedze un vārīgums saglabājas, kas skaidrojams ar aizvien pieaugošo globālo nelīdzsvarotību, nepastāvīgajām kapitāla plūsmām, valūtas kursa svārstībām un problēmām saistībā ar oficiālo rezervju uzkrāšanu," norādīja IMFC. "Mēs aicinām SVF paplašināt darbu šajās jomās, tostarp veikt padziļinātus pētījumus, lai palīdzētu palielināt politiku efektivitāti kapitāla plūsmu pārvaldīšanai."

Taču komiteja neizteica konkrētus aicinājumus Ķīnai vai citām valstīm, lai tās mainītu politikas, kas paredz zemus valūtas kursus un rezervju uzkrāšanu, lai veicinātu eksportu.

"Nav šaubu, ka pastāv domstarpības," samita noslēgumā sacīja komitejas priekšsēdētājs Jusefs Burtoss Gali. "Šīs domstarpības tiek risinātas. Mēs esam secinājuši, ka SVF ir vieta, kur atrisināt šīs problēmas."

Savukārt SVF vadītājs Dominiks Štrauss-Kāns, atbildot uz jautājumu, kāpēc samitā netika paustas konkrētas apņemšanās, sacīja, ka "pastāv tikai viens šķērslis, un tas ir dalībvalstu vienošanās".

"Es domāju, ka pasākumus var īstenot tikai saskaņoti," viņš piebilda.

Tajā pašā laikā ASV finanšu ministrs Timotijs Geitners paziņoja, ka SVF "nepieciešams stiprināt pasākumus valūtas kursu politiku un rezervju uzkrāšanas kārtības uzraudzībai, piebilstot, ka "pārmērīgu rezervju uzkrāšana globālā līmenī var nopietni deformēt starptautisko monetāro un finanšu sistēmu".

Jaunākie SVF dati liecina, ka Ķīnas ārvalstu valūtas rezerves sasniegušas 2,447 triljonus dolāru (1,23 triljonus latu), kas ir pasaulē lielākās un veido gandrīz 30% no pasaules kopējā apjoma.

Kā ziņots, SVF dalībvalstu finanšu ministri un centrālo banku vadītāji Vašingtonā rīkoja ikgadējo samitu cerībā panākt vienprātību sarežģītajā valūtas politiku jautājumā.

Taču Ķīnas Centrālās bankas vadītājs Džou Sjaočuaņs piektdien noraidīja prasības īstenot strauju juaņas vērtības paaugstināšanu, paziņojot, ka valsts veiks pakāpeniskas reformas, nevis "šoka terapiju".

Tajā pašā laikā Eiropas Centrālās bankas vadītājs Žans Klods Trišē sacīja, ka saskata iemeslus optimismam.

"Es esmu pilnībā pārliecināts, ka starptautiskā kopiena atradīs atbilstošus veidus sadarbībai. Mēs ļoti, ļoti nevēlamies tā dēvētos valūtas karus," uzsvēra Trišē.

Pirms samita jau tika paustas bažas, ka valstis, kurās palēninās ekonomikas atveseļošanās temps, varētu mēģināt devalvēt to valūtas, lai sniegtu atbalstu eksportam.

Analītiķi uzsver, ka šāda rīcība varētu novest pie pagājušā gadsimta 30.gados īstenotās "izputini savu kaimiņu" politikas, kuras dēļ Lielā depresija kļuva tik postoša.