Parādi par siltumenerģiju sasnieguši rekordaugstu līmeni

Vissliktākā situācija - Latgalē

Ziņojumā teikts, ka parāds par centralizēto siltumapgādi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir būtiski palielinājies Daugavpilī - 12,9% un Rēzeknē - 8%.

Rīgā 2010.gada apkures sezonas sākumā parādu pieaugums pret 2009.gadu veidoja 2,9% (kopējais parādu apjoms 6,3% no kopējās rēķinu summas), Valmierā - 2,4%, Liepājā - 4%, Ventspilī - 4,1%, Jēkabpilī - 6,1%, Jūrmalā - 2,5%.

EM konstatējusi, ka augstāks parādu apmērs ir pašvaldībās, kurās pastāv tiešie vai daļēji tiešie norēķini, piemēram, Jēkabpilī un Daugavpilī. Turpretī pašvaldībās ar procentuāli mazu parāda apmēru norēķini tiek veikti ar pārvaldnieka starpniecību. Gadījumos, ja norēķini tiek veikti ar pārvaldnieka starpniecību, gan dzīvokļa īpašnieki, gan pārvaldnieks var lemt par citu finanšu līdzekļu, piemēram, uzkrājumu mājas remontam vai pārvaldnieka ņemta aizņēmuma, novirzīšanu parāda par siltumenerģiju segšanai. Tāpat maznodrošināto dzīvokļu īpašnieku parādsaistības var samazināt, izmaksājot tiem dzīvokļa pabalstus.

Turpretī pašvaldībās ar tiešo norēķinu sistēmu nepastāv iespēja novirzīt parādu segšanai pārvaldnieka vai visu dzīvokļu īpašnieku kopējos līdzekļus, līdz ar to vienīgais veids, kā samazināt parāda apmēru par piegādāto siltumenerģiju, ir dzīvokļu pabalstu izmaksa dzīvokļu īpašniekiem.

Parādi kļūst par ilgstošu problēmu

Tāpat konstatēts, ka parādu procentuālais apmērs atsevišķās pilsētās nevienā no minētajiem periodiem nav bijis zemāks par 10%, kas liecina, ka savlaicīga nenorēķināšanās par piegādāto siltumenerģiju ir ilgstoša problēma, ko nav izraisījusi tikai ekonomiskā krīze.

Tāpat EM secinājusi, ka samazinātās pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likmes (10% apmērā siltumenerģijas, elektroenerģijas, dabasgāzes, malkas un koksnes kurināmā piegādēm) atcelšana var paaugstināt kopējo parāda apmēru. Tomēr vienlaikus tiek paredzēti kompensējoši pasākumi iedzīvotājiem, lai samazinātu likmju atcelšanas negatīvo ietekmi. Jautājums par samazinātās PVN likmes atcelšanu ir jāskata valsts budžeta 2011.gadam izstrādes procesā, norāda EM.

Ziņojums neatspoguļo reālo situāciju

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvis Aino Salmiņš valdības sēdē par EM sagatavoto ziņojumu izteicās kritiski un nosauca to par "fragmentāru pārstāstu par tēmu "Siltumapgāde"". "Pats ziņojums ir... kā lai pieklājīgāk pasaka... Tas ir pamatīgs darvas piliens," EM kompetenci vērtēja pašvaldību pārstāvis un piebilda, ka tas nesniedz nekādu priekšstatu par esošo situāciju.

"Vai pietiek aptaujāt deviņas lielās pilsētas, lai izdarītu secinājumus par situāciju valstī?" kritiski vaicāja Salmiņš, kurš arī izteicās, ka EM izmantotie salīdzinājumi ir "nezin kuras klases līmenī".

EM valsts sekretārs Juris Pūce atzina, ka nav apkopoti dati no visiem novadiem, taču skaidroja, ka ministrija apkopojusi informāciju no Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas. Viņš arī prognozēja, ka uz 1.oktobri nenomaksāto parādu summa būs ļoti tuvu pagājušā gada līmenim. Tiesa, esot arī izņēmumi, piemēram, Daugavpilī un Rēzeknē situācija būšot sliktāka nekā pērn.

Valdība pieņēma zināšanai EM sagatavoto ziņojumu, bet uzdeva līdz šā gada 15.oktobrim apkopot plašāku informāciju par situāciju pašvaldībās.