Lai gan pašlaik iespēja ārvalstniekiem iegādāties savā īpašumā lauksaimniecības un meža zemes ir ierobežota, arvien vairāk īpašumu Latvijā nonāk citu valstu pilsoņu rokās. Šā gada pirmajā pusgadā vien citu valstu juridiskās un fiziskās personas kopumā iegādājušās aptuveni 15 000 hektāru zemes, visvairāk Ludzas un Rēzeknes novados, tā sestdien raksta „Neatkarīgā Rīta Avīze”.
Pašlaik likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos ir noteikts, ka no 2004. gada 1. maija līdz 2011. gada 1. maijam Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un ES dalībvalstīs reģistrētām juridiskām personām ir ierobežojumi lauksaimnieciski izmantojamās zemes un mežu iegādē Latvijā.
ES dalībvalstu pilsoņiem vismaz trīs gadus pastāvīgi jānodzīvo Latvijā un jānodarbojas ar lauksaimniecību kā pašnodarbinātiem zemniekiem. Taču turpat likumā atrunāts, ka zemi var nopirkt uzņēmumi, kuru pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder fiziskām vai juridiskām personām no valstīm, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, ko Saeima apstiprināja līdz 1996. gada 31. decembrim.
Lauksaimnieki ir nobažījušies, ka pēc gada, kad ārvalstu pilsoņiem nebūs nekādu ierobežojumu zemes iegādē, Latvijas laukus, pļavas, tīrumus un mežus izpirks ārzemnieki un Latvijas zemnieki būs spiesti nomāt zemi no svešzemniekiem.
Tiesu administrācijas Zemesgrāmatu departamenta rīcībā esošā informācija liecina, ka šā gada pirmajā pusē ārvalstniekiem oficiāli pārdoti aptuveni 14 826 hektāri zemes, to skaitā Ludzas novadā 1663 hektāri, Rēzeknes novadā 1204 hektāri. Arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija uzsver, ka pieaug to platību apjoms, kas pieder citu valstu juridiskajām un fiziskajām personām.
Vislielākais šo personu īpašumā esošo zemju pieaugums ir vērojams Ludzas rajonā. Diemžēl valsts reģistru un informāciju sistēmu turētāju rīcībā nav informācijas par citu valstu personām piederošo zemju kopplatību un to īpatsvaru, lai izdarītu secinājumus par šo personu ietekmi zemes izmantošanā.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs aicinās Eiropas Komisiju par trim gadiem pagarināt lauksaimniecības zemju pārdošanas ierobežojumu termiņu. Latvijas zemkopības ministra izteikto priekšlikumu tikšanās laikā Lietuvā atbalstīja arī Lietuvas lauksaimniecības ministrs Kazis Starkēvičs un Igaunijas Lauksaimniecības ministrijas eksperti. Tikšanās dalībnieki vienojās, ka Lietuva un Igaunija atbalstīs Latvijas lūgumu Eiropas Komisijai pagarināt noteikto pārejas periodu lauksaimniecības un meža zemju pārdošanai ar ierobežojumiem ES dalībvalstu fiziskām un juridiskām personām.
Lai Latvijā veicinātu neapstrādātu zemju apsaimniekošanu, neapkoptai zemei tiek piemērota augstāka nekustamā īpašuma nodokļa likme nekā apstrādātiem laukiem. J. Dūklavs pieļauj, ka tāpēc lauksaimniecībā izmantojamās neapstrādātās zemes īpašnieki meklēs risinājumus, piemēram, to iznomās vai arī pārdos tiem, kas ir ieinteresēti to apsaimniekot.
