Namu apsaimniekotāji piedāvā vairākus risinājumus, kas ļautu risināt parādu problēmu un neaizskart uzkrājumu fondu, noskaidroja biznesa portāls "Nozare.lv", aptaujājot namu apsaimniekošanas uzņēmumu vadītājus.

Jau ziņots, ka 16.augustā Saeimā plānots skatīt grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, lai atļautu mājas apsaimniekošanai uzkrāto naudu tērēt parādu segšanai par apkuri, - stāsta Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš.

Šādu lēmumu Lagzdiņš pamato ar lielajiem iedzīvotāju parādiem par apkuri iepriekšējā sezonā un draudiem nākamajā ziemā vairāku namu iedzīvotājiem palikt bez apkures vispār. "Šie grozījumi, protams, nav panaceja, bet palīdzēs kaut vai uz laiku novērst draudus," skaidro Lagzdiņš.

"Politiķi ir ķērušies pie vienas no slimības sekām, nevēloties vai negribot identificēt cēloni. Tas ir mēģinājums izgriezt ielāpam nepieciešamo drēbi no veselās daļas - tā rezultātā caurums tiks aiztaisīts, taču iepriekš veselā vietā tiks radīts jauns caurums," sacīja "Latio namsaimnieka" vadītājs Aivars Gontarevs.

Viņš uzskata, ka ielāps šajā gadījumā ir uzkrājuma fonda līdzekļi, caurums - komunālo pakalpojumu piegādes rēķini. "Pirms gada ekonomikas ministram iesniedzām priekšlikumus, kā tikt galā ar cēloni - lai maksātspējīgiem nebūtu jāmaksā nemaksātāju vietā ne komunālie, ne ar renovāciju saistītie maksājumi," sacīja Gontarevs.

Priekšlikums ir vienkāršs, sacīja Gontarevs. Maksājumi, kas saistīti ar apsaimniekošanu, komunālie maksājumi, uzkrājumu fonda līdzekļi, ar energoefektivitāti saistītie maksājumi ir jāpadara par nodrošinātiem un saistītiem ar dzīvokļa esošo īpašnieku. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no īpašnieku maiņas maksājumi būtu jāveic, jo bez šo pakalpojumu sniegšanas nav iespējama dzīvokļa īpašuma pilnvērtīga lietošana un saglabāšana.

"Parādu piedziņas gadījumā šie maksājumi būtu uzreiz aiz darba algu un nodokļu piedziņas, pirms hipotekārajiem kreditoriem. Ko tas dotu? Īpašnieks, pārvaldnieks, komunālo pakalpojumu piegādātājs apzinātos, ka maksājums ir nodrošināts, un tā piedziņa būtu atkarīga tikai no pašu darbības ātruma un efektivitātes - pat pie gausās tiesu sistēmas. Patlaban apsaimniekošanas un komunālie maksājumi ir nenodrošinātie maksājumi, pārdodot vai tiesas izsolē izsolot īpašumu, tie paliek saistoši iepriekšējam īpašniekam, kuram sākotnēji jāsedz hipotekārās parādsaistības, kas daudziem būs mūža garumā, un tikai pēc tam rindā var stāties pārējie," skaidroja Gontarevs.

Ja maksājumi tiek nodrošināti, gan komunālo pakalpojumu piegādātājiem, gan pārvaldniekiem rodas papildus darbības iespējas, piebilda Gontarevs. "Tas nemaina mūsu pamatnostāju attiecībā uz komunālo pakalpojumu piegādātāju pienākumiem - viņi piegādā savus pakalpojumus iedzīvotājiem, pārvaldnieks ir pilnvarotā persona, kas palīdz sadalīt kopējo rēķinu un saņemto naudu tālāk pārskaita komunālo pakalpojumu piegādātājam. Ja piegādātāju neapmierina inkasācijas rezultativitāte - droši lai slēdz ar katru iedzīvotāju līgumu un paši rūpējas par inkasāciju. Nemaksātāju dēļ maksātājiem komunālo pakalpojumu piegādi pārtraukt nav likumīgi," uzsvēra Gontarevs.

Otrkārt, uzskata Gontarevs, ir vienkārši jāpieņem lēmums, ka siltumenerģija, ūdens turpmāk tiek piegādātsi tikai gadījumos, ja tiek uzstādīti noteiktas funkcionalitātes skaitītāji, kuri gan uzskaita siltumenerģijas, ūdens patēriņu, gan arī ļauj attālināti nolasīt rādījumus un atslēgt attiecīgā pakalpojuma piegādi. "Ja tas tiktu noteikts ar likumu, noteikti uzrastos pietiekami daudz uzņēmēju, kas šo pakalpojumu piedāvātu par ļoti konkurētspējīgu cenu - piemēram, 30-40 latiem kopā ar siltuma regulatoriem," sacīja Gontarevs.

Viņš uzskata, ka siltumenerģijas piegādātājiem būtu pašiem pietiekami rentabli nodarboties ar parādu piedziņu. "Piemēram, kavējuma sods 0,1% dienā nozīmē 36% gadā - kurā vēl uzņēmējdarbībā ir iespējams iegūt patlaban šādu ienesīgumu gadā?" jautā Gontarevs.

Ja siltumenerģijas piegādātājus tas neinteresētu, ir iespējams dibināt krājsabiedrību, piemēram, ar nosaukumu "Dzīvokļu īpašnieku palīdzības fonds", ar ideju, ka konkrētas mājas iedzīvotājiem ir iespējams droši noguldīt tajā jebkuru naudas summu, kas paredzēta komunālo pakalpojumu piegādātāju rēķinu apmaksai ar procentu likmi 10% gadā, iesaka Gontarevs.

"Šāda fonda darbībai noteikti būtu jāsaņem licence Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), kā arī FKTK būtu jāuzrauga tā darbība. Ar procentu starpību noteikti pietiktu gan jebkuram privātam šāda fonda investoram, akcijas pat varētu kotēt biržā, gan nepieciešamajām administratīvajā izmaksām parādu piedziņai, ēkai kopumā tiktu nodrošināta komunālo pakalpojumu piegāde un īstenotos monopolistu sapnis - ideāla naudas plūsma no daudzdzīvokļu nama," piebilst Gontarevs.

AS "Māju serviss KSA" valdes priekšsēdētāja Baiba Pļaviņa skaidroja, ka uzkrājumu fonds tiek veidots noteiktu darbu veikšanai, avārijas gadījumiem, turklāt nav tā, ka būtu izveidojušies sevišķi lieli uzkrājumi. "Ja parādu dzēšanai tiks pārskaitīti pat tie nelielie līdzekļi, kuri ir uzkrāti, ko darīt pārvaldniekam ziemas periodā, kad var būt ļoti lieli neparedzētie izdevumi ar sniega tīrīšanu, avārijas. Kā tad būs iespējams novērst šādas problēmas?" jautā Pļaviņa.

Viņa uzskata, ka uz šo problēmu ir jāskatās plašāk, ir jādomā risinājumi, ar kādiem instrumentiem sasniegt rezultātu, lai dzīvokļu īpašniekiem apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksājumi būtu prioritāri un parāda summas atgūšana būtu ātrāka nevis trīs-pieci gadi, kā tas ir pašlaik.

"Pirmkārt, ir jāmeklē veids, kā dzīvokļa īpašnieks nevarētu izvairīties no maksājumiem par dzīvokļa īpašumu un šo norēķinu veiktu kā vienu no prioritārajiem. Kā vienu no iespējamiem risinājumiem es redzu - reālnastu uz daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa īpašumu, ar dzīvokļa īpašumu uzturēšanu un saglabāšanu saistītiem maksājumiem. Mēs nevaram uzskatīt, ka dzīvokļa īpašums kopējā mājā ir svēts un neaizskarams, jo tas viscaur ir saistīts ar kopīpašumu. Katrs viens atsevišķs dzīvokļa īpašnieks ar savu nemaksāšanu apdraud visu pārējo dzīvokļu īpašnieku likumīgās tiesības. Šis iespējamais kaitējums nav samērojams - aizstāvot vienu nemaksātāju, apdraudam visus maksātājus. Šāda norma dotu garantiju godīgi maksājošiem dzīvokļu īpašniekiem," uzsver Pļaviņa. Viņasprāt, šī norma neatstātu ietekmi uz dzīvokļa īpašnieku, tā tikai ietekmētu īpašuma tirgus vērtību.

"Varbūt ir iespējama parādu lietu izskatīšana paātrināti – bezstrīdu kārtā? Varbūt ir iespējams speciāls lietu izskatīšanas veids lietām, kas saistītas ar dzīvokļa īpašumu saistīto pārvaldīšanas, apsaimniekošanas un komunālo maksājumu rēķinu nemaksāšanu, kā arī automātisks spriedums ar nelielu pārsūdzēšanas laiku. Teorētiska ir iespēja, ka tiesu spriedumu izpildē nodrošinājumi par dzīvokļa īpašuma pārvaldīšanas un komunāliem maksājumiem būtu ar augstāku prioritāti un izslēgtu banku hipotēku prasības un apgrūtinājumus," sacīja Pļaviņa.