Intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" Gviljams, kura dzimtā un sarunvaloda ir angļu, atzina, ka pirms došanās uz Latviju viņš iepazinies ar prasībām darbam Latvijā, taču nekur neesot minēts, ka uzņēmuma direktoram ir jāprot latviešu valoda.

"Pēc savas iniciatīvas varu sākt apgūt latviešu valodu, ko, esmu drošs, arī darīšu, taču tā būs mana izvēle, nevis tāpēc, ka kāds to liks darīt. No profesionālās puses skatoties, arī nav nekādu iemeslu, lai apgūtu latviešu valodu, un neesmu iecerējis kļūt par tās ekspertu tuvāko gadu laikā. Arī līdz šim profesionālajā darbībā, pat ja man ir vietējās valodas zināšanas, esmu runājis angliski, jo tā ir finanšu pasaules valoda," skaidroja bankas jaunais vadītājs.

Pēc viņa teiktā, tieši angļu valodas zināšanas ir noteicošās, lai pilnvērtīgi strādātu finanšu tirgū, ko apliecinot arī tas, ka virkne starptautisko kompāniju strādā tikai angļu valodā.

"Paturot prātā, ka viens no "Parex bankas" akcionāriem ir arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), angļu valoda būs mana darba valoda," atzina Gviljams, kuram ir pamatzināšanas arī krievu, ungāru, horvātu, serbu, maķedoniešu, franču un pat ķīniešu valodā. Viņš gan bilst, ka visas minētās valodas nepārzina perfekti, taču pamatfrāzes var pateikt un arī saprast.

Vairākos interneta portālos Gviljams pat tika salīdzināts ar Latvijas hokeja izlases treneri Oļegu Znaroku, kuru 2008.gada aprīlī VVC sodīja ar 100 latu naudas sodu par valsts valodas nelietošanu pietiekamā apmērā.

Valsts valodas likumā noteikts, ka valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī to uzņēmējsabiedrību darbiniekiem, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai.

VVC direktors Māris Baltiņš šodien biznesa portālam "Nozare.lv" skaidroja, ka Gviljams atbilstoši Valsts valodas likuma 6.pantam ir uzskatāms par ārvalstu speciālistu, kurš strādā Latvijā, tādējādi likums paredz, ka viņam ir divas iespējas - vai nu jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai, vai jānodrošina tulkojums valsts valodā.

"Cik man ir zināms, "Parex banka" viņam tulkojumu nodrošina un nav pamata uzskatīt, ka tiktu pārkāptas kādas Valsts valodas likuma prasības," sacīja Baltiņš, kura skatījumā, šajā gadījumā tiek precīzi ievērotas likuma normas.

Jau ziņots, ka šā gada 1.augustā notikušās "Parex bankas" restrukturizācijas rezultātā tika izveidoti divi uzņēmumi - uz jaundibināto AS "Citadele banka" tika pārnesta lielākā daļa līdzšinējās "Parex bankas" aktīvu, bet neprofila aktīvi tika atstāti "Parex bankā" jeb risinājumu bankā.

Līdz ar "Parex bankas" restrukturizāciju notika arī bankas vadības maiņa. Padome par "Parex bankas" valdes priekšsēdētāju līdzšinējā vadītāja Nila Melngaiļa vietā iecēla Gviljamu. Valdē strādā arī Solvita Deglava, kura pirms darba "Parex bankā" strādāja revidentu uzņēmumā "PricewaterhouseCoopers" un arī "Latvijas Kuģniecībā", kā arī Jurijs Adamovičs, kurš bijis ERAB Direktoru padomes padomnieks Londonā.

Savukārt par "Parex bankas" padomes priekšsēdētāju tika ievēlēts līdzšinējais "Parex bankas" padomes priekšsēdētāja vietnieks Maikls Borks, tāpat padomē ievēlēti Sarmīte Jumīte, Vladimirs Loginovs un Meri Elena Kolinsa.

Jau vēstīts, ka 2008.gada 8.novembrī valsts nolēma glābt finanšu grūtībās nonākušo "Parex banku" un par diviem latiem no tās lielākajiem akcionāriem un vadītājiem Valērija Kargina un Viktora Krasovicka iegādājās bankas kontrolpaketi.