Pievienots Kredītņēmēju apvienības viedokli

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien par Maksātnespējas likumu pirms parlamenta plenārsēdes daudz diskutēja un arī vairākkārt balsoja, taču kopsaucēju tā arī nepanāca. 

Kredītņēmēji aicina nediskriminēt

Latvijas Kredītņēmēju apvienība atbalsta Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iepriekš sagatavoto versiju, kurā ir paredzēts, ka

bankrota procedūras ilgums ir 3 gadi un parādnieks novirza 30% no saviem ienākumiem kreditoru saistību dzēšanai, bet ne mazāk kā 30% no minimālās mēnešalgas.

Pirms šā izšķirīgā balsojuma LAKRA pārstāvis uzsvēra, ka vispirms ir jāpārtrauc sabiedrības dalīšana kredītņēmējos pēc nenokārtoto saistību apjoma un nekustamo īpašumu skaita, jo Satversme nosaka, ka „cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas”. Tostarp nedrīkst būt diskriminācija pēc mantiskā stāvokļa, savukārt, ja ir bijušas nelikumīgas darbības, tad tas ir jālemj tiesai, Gorenko pauda.

"Ir svarīgi, lai gan deputāti, gan ikviens no mums saprastu, ka jebkura cilvēka ekonomiskā labklājība uzlabos valsts tautsaimniecības stāvokli kopumā,” viņš uzsvēra.

Savukārt pēc šodienas Saeimas deputātu balsojuma komisijā LAKRA valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko sarunā ar portālu TVNET pauda šādu viedokli:

TVNET jautā: Kā vērtējat deputātu nespēju vienoties? Atbild: Latvijas Kredītņēmēju apvienības vadītājs Ainārs Gorenko: Ļoti žēl, ka deputāti kārtējo reizi maina savas domas par 180 grādiem. Iepriekš deputāti atbalstīja līdzšinējo likuma redakciju, taču tagad to balsis dalījās 50 pret 50.
Tautas kalpi grib sadalīt Latvijas iedzīvotājus divās nometnēs - tajos, kuriem ir viena mājokļa kredīts līdz 100 000 latu, un tajos, kuriem ir lielāki un vairāk aizņēmumu. Tas kārtējo reizi pierāda, ka Latvijā nedarbojas sauklis "Viens likums un viena taisnība visiem".
100 000 latu robežšķirtne šajā likumā radusies no iepriekš plānotās valdības atbalsta programmas kredītņēmējiem. Taču jāuzsver, ka ir atšķirība starp palīdzības programmu, kurā var noteikt, kam palīdzēt, un likumu, kuram jābūt vienādam pret visiem iedzīvotājiem. Likums nedrīkst diferencēt un diskriminēt Latvijas iedzīvotājus pēc to mantiskā stāvokļa. Tas ir pretrunā ar valsts Satversmi.
Jāuzsver, ka pēc maksātnespējas procesa beigām fiziskai personai nepieder nekas un nav svarīgi, vai tai iepriekš piederēja viens vai vairāki mājokļi.
Apvienības pārstāvji piedalīsies Tautsaimniecības komisijas sēdē arī trešdien. Mēs mēģināsim panākt, lai arī vairāku kredītu ņēmējiem maksātnespējas process nebūtu ilgāks par trīs gadiem. Bankas vēlas, lai tas būtu teju pieci gadi.

Banka aicina nodalīt labticīgos kredītņēmējus

Savukārt "Swedbank" valdes locekle Oksana Sivokobiļska intervijā portālam TVNET sacīja: “Likums pats par sevi ir ļoti vērtīgs. Tas strukturē procesu, kā cilvēkiem ļoti skaidri tikt vaļā no saviem parādiem, ja dzīvē tā ir gadījies un ir bankrots. Bankrots nevar vilkties 30 gadus. Ir jābūt ļoti skaidriem spēles noteikumiem, kā var bankrotēt un sākt dzīvi no sākuma."

Vienlaikus viņa norādīja uz Valsts prezidenta pamanīto niansi, ka likumā nav paredzēts grūtībās nonākušo kredītņēmēju sadalījums labticīgajos un tā dēvētajos spekulantos.

Pēc bankas pārstāves teiktā, parādnieki ar aizņēmumu līdz 100 000 latu vienīgā mājokļa kredītam veido aptuveni 95% no visiem hipotekārā kredīta ņēmējiem: "Bankas izprot un saprot, ka šiem klientiem vajag iespēju diezgan labvēlīgus nosacījumus, lai tiktu galā ar savu maksātnespēju.”

Savukārt salikt vienā grozā šos 95% labticīgos kredītņēmējus un pārējos 5%, kam ir miljoniem latu lieli parādi, nav pareizi.

"Saliekot šīs divas sāpes vienā, mēs pārliekam problēmu no vienas slimas galvas uz otru. Nevajag šīs divas lietas jaukt kopā. Tas ir galvenais, ko ir pamanījis arī prezidents šajā likumā kā nepilnību un es ļoti ceru, ka to pilnveidos.”

“Pēc veselā saprāta arī paši politiķi šādu paši nostāju pauž. Viņi ir par to, lai palīdzētu tam labticīgam kredītņēmējam. Tas ir ļoti ok, tas ir atbalstāmi. Taču, veidojot likumu, katram juridiskajam formulējumam ir nozīme. Šajā situācijā šīs divas auditorijas ir saliktas vienā grozā.”