Saskaņā ar EK lēmumu plānotajam "Parex bankas" restrukturizācijas atbalstam ir jābūt saderīgam ar Eiropas Kopienas iekšējo tirgu, kā arī

plānā ir jāpamato bankas ilgtermiņa dzīvotspēja bez papildu valsts atbalsta pārskatāmā nākotnē.

EK procedūras atvēršanas lēmums valsts atbalsta lietā uzliek arī par pienākumu Latvijai noteiktā termiņā iesniegt precizētu AS "Parex banka" valsts atbalsta restrukturizācijas plānu un citu papildu informāciju.

Jau ziņots, ka daļa no valsts "Parex bankā" ieguldītajiem 692 miljoniem latu paliks vecajā jeb tā dēvētajā sliktajā bankā, bet 230 miljoni no šīs summas nonāks jaunajā jeb labajā bankā - 100 miljoni no valsts noguldītās naudas kļūs par akciju kapitālu, bet 130 miljoni tur paliks noguldījumu veidā. "Parex bankas" padomes priekšsēdētājs Juris Jākobsons iepriekš uzsvēra, ka

"pašreizējie plāni paredz, ka jaunu naudu valstij šajās bankās nevajadzēs ieguldīt".

Savukārt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), kas principā ir piekritusi kā mazākuma akcionārs iesaistīties „Parex bankas” restrukturizācijā, sākotnēji nekādus finanšu līdzekļus kredītiestādē neieguldīs. ERAB īpašumā būs 25% jaunās bankas akciju, taču

sākotnējā posmā ERAB neiesaistīsies ar saviem finanšu resursiem jaunās bankas izveidē

tehnisku iemeslu dēļ. Valsts kases aizdotie četri miljoni latu Privatizācijas aģentūrai, lai nodibinātu jauno banku, ir tikai pats nepieciešamais minimums, lai jauno banku varētu reģistrēt.

"Parex bankas" padomes priekšsēdētājs Juris Jākobsons iepriekš intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja, ka EK oficiālais atzinums par "Parex bankas" restrukturizācijas plānu nav vēl saņemts, taču EK "de facto" jau sniegusi savu atbalstu izvēlētajam un valdībā apstiprinātajam bankas sadalīšanas scenārijam.

Jākobsons, kurš kļuvis arī par jaunizveidotās AS "Citadele banka" vadītāju, pauda pārliecību, ka "de facto" piekrišana no EK nozīmē, ka 1.augustā varēs veikt bankas sadalīšanu, nodalot labos aktīvus jaunajā bankā.