Šādi secinājumi pausti zvērinātu advokātu biroja "BDO Zelmenis&Liberte" pētījumā par uzņēmējdarbības nosacījumiem mikrouzņēmumiem Baltijas valstīs, kas šodien publicēts laikrakstā "Dienas Bizness".

Lai arī par mazo un īpaši mikrouzņēmumu darbības veicināšanu ir runāts ilgi, tomēr tikai 2010.gadā šīs runas ir pārgājušas konkrētos darbos, secināts pētījumā.

"Patlaban mikrouzņēmumiem vislabākie nosacījumi radīti Lietuvā, kur jau ar 2010.gadu ir spēkā norma, kas tiem ļauj piemērot tikai 5% lielu ienākuma (ieņēmumi mīnus izdevumi) nodokļa likmi, savukārt Igaunijā, kur uzņēmumu ienākuma nodoklis nesadalītai peļņai vispār netiek piemērots, nav nekāda atsevišķā regulējuma mazajiem uzņēmumiem," secina zvērinātu advokātu biroja juriste Jeva Slavska.

Viņa norāda, ka Latvija no 2010.gada saimnieciskās darbības veicējiem, individuālajiem komersantiem, zemnieku saimniecībām, faktiski mikrouzņēmumiem, ienākuma nodokli palielināja no 15% līdz 26%. Tiesa, šogad Latvijā dienasgaismu ieraudzījis īpašs mikrouzņēmumu nodokļa likumprojekts.

"No sākotnēji fiksētā nodokļa no apgrozījuma 20% likmes - parlamentārieši jau nonākuši līdz 12% un ir pat priekšlikums to samazināt līdz 9%, kas uzņēmējiem būs izdevīgāk nekā Lietuvā," stāsta Slavska.

Vairāki laikraksta aptaujātie speciālisti atzina, ka mikrouzņēmumu fiksētajam nodoklim no apgrozījuma vajadzētu būt vēl mazākam - pat 5% līdz 7,5% apjomā, kas kalpotu kā stimuls cilvēkiem ķerties pie sava mikrouzņēmuma reģistrēšanas un vienlaikus bezdarbnieku armijas mazināšanas.

Slavska norāda, ka Latvijā mikrouzņēmumā var strādāt ne vairāk kā pieci, bet Lietuvā vidējais darbinieku skaits nevar būt lielāks par desmit cilvēkiem. Apgrozījums Latvijā nevar būt lielāks par 70 000 latiem, savukārt Lietuvā - ienākumi nedrīkst pārsniegt 144 747 eiro (aptuveni 101 700 Ls). Viņa pieļauj, ka Saeimai pie šiem nodarbināto un ieņēmumu griestiem vēl vajadzētu atgriezties, jo Latvijā joprojām ir ļoti augsts bezdarbs un arī valstij ir izdevīgāk, ja no tā netiek prasīts bezdarbnieka pabalsts un ja tajā maksā kaut nelielu nodokli.

Slavska arī norāda, ka pašreizējā likumprojekta redakcija vēl nerada skaidru atbildi, vai ieplānotā fiksētā nodokļa 20% vai 9% likmes maksāšana no apgrozījuma ir izdevīgāka par uzņēmuma ienākuma nodokļa 15% likmes piemērošanu peļņai vai pat iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes maksāšanu 26% apmērā. "Salīdzinot divas SIA, kur viena ir mikrouzņēmuma nodokļa 20% vai pat 9% maksātāja, bet otra - uzņēmuma ienākuma nodokļa (likme 15%) maksātāja, jāsecina, ka ir situācijas, kurās izdevīgāk būtu maksāt fiksēto mikrouzņēmumu nodokli, bet ir tādas, kurās lietderīgāk ir maksāt 15% lielo uzņēmuma ienākuma nodokli," secina Slavska.

Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu komisija, izskatot jauno Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, pēc garām diskusijām vienojusies nodokļa likmi noteikt 9% apmērā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera uzskata - lai mazā biznesa veicēji būtu motivēti akceptēt tiem piemēroto jauno nodokļu nomaksas kārtību, mikrouzņēmumu nodokļa likme nedrīkst pārsniegt 12% no uzņēmuma gada apgrozījuma.

12% piemērojums atbilstu finansējuma apmēram, kas 2008.gada valsts budžeta nodokļu sadaļā ieņemts no mikrobiznesa.

Kā ziņots, Saeima 29.aprīlī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par mikrouzņēmumu nodokli", kas paredz šāda veida uzņēmumiem tikai vienu nodokļa maksājumu 20% apmērā no gada apgrozījuma. Plānots, ka likums stāsies spēkā 2010.gada 1.jūlijā.

Patlaban Latvijas normatīvie akti neparedz kritērijus mikrouzņēmuma statusa iegūšanai un kārtību, kā mikrouzņēmumus apliek ar nodokli.