Pirms gaidāmā pēdējā Saeimas balsojuma par jauno Maksātnespējas likumu, kas, paredzams, izšķirs daudzu kredītņēmēju likteni, vēl aizvien grūti prognozēt likuma aprises.

Saeimas Tautsaimniecības komisijas darba grupā diskusijas risinājušās ap trim būtiskiem likuma aspektiem - maksātnespējas maksimālo ilgumu, kas pašlaik noteikts pieci gadi, minimālo mēneša maksājumu kreditoriem, kas patlaban ir 180 latu, kā arī par "nolikto atslēgu principu".

Kā ziņots, likums patlaban pieņemts Saeimā otrajā lasījumā, taču uz trešo lasījumu tajā varētu tikt veikti būtiski grozījumi.

Likumam stājoties spēkā pašreizējā redakcijā, parādnieks no savām saistībām varēs atbrīvoties maksimālais piecu gadu laikā neatkarīgi no tā, cik lielā mērā viņš būs norēķinājies ar kreditoriem, - pēc šī termiņa visi parādi tiek dzēsti. Īsākā laika posmā var tikt sveikā tikai gadījumos, ja parādnieks spēs dzēst noteiktu kredīta daļu, piemēram, ja parādnieks spēs segt atlikušos 50% no parāda summas gada laikā, tad jau pēc gada viņš maksātspēju var atjaunot.

"Diskutējams ir jautājums par termiņu, kurā personai jāatjauno sava maksātspēja. Jo ilgākā laikā tā iestājas, jo lielāka varbūtība, ka persona aizies ēnu ekonomikā," laikrakstam izteicies viens no aktīvākajiem priekšlikumu ierosinātājiem, bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK).

Ekonomikas speciālisti veikuši pētījumus, kuros secinājuši, ka personai maksātspēja jāatjauno vēlākais trīs gadus pēc procesa sākšanas, nevis piecu gadu laikā. Līdzīgi domā arī Saeimas deputāts Māris Kučinskis (TP), kurš nāca klajā ar priekšlikumu parādnieka maksātspēju atjaunot vēlākais divu gadu laikā, taču par šo priekšlikumu darba grupai vienoties tomēr neizdevās.

Pašreizējā likumprojekta redakcija maksātnespējas gadījumā paredz mēnesi parādniekam segt savas kredītsaistības 30% apmērā no ienākumiem, taču ne mazāk kā vienas minimālās mēnešalgas apmērā, t. i., 180 latu apmērā.

Vairāki Saeimas deputāti uzskata, ka tas varētu būt par daudz un tas cilvēkus varētu atturēt sākt maksātnespējas procesu, lai izkļūtu no parādu jūga, tāpēc darba grupa otrdien vērtēja priekšlikumu atstāt normu tikai 30% no ienākumiem neatkarīgi no to apmēra. Tas nozīmētu: ja cilvēks saņem minimālo algu, tad kreditori no tā varētu atprasīt 60 latus.

Darba grupā gan netiek skatīts jautājums, vai par adekvātu uzskatāms maksātnespējas sākšanas slieksnis, kas pašlaik projektā ir aptuveni 500 latu.