Maijā patēriņa cenas samazinājās par 0.1% mēneša laikā jeb 2.3% gada laikā, kas sakrīt ar Swedbank prognozēm. Tas arī apstiprina viedokli par to, ka cenu kritums Latvijā vēl turpināsies. Maijā cenu kritumu (īpaši pārtikai un sadzīves tehnikai) noteica daudzas akcijas un tāpēc mēneša deflācija tika novērota ne tikai pakalpojumiem, bet arī precēm.
Jau maijā tika novērota pasaules izejvielu cenu kāpuma piebremzēšanās, un sagaidāms, ka šī tendence turpināsies arī gada otrajā pusē. Mājsaimniecību patēriņš attīstītajās valstīs vēl joprojām ir diezgan trausls, turklāt arvien vairāk valstīs pašlaik ziņo par plānotiem fiskālās konsolidācijas pasākumiem jau no nākama gada. Tas nozīme, ka ārējais spiediens uz Latvijas cenām mazināsies. Tajā pašā laikā savu iespaidu neapšaubāmi atstāj vājāks eiro kurss pret ASV dolāru, jo tas automātiski sadārdzina tās preces, ko Latvijā iepērk dolāros (piem., degvielu, gāzi).
Latvijas iekšzemes pieprasījums vēl joprojām ir ļoti vājš, bezdarbs augsts, algas kritušās, ir jāsamazina parādsaistības – tas viss vēl arvien rada deflācijas spiedienu vietējās izcelsmes precēm. To var redzēt pakalpojumu cenās, kas krīt jau 13 mēnešus pēc kārtas. Tāpēc nedomāju, ka deflācija Latvijā jau ir beigusies. Tomēr līdzšinējā pasaules cenu pieauguma ietekmē ir ļoti iespējams, ka deflācijas periods varētu izrādīties īsāks, nekā iepriekš prognozēts, proti, noslēgties šī gada beigās.
Tādēļ pārskatījām prognozi un sagaidām, ka 2010. gadā vidējā patēriņu cenu deflācija varētu sasniegt aptuveni 2% (iepriekš 3%). Mēnešu cenu dinamika saglabāsies svārstīga – atsevišķos mēnešos redzēsim cenu kritumu (t.sk. sezonalitātes dēļ vasarā), citos nelielu pieaugumu.
Lija Strašuna
Swedbank vecākā ekonomiste
GBP
RUB
USD
