Pievienots Krājbankas un DnB NORD komentārs par cenu izmaiņām martā

Vidējais patēriņa cenu līmenis 12 mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,3%.

Šā gada pirmajos trīs mēnešos cenas pavisam ir pieaugušas par 0,6%. 2009.gadā cenu pieaugums attiecīgajā laikā posmā bija 3,5%.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2010.gada martā, salīdzinot ar 2010.gada februāri, palielinājās par 0,5%. Precēm cenas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem - samazinājās par 0,1%. 2009.gada martā, salīdzinot ar 2009.gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,2%.

2009.gada martā, salīdzinot ar 2009.gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,2%.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām martā bija cenu kāpumam precēm un pakalpojumiem pārtikas, apģērba, apavu un transporta grupās, kā arī ar veselības aprūpi saistīto preču un pakalpojumu cenu kritumam.

Pārtikas cenas martā pieauga vidēji par 0,8%. Dārgāka kļuva svaiga gaļa un zivis, siers, olas, cukurs, bet sezonas ietekmē par 15,2% sadārdzinājās dārzeņi un augļiem cenas pieauga par 2,2%. Savukārt lētāka kļuva maize un graudaugu izstrādājumi, desas, žāvējumi un citi gaļas produkti, zivju un dārzeņu konservi, augu eļļa un tauki, tēja, kafija.

Apģērbam cenas pieauga par 4,2%, bet apaviem - par 4,7%, ko ietekmēja atlaižu beigas un jaunās sezonas preču nonākšana tirdzniecībā. Vidējo cenu līmeni apģērba un apavu grupā pazemināja cenu kritums apģērba piederumiem par 3,7%.

Degviela sadārdzinājās par 2,4%, tostarp benzīns - par 2,6% un dīzeļdegviela - par 2,1%. Par 0,5% cenas pieauga automašīnu rezerves daļām un piederumiem. Aviobiļešu cenas pazeminājās par 0,9%.

Martā par 1,2% pazeminājās vidējais cenu līmenis medicīnas pakalpojumiem un precēm, ko visvairāk ietekmēja cenu kritums medikamentiem, ārstu speciālistu pakalpojumiem un zobārstniecības pakalpojumiem.

Kā ziņots, šā gada februārī, salīdzinot ar 2009.gada attiecīgo periodu, gada deflācija bija pieaugusi līdz 4,2%.

Par cenu izmaiņām 2010.gada martā

Olga Ertuganova, Latvijas Krājbanka galvenā analītiķe:

"Šī gada līdzšinējā cenu statistika rada bažas: Šobrīd nepieciešamās deflācijas vietā niecīgs cenu kritums bija novērojams tikai februārī. Savukārt martā cenu kāpums bija tiešām iespaidīgs – par 0.5%. Lielāko ietekmi uz cenu dinamiku atstāja dārzeņu un augļu sadārdzinājums, jaunās apavu un apģērbu kolekcijas, kā arī naftas cenu šoks, savukārt farmaceitisko produktu cenu kritums nedaudz ierobežoja kopējā cenu līmeņa kāpumu.

Neapšaubāmi martā cenu statistikā jaušami trauksmes signāli. Pirmkārt, ir acīmredzams, ka iekšējās devalvācijas ceļš Latvijā nenorit tik veiksmīgi, kā cerēts. Protams, var minēt vairākus faktorus, kāpēc uzņēmēji negribīgi samazina cenas: nodokļu sloga pieaugums, apgrozījuma kritums, atsevišķu uzņēmēju tuvredzība u.c. Tomēr reālā situācija ir šāda: 2009. gadā patēriņa cenu kritums bija samērā neliels – tikai 1.2%, kamēr šī gada pirmajā ceturksnī ir novērojams cenu kāpums. Tai pašā laikā algu fonds dramatiski krīt, kas kopumā nozīmē to, ka konkurētspēju uzņēmēji mēģina uzlabot, samazinot personālu un algas, nevis cenas. Tādējādi no vienas puses deflācijas procesi noris diezgan vienpusīgi, galvenokārt skarot ienākumus, nevis patēriņa cenas, no otras puses, tie saasina jau tā dramatisko situāciju darbaspēkā tirgū.

Otrkārt, ir jāatzīmē, ka cenu kāpumu būtiski ietekmē arī ārējie procesi, piemēram, straujš naftas cenu pieaugums. Kopš februāra sākuma naftas kotējumi pieredzēja kārtējo lēcienu par vairāk kā 15%, un tagad naftas cenas atrodas $85 par barelu līmenī, kas ir augstākais punkts pēdējā pusotra gada laikā. Tādējādi energoresursu sadārdzinājums ne tikai sarežģī Latvijas izvēlēto deflācijas ceļu, bet arī izraisa jautājumu par t.s. stagflācijas procesu nostiprināšanos Latvijas ekonomikā. Viens no spilgtākajiem stagflācijas piemēriem ir situācija ASV un citās ekonomikās iepriekšējā gadsimta 70to gadu vidū, kad naftas cenu šoka ietekmē bija novērojama augsta inflācija, tai paša laikā bezdarbs pieauga un iekšzemes kopprodukts palielinājās ļoti vāji vai vispār samazinājās. Diemžēl pastāv diezgan liela iespējamība, ka Latvija tuvākajā laikā arī var pieredzēt fāzi, kurā ekonomiskās atveseļošanās procesi vēl nav īsti pamanāmi, kamēr inflācijas ”importēšana” no ārzemēm vai izejvielu cenu kāpums veicina kopējā cenu līmeņa kāpumu. Ņemot vērā, cik vājš vēl joprojām ir iekšējais patēriņa sektors Latvijā, jauna inflācijas spirāle noteikti ierobežos un palēninās ekonomikas atguvuma procesus."

Šī mēneša cenu kāpums ir nopietns brīdinājums

Pēteris Strautiņš, DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts

"Brīdinājums tam, ka jāizdara viss iespējamais, lai eiro ieviestu iespējami ātrāk, jo brīdis, kad inflācijas kritērija izpilde atkal kļūs par problēmu, var pienākt ātrāk, nekā iepriekš domājām.

Lai gan gada sākumā analītiķi prognozēja deflācijas turpināšanos arī šogad, kopš tā brīža cenas jau ir cēlušās par 0.6%. Martā patēriņa cenas pieauga par 0.5%, un tas ir lielākais nodokļu izmaiņu neizraisītais cenu kāpums kopš 2008.gada oktobra. Prognozes ir piepildījušās tikai tādā ziņā, ka preču un pakalpojumu cenu dinamika ir bijusi atšķirīga, pēdējo cenām turpinot kristies. Cenas precēm martā pieauga par 0.7%, bet pakalpojumiem samazinājās par 0.2% (februārī +0.1% un -0.4%). Tas skaidrojams ar apstākli, ka pakalpojumu cenās iepirkto komponentu īpatsvars visumā ir mazāks, dodot pārdevējiem lielāku rīcības brīvību cenu samazināšanai, lai stimulētu joprojām vājo pieprasījumu.

Kā vienmēr prognozēšanas kļūdām var atrast izskaidrojumus. Skaidrs, ka cenas uz augšu virza pasaules ekonomikas atlabšana, kā arī vājais eiro. Iespēja eksportēt Latvijā saražotās pārtikas izejvielas un gatavos produktus ceļ to cenas iekšējā tirgū. Taču vienlaikus jāsaka, ka deflācijas neesamība apstākļos, kad ir tik liels bezdarbs, liecina arī par elastības trūkumu preču un pakalpojumu tirgos.

Kas notiks turpmākajos mēnešos? Neatrisinot Grieķijas fundamentālās maksātspējas problēmas, svētdien ES līderu sastiķētā šīs valsts atbalsta pakete novērš tūlītēja defolta risku un jau palīdz eiro kursam atgūties. Patlaban Latvijas ekonomikai kopumā drīzāk būtu vajadzīgs vājāks eiro, bet patērētājiem tā kursa pieaugums var sagādāt īslaicīgi patīkamas izjūtas. Tāpat atsevišķu preču cenas jau pirms tradicionālā jūlija-augusta deflācijas perioda varētu pazemināt sezonāli faktori. Taču pieaug iespēja, ka cenu līmenis gada beigās būs augstāks nekā sākumā. Nav gan šaubu, ka šī gada vidējais cenu līmenis būs zemāks par pērno gadu – par spīti cenu kāpumam martā tās joprojām bija par 3.9% zemākas nekā pirms gada."

Deflācijas zemākais punkts jau sasniegts februārī

PAM Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis

Marts Latvijā tradicionāli ir bijis paaugstināta cenu spiediena mēnesis – bez izņēmumiem šajā mēnesī kāpj apģērbu un apavu cenas, jo beidzas atlaižu sezona, ļoti bieži to pavada arī augļu un dārzeņu sadārdzināšanās. Šoreiz nozīmīgu artavu pienesa arī degvielas sadārdzināšanās.

Taču šis marts bijis zīmīgs ne tikai ar "normālu" sezonālu faktoru izpausmēm. Tas arī parādīja, ka, atbilstoši mūsu paredzējumiem, deflācijas procesi Latvijā pamazām sāk zaudēt spēku. Mēneša ietvaros deflācija nav manīta jau trīs mēnešus, un, visticamāk, arī 12 mēnešu PCI izmaiņu cipars turpmāko mēnešu laikā lēnām līdīs ārā no mīnusiem.

Kā liecina statistika, pārtikas cenas palielinās jau aptuveni pusgadu (arī piena un gaļas (liellopu) vidējās iepirkumu cenas aug), kā rezultātā pārtikas pienesums kopējā deflācijā strauji sarūk (pārtika veido 22.5% no PCI groza). Cita nozīmīga patēriņa groza grupa – "transports" (veido 13% no groza) jau labu laiku "ražo" inflāciju, galvenokārt saistībā ar degvielas cenu palielināšanos. No patēriņa groza lielajām sastāvdaļām salīdzinoši spēcīgi deflācijas procesi vēl vērojami mājokļa komunālo pakalpojumu grupā (15% no PCI groza). Taču arī te tendence būtiski mainīsies, saistībā ar gaidāmo gāzes tarifu pieaugumu un tam sekojošo citu komunālo pakalpojumu sadārdzināšanos.

Ja pieejamie ekonomikas dati vēl neļauj ar pilnu pārliecību paziņot, ka ekonomikas krīzes zemākais punkts jau ir aiz muguras, tas deflācijas Z-punktu mēs, šķiet, jau esam pieredzējuši (tas noticis februārī). Nav izslēgts, ka kāda mēneša ietvaros vēl pieredzēsim kopējā patēriņa cenu līmeņa kritumus, tomēr tie kļūs retāka parādība nekā pērn. Arī 12 mēnešu deflācijas līmenis pakāpeniski kļūs mazāks, un uz gada beigām pat varētu atgriezties maza, bet inflācija. Kā mēs visi zinām, "Latvija ir maza un atvērta ekonomika", attiecīgi, arī patēriņa cenas pie mums ir cieši atkarīgas no ārējiem faktoriem (enerģijas, pārtikas un citu resursu cenām) Ar vāju iekšējo patēriņu vien ir par maz, lai cenas Latvijā turpinātu krist, ja pasaulē un kaimiņos tās atkal aug.

Te gan jāatzīmē, ka neredzam iemeslu noturīgam paaugstinātam inflācijas spiedienam, ne globālā, ne vietējā mērogā. Privātais patēriņš pasaule ir, labākajā gadījumā, stabils, bet ražošanā un darba tirgū stāv lielas neizmantotas jaudas.