Apvienības valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko uzskata, ka, lemjot par "Parex bankas" sadalīšanu, valdība kārtējo reizi ir aizmirsusi par cilvēkiem.

LAKRA pauž neizpratni par to, kāds būs to bankas klientu liktenis, kuru saistības paliks vecajā bankā. "Kā valsts kā bankas īpašnieks izprot to cilvēku likteņus, kas paliks sliktajā bankā un kas nevar pašlaik nokārtot savas kredītsaistības?" vaicā Gorenko.

Kredītņēmēju apvienības skatījumā, palikusī "Parex banka" būs bizness, kas ir cieši saistīts ar nekustamā īpašuma tirgu. "Banka kļūs par ķīlu īpašnieku, un, zinot šā brīža ķīlu vērtību, visi tie kredītņēmēji, kas būs palikuši šajā bankā, ar valsts palīdzību kļūs par mūža parādniekiem. Tas savukārt var izraisīt lavīnas efektu, jo var attiekties arī uz līdzaizņēmējiem un galvotājiem," savu viedokli par bankas sadalīšanas iespējamajām sekām pauž Gorenko.

Apvienība uzsver, ka esošajā "Parex bankā" paliks ievērojams kredītņēmēju skaits un, ja banka pret šiem cilvēkiem vērsīs tiesu piedziņu, tad viņi nevarēs no minimāliem līdzekļiem izdzīvot un uzturēt savas ģimenes. "Cilvēki būs spiesti doties ēnu ekonomikā vai emigrēt. Ar šo lēmumu valsts pastarpināti cilvēkus izstums ārā no aprites," uzskata Gorenko.

Viņš arī atgādina, ka joprojām neatbildēts ir jautājums par to, cik valstij izmaksās sliktā banka un kur tiks iegūti līdzekļi sliktās bankas uzturēšanai.

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) prezidents Teodors Tverijons sarunā ar biznesa portālu "Nozare.lv" uzsvēra, ka neatkarīgi no tā, vai banka tiek sadalīta vienā, divās, trīs daļās vai netiek dalīta vispār, tas neietekmēs kredītņēmēju saistību izpildi un tas būs jāpilda pilnā apmērā gan tiem, kas nonāks jaunajā bankā, gan tiem, kuri paliks vecajā bankā.

Tverijons norādīja, ka saskaņā ar izskanējušo informāciju vecajā "Parex bankā", visticamāk, paliks problemātiskie kredīti. Tomēr viņš atgādināja, ka katrs nemaksāšanas gadījums ir individuāls, bet asociācijas novērojumi liecina, ka lielākās problēmas ir tiem kredītņēmējiem, kas nodarbojās ar nereģistrēto uzņēmējdarbību, pērkot un pārdodot īpašumus, un šodien ir parādā vairāk bankām.

Tverijons vairākkārt uzsvēra, ka kredītņēmējiem savas saistības būs jānokārto jebkurā gadījumā, bet, ja viņi to nespēs izdarīt, tad diemžēl ne tikai bankas, bet arī viņi paši cietīs zaudējumus.

Oponējot LAKRA paustajam, ka "Parex bankas" sadalīšanas gadījumā virkne cilvēku paliks par parādniekiem līdz mūža galam, LKA prezidents, atgādināja, ka "30 gadus vecs cilvēks, ņemdams kredītu uz 30 gadiem, diez vai domā, ka nodzīvos līdz 200 gadu vecumam. Cilvēks, ņemdams kredītu uz 30-40 gadiem, sevi noliek apzinātā parādu verdzībā gandrīz līdz mūža beigām".

Kā ziņots, atsevišķi finanšu nozares eksperti un bijušie bankas īpašnieki norādījuši, ka valdībā atbalstītais "Parex bankas" restrukturizācijas plāns, ar kuru plānots jaunveidojamā bankā pārnest aktīvus 1,5 miljardu latu vērtībā, bet "Parex bankā" atstāt problemātiskos aktīvus, novedīs esošo banku līdz maksātnespējai.

Savukārt "Parex bankas" restrukturizācijas plāna atbalstītāji uzsver, ka šāds bankas sadalīšanas modelis ir labākais iespējamais variants, lai atgrieztu banku pie peļņas, sāktu atmaksāt valstij tās noguldījumus un padarītu to pievilcīgu arī investoriem.

Pieaicināto konsultantu "Nomura International plc" veiktie aprēķini liecina, ka šogad no "Parex bankas" atdalītā jaunā banka strādās ar zaudējumiem, bet jau 2011.gadā tā varētu strādāt ar peļņu. 2014.gadā pelnītspējas rādītājam vajadzētu sasniegt 17%. Spēcīgu likviditātes pozīciju jaunā banka varētu sasniegt 2013.gadā.

Konsultantu izstrādātais modelis paredz, ka nevienai no bankas daļām nav prognozējama maksātnespēja vai nepieciešamība pēc papildu valsts atbalsta pasākumiem.

Aktīvu un saistību nodalīšana tiks sākta tikai pēc bankas restrukturizācijas plāna saskaņošanas ar Eiropas Komisiju (EK). To, kāds būs jaunveidojamās bankas zīmols un nosaukums, iesaistīto pušu pārstāvji neatklāja, solot šo informāciju paziņot, tiklīdz tas būs zināms.

Plānots, ka valsts ieguldīto naudu, kas sasniegusi jau miljardu latu, izdosies atgūt piecu gadu laikā.

Paredzēts, ka veiksmīga bankas restrukturizācijas plāna saskaņošanas rezultātā ar EK abas bankas daļas savu juridisko darbību varētu sākt šā gada 1.jūlijā, tomēr ir iespējamas laika nobīdes.

Kā ziņots, starp konsultanta ieteiktā modeļa priekšrocībām Finanšu ministrija minējusi EK un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas interešu un prasību ievērošanu, "pozitīvu PR (publisko attiecību) efektu" investoru acīs un bankas iepriekšējās reputācijas "attīrīšanu". Jaunajai bankai būtu arī labi likviditātes un kapitāla pietiekamības rādītāji.

Savukārt kā modeļa trūkumi minēts gan augsts īstenošanas un tālāks tiesvedības risks, nepieciešamība papildus jaunās bankas kapitālā ieguldīt 100 miljonus latu valsts naudas, kapitalizējot daļu noguldījuma, gan sarežģītais īstenošanas process, kas, kā noprotams, var novest pat līdz bankas darbības traucējumiem.

Bankas restrukturizācijas plāns paredz, ka visi klientu noguldītie depozīti - 774 miljoni latu - un bankas izlaistās eiroobligācijas 222 miljonu latu vērtībā pilnībā tiks pārnestas uz jauno banku, bet iepriekšējo akcionāru laikā veiktos ieguldījumus subordinētajā kapitālā paredzēts atstāt vecajā jeb "sliktajā" bankā.

Bijušie bankas akcionāri iepriekš izteikušies, ka subordinēto kapitālu "Parex bankā" ir ieguldījuši vairāki pensiju fondi un ārvalstu bankas, tomēr lielāko daļu šī ieguldījuma gan veido pašu Viktora Krasovicka un Valērija Kargina nauda.

Augstais tiesvedības risks izriet no iecerētā aktīvu sadales modeļa, proti, bankas iepriekšējo akcionāru laikā veiktos ieguldījumus - 52,8 miljonus latu - subordinētajā kapitālā paredzēts atstāt vecajā jeb "sliktajā" bankā, par ko šie ieguldītāji, tostarp vairāki pensiju fondi, visticamāk, tiesāsies, turklāt aktīvu sadalei paredzēts piemērot Kredītiestāžu likuma normu - 59.2 pantu, kuru vairāki juristi šī darījuma kontekstā vērtē kā neatbilstošu Satversmei.

"Parex bankā" paliktu problemātiskie aktīvi, par kuriem netiek maksāts laikā, un "neprofila kredīti", kas neatbilst bankas nākotnes stratēģijai vai mazina to vērtību potenciālo investoru acīs, - kopumā 684 miljonu latu vērtībā. Tikmēr labā banka saņemtu kredītus 767 miljonu latu vērtībā.

Starp potenciālajiem "Parex bankas" labās daļas pircējiem tiek minētas Latvijā jau strādājošās bankas "Nordea" un "DnB Nord banka", Polijas "PKO Bank Polski", Krievijas "Alfa Bank", Vācijas "Raiffeisen Bank" un "Erste Bank", kā arī finanšu investori.

Patlaban 76,6% "Parex bankas" akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 19,7% - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.