Pievienots Latvijas Kredītņēmēju apvienības viedoklis par sliktās "Parex bankas" klientu likteni

Dravniece skaidroja, ka maksātnespēja pati par sevi ir tirgus ekonomikas neatņemama sastāvdaļa un tirgus nosaka to, ka vājākie tiek izspiesti no tirgus, bet tas vienlaikus kalpo arī par stimulu tirgus dalībniekiem attīstīties un kļūt spēcīgākiem.

"Bankas finanšu stāvokli pēc labāko aktīvu nodalīšanas noteiks atlikušo aktīvu pārdošanas rezultāti, bankas vadībai pieņemot lēmumus par šo aktīvu piedāvāšanu tirgū piemērotākajā laikā," uzsvēra Dravniece.

FKTK biroja vadītāja skaidro, ka naudas līdzekļi, kas tiks atgūti bankā, būs atkarīgi ne tikai no šo aktīvu kvalitātes, bet arī no Latvijas tautsaimniecības attīstības kopumā, jo aktīvu pārdošanas cena atspoguļos iespējamo pircēju maksātspēju un kreditēšanas pieejamību tirgū.

Viņa akcentēja, ka FKTK īstenotais uzraudzības uzdevums ir nevis nodrošināt katras atsevišķas bankas bezgalīgu pastāvēšanu, bet to, lai vienas bankas problēmas neradītu sistēmisku krīzi.

Tāpat FKTK skatījumā bankas zaudējumiem primāri jāgulstas uz akcionāriem un profesionāliem finanšu tirgus dalībniekiem, nevis noguldītājiem vai vēl jo vairāk nodokļu maksātājiem.

Restrukturizācijas plāns novedīs banku līdz maksātnespējai?

Kā ziņots, atsevišķi finanšu nozares eksperti un bijušie bankas īpašnieki norādījuši, ka valdībā atbalstītais "Parex bankas" restrukturizācijas plāns, ar kuru plānots jaunveidojamā bankā pārnest aktīvus 1,5 miljardu latu vērtībā, bet "Parex bankā" atstāt problemātiskos aktīvus, novedīs esošo banku līdz maksātnespējai.

Savukārt "Parex bankas" restrukturizācijas plāna atbalstītāji uzsver, ka šāds bankas sadalīšanas modelis ir labākais iespējamais variants, lai atgrieztu banku pie peļņas, sāktu atmaksāt valstij tās noguldījumus un padarītu to pievilcīgu arī investoriem.

Pieaicināto konsultantu "Nomura International plc" ("Nomura") veiktie aprēķini liecina, ka šogad no "Parex bankas" atdalītā jaunā banka strādās ar zaudējumiem, bet jau 2011.gadā tā varētu strādāt ar peļņu. 2014.gadā pelnītspējas rādītājam vajadzētu sasniegt 17%. Spēcīgu likviditātes pozīciju jaunā banka varētu sasniegt 2013.gadā.

Konsultantu izstrādātais modelis paredz, ka nevienai no bankas daļām nav prognozējama maksātnespēja vai nepieciešamība pēc papildu valsts atbalsta pasākumiem.

Aktīvu un saistību nodalīšana tiks sākta tikai pēc bankas restrukturizācijas plāna saskaņošanas ar Eiropas Komisiju (EK). To, kāds būs jaunveidojamās bankas zīmols un nosaukums, iesaistīto pušu pārstāvji neatklāja, solot šo informāciju paziņot, tiklīdz tas būs zināms.

Plānots, ka valsts ieguldīto naudu, kas sasniegusi jau miljardu latu, izdosies atgūt piecu gadu laikā. Paredzēts, ka veiksmīga bankas restrukturizācijas plāna saskaņošanas rezultātā ar EK abas bankas daļas savu juridisko darbību varētu sākt šā gada 1.jūlijā, tomēr ir iespējamas laika nobīdes.

Valdība kārtējo reizi ir aizmirsusi par cilvēkiem?

Savukārt Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko portālam pauda uzskatu: "Runājot par „Parex bankas” sadalīšanu, valdība kārtējo reizi ir aizmirsusi par cilvēkiem. 

„Kāds būs tālākais 1/3 daļas bankas klientu liktenis? Kā valsts, kā bankas īpašnieks, izprot to cilvēku likteņus, kas paliks sliktajā bankā un kas nevar šobrīd nokārtot savas kredītsaistības?” viņš jautāja.

LAKRA uzskata, ka šī, tā saucamā, sliktā banka, būs bizness, kas ir cieši saistīts ar nekustamā īpašuma tirgu. Tādējādi banka kļūs par ķīlu īpašnieku un, zinot šā brīža ķīlu vērtību,

visi tie kredītņēmēji, kas būs palikuši šajā bankā, ar valsts palīdzību kļūs par mūža parādniekiem.

Tas savukārt var izraisīt lavīnas efektu, jo var attiekties arī uz līdzaizņēmējiem un galvotājiem. Turklāt 1/3 daļa no „Parex bankas” kredītportfeļa ir ievērojams skaits kredītņēmēju.

„Ja banka pret šiem cilvēkiem vērsīs tiesu piedziņu, tad šie cilvēki nevarēs no minimāliem līdzekļiem izdzīvot un uzturēt savas ģimenes. Viņi būs spiesti doties „ēnu ekonomikā” vai emigrēt. Ar šo lēmumu valsts pastarpināti cilvēkus izstums ārā no aprites,” pārliecību pauda Gorenko.

„Neatbildēts joprojām ir arī jautājums, cik valstij izmaksās sliktā banka un, no kurienes tiks iegūti līdzekļi sliktās bankas uzturēšanai?” viņš rezumēja.