Vienlaikus viņi arī piebilst, ka progresīvā nodokļa ieviešana visticamāk nedotu gaidīto efektu, līdz ar to būtu jāmeklē citi veidi, kā izpildīt budžeta ieņēmumu daļu.

Par progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanu Latvijā tiek runāts jau vairākus gadus. Pēdējo reizi – vasarā finanšu ministrs Einārs Repše piedāvājis progresīvo ienākuma nodokli ieviest jau sākot no 300 latiem. Taču atbalstu šāda ideja neguva.

LNT aptaujātie ekonomisti uzskata, ka nodokļu sistēma Latvijā jāpadara taisnīgāka, taču, ja progresīvais ienākuma nodoklis tiks attiecināts uz algām līdz 500 latiem, tas esošo situāciju izkropļotu vēl vairāk.

Jānis Ošlejs, ekonomists: "Mums ir divas iespējas, uzlikt nodokli nabagiem un cilvēkiem ar vidējiem ienākumiem, vai bagātajiem. .. Mēs esam visnevienlīdzīgākā valsts Eiropā."

Šobrīd Saeimā iesniegtajā budžeta projektā paredzēts samazināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu - tādejādi valdība nākamā gada valsts budžetā plāno ietaupīt 17,2 miljonus latu. Eksperti norāda - ja no neapliekamā minimuma samazināšanas valdība atteiksies un izpildīs starptautisko aizdevēju ieteikumus - ieviesīs progresīvo nodokli, tad, lai iegūtu šos 17,2 miljonus latu, ar progresīvo likmi 27% apmērā nāktos aplikt visas algas sākot jau no 500 latiem.

Andris Vilks, "SEB bankas" galvenais ekonomists: "Vislabāk būtu, ja visas Baltijas valstis pārietu. Ja to neizdarīs pārējās valstis, Latvija zaudēs nodokļus." Mārtiņš Kazāks, "Swedbank" galvenais ekonomists: "Kādēļ mums izvēlēties risinājumu, kas ļaus citiem izvairīties no nodokļiem. Tad atkal būs slogs tiem, kas maksā nodokļus."

Papildus ienākumus valdība varētu iegūt, palielinot nekustamā īpašuma nodokli vismaz līdz 0,3%, uzskata ekonomisti. Pēc ekonomistu teiktā, salīdzinot ar progresīvo ienākuma nodokli nekustamā īpašuma nodoklis vairāk garantētu plānotos ienākumus budžetā. Taču tuvākajā nākotnē Latvijai kopā ar Igauniju un Lietuvu būtu jādomā arī par progresīvā nodokļa ieviešanu, kas nodokļu sistēmu Baltijas valstīs padarītu taisnīgāku.