Pirmie naudas izmaksas automāti jeb bankomāti Latvijā ienāca jau 90.gadu vidū. Līdz ar to darba samaksa arvien retāk bija jāsaņem pie grāmatvedes, biežāk – savā personīgajā kontā. Savukārt naudas iemaksas automāti – tikai pēdējos 2-3 gadus. To popularitāte ar katru mēnesi aug.

Ināra Tiltiņa, "Swedbank" ikdienas pakalpojumu daļas vadītāja: "Šobrīd jau 70% visu iemaksu tiek veiktas tieši šajos automātos."

Tirgus līderis naudas iekasēšanā, izmantojot bankomātus, ir Swedbank, savu zviedru kolēģi SEB pārspējot pat desmitkārt. Pēc pirmās sniegtajiem datiem, pērnā gada oktobrī klienti biežāk naudu sāka iemaksāt automātos, retāk filiālēs. Pēc pēdējiem datiem – mēnesī tās ir vairāk nekā 262 tūkstoši transakciju. Pēc bankas pārstāves sacītā – vidēji vienā reizē tiek iemaksāti 100 latu. Tātad mēnesī tie ir ap 26 miljoniem latu.

Skaidrās naudas apjoms, kas visā valstī, summējot visus banku aparātus, šādā veidā tiek pārvērsta elektroniskajā, ir ievērības cienīgs. Šā gada pirmajā pusē 181 miljons latu jeb aptuveni miljons latu dienā.

Apgalvot, ka šādi kontos nonāk tā dēvētās aplokšņu algas, banka nevar. Ināra Tiltiņa, "Swedbank" ikdienas pakalpojumu daļas vadītāja: "Visbiežāk tā ir alga, vai nu kādā citā uzņēmumā, vai bankā, bet pakalpojums ir pie mums. Var būt privātpersonu savstarpējs darījums – kāds ir bijis parādā, vai arī bijis par daudz un tagad liek atpakaļ."

Arī uzņēmums „First data”, kas nodrošina banku darbību elektroniskajā vidē, nevar apgalvot, ka šādi banku kontos nonāk nelegāli nopelnītā nauda.

Zanda Brīvule-Jansone, "First data" izpilddirektore Baltijas un Skandināvijas valstīs: "Ir vairāki scenāriji. Tā kā cilvēki iemaksā paši savās kartēs – iespējams, viņi kaut kad ir par daudz izņēmuši. Otra lielā pakalpojuma izmantotāja daļa ir mazie, vidējie uzņēmumi. Tas ir ātrs inkasācijas pasākums, it sevišķi tirdzniecības centros, – tas ir ērts, lēts veids, kā dabūt naudu kontā."

Bankas gan atzīst, ka mazo un vidējo uzņēmumu inkasācijas daļa šajā ievērojamā skaidras naudas plūsmā nav noteicošā. Agnese Strazda, "SEB bankas" sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja: "Ja mēs vērtējam pēc naudas apjoma, tad privātpersonas iemaksā lielākas naudas summas, juridiskās mazāk."

Taču ir vairākas sakritības, kas liek aizdomāties un dara bažīgus. Un tieši attiecībā uz privātpersonām. Var jau pieņemt, ka automātos tiek iemaksāts kāds parāds, lieka nauda vai gaidāma komandējuma izdevumi.

Bet ar nelielu nobīdi laikā, kad palielinājušās skaidras iemaksas, krities arī uzņēmumu oficiāli deklarētās darba samaksas lielums. Nenoliedzami – vairumā uzņēmumu algas mazinātas objektīvu iemeslu dēļ, taču pastāv varbūtība, ka, izvairoties no nodokļiem, starpība tiek izmaksāta aploksnē.

Līdzīgu viedokli pauž arī Valsts ieņēmumu dienests. Uz banknotēm to izcelsme nav uzrakstīta, tāpēc vilkt oficiālas paralēles nevar. Ir tikai acīmredzama sakritība, kas liek domāt, ka daļu algas cilvēki saņem oficiāli – ar pārskaitījumu kontos. Pārējo skaidrā, kuru uz konta jau uzliek paši.

Precīzu datu par aplokšņu algu radītajiem zaudējumiem valsts kasē nav, taču aptuveni aprēķini liecina, ka tie ir 15 miljoni latu mēnesī. Tātad – puse no summas, kas iziet caur iemaksas automātiem.

Pierādīt vai atspēkot pieņēmumu, ka figurējošās summas ir pelēkās ekonomikas spogulis, varētu, skaidrās naudas transakcijas pētot sīkāk: cik bieži tās notiek, kādas summas tiek skaitītas, un galvenais – noskaidrot naudas izcelsmi.

Taču, kamēr kāds no gadījumiem pašiem banku darbiniekiem nešķitīs īpaši aizdomīgs, klienta miers traucēts netiks.

Likums nosaka, ka neparasts finanšu darījums ir jebkura operācija virs 40 tūkstošiem latu skaidrā naudā vai klienta vēlme mainīt lielāka nomināla banknotes pret mazākām vai otrādi, ja summa pārsniedz 1000 latu. Reāli pamanīt aplokšņu algas banka nevar.

Ināra Pētersone, VID galvenās nodokļu pārvaldes direktora vietniece: "To, ko jūs sakāt par šīm iemaksām, tā mums būtu ļoti svarīga informācija, taču mums nav tādu iespēju to dabūt."

Kamēr iespējas pārbaudīt Valsts ieņēmumu dienestam nav, nodokļu uzraugi ik dienu ieskaitīto miljonu latu, sauc tikai par ievērības cienīgu informāciju. Taču ņemot to vērā, Valsts ieņēmumu dienests apsvērs iespēju rosināt izmaiņas likumdošanā, kas dienestam pavērtu plašākas darbības iespējas.

Starp citu, ir vēl kāda sakritība – personāla atlases uzņēmuma "WorkingDay” veiktā aptauja parāda, ka iespēju saņemt algu aploksnē atbalsta jau 59% Latvijas iedzīvotāju.