Komisārs otrdien informēs EK par izskanējušām diskusijām šajā jautājumā, lai sāktu formālu šādas iespējas apspriešanu.

EK plāno noteikt jūniju par termiņu diskusiju pabeigšanai, lai izstrādātu shēmu, kā un kas finansētu šādu institūciju.

Rēns iepriekš laikrakstam "Financial Times Deutschland" sacīja, ka iespējamā Eiropas Valūtas fonda izsniegtie aizdevumi vai citas garantijas tiktu piešķirtas ar stingriem nosacījumiem.

FT raksta, ka starp šādiem nosacījumiem varētu būt Briseles pieprasītas ekonomiskās reformas vai budžeta samazināšana, kā arī parastā Eiropas finansējuma zaudēšana, īslaicīga balsstiesību zaudēšana ES lēmumu pieņemšanā un pat provizoriska izslēgšana no eirozonas.

Grieķijas budžeta krīze izraisījusi intensīvas debates par to, kā eirozonas valstīm risināt iekšējās problēmas, atjaunojot argumentus par labu ārkārtas palīdzības finansējumam.

Visaktīvāko atbalstu Eiropas Valūtas fonda izveidei paudusi Vācija, kuras finanšu ministrs Volfgangs Šeible nedēļas nogalē norādīja, ka šāda institūciju veicinātu eirozonas stabilitāti.

"Mēs neplānojam institūciju, kas konkurētu ar SVF, bet eirozonas iekšējai stabilitātei mums nepieciešama institūcija, kas ir tikpat pieredzējusi un ietekmīga kā SVF. Es drīzumā izteikšu piedāvājumus šajā jautājumā," norādīja Šeible.

Viņš piebilda, ka eirozonas valstis dotu priekšroku Grieķijas parāda krīzes risināšanai bez SVF palīdzības.

"Finanšu palīdzība no SVF, manuprāt, būtu atzinums, ka eirozonas valstis nespēj atrisināt savas problēmas ar saviem resursiem," norādīja ministrs.

Arī Austrijas kanclers Verners Faimans un finanšu ministrs Andreass Šīders pirmdien pauda atbalstu Eiropas Valūtas fonda izveidei.

"Pašreizējie notikumi pierāda, ka esošais stabilitātes pakts nav pietiekams vajadzīgās stabilitātes nodrošināšanai," aģentūrai APA sacīja Šīders.

Jaunā institūcija palīdzētu garantēt stabilitāti eirozonai un ES, kā arī nodrošinātu iespēju iejaukties krīžu situācijās.

Ideju par Eiropas fonda izveidošanu eirozonas valstu atbalstam iepriekš pauduši arī vairāki ekonomisti un politiķi.

Eiropas Parlamenta sociālistu frakcija pagājušā nedēļā aicināja veidot šādu fondu, kuru, viņuprāt, vajadzētu pārvaldīt Eiropas Investīciju bankai (EIB), lai palīdzētu Grieķijai un citām valstīm izvairīties no spekulantiem savos centienos risināt budžeta krīzes.

Sociālistu plāns paredz, ka EIB aizņemtos līdzekļus finanšu tirgos ar atbilstošām un saprātīgām procentu likmēm, savukārt grūtībās nonākušās valstis līdzekļus no EIB varētu aizņemties par likmēm, kas pieejamas problēmu neskartām valstīm.

Šāda sistēma aizsargātu eirozonu no spekulatīviem uzbrukumiem un radītu apstākļus, kuros kādas eirozonas valsts bankrots finanšu tirgos tiktu vērtēts kā neiespējams.