2009.gada ceturtajā ceturksnī tekošā konta pārpalikums bija 9,7% no IKP, bet preču un pakalpojumu eksporta pārsvars pār importu sasniedza 2,5% no IKP.

Kā ziņots, pagājušā gada trešajā ceturksnī tekošā konta pārpalikums sasniedza 10,1% no IKP. Savukārt gadā LB prognozēja pārpalikumu tekošajā kontā 7,5% no IKP apmērā.

LB ekonomikas eksperts Artūrs Kaņepājs uzsver, ka Latvijai kā mazai un atvērtai ekonomikai šī ir ļoti svarīga ekonomikas stabilizācijas pazīme, jo nozīmē, ka ārvalstu valūtu ar eksportu nopelnām vairāk, nekā tērējam importam.

Maksājuma bilancē joprojām saglabājas preču eksporta pieauguma tendence, taču samazinās pakalpojumu eksporta apjomi, ko nosaka gan asā starpvalstu konkurence par kravu pārvadājumiem, gan mazs ceļojumu pakalpojumu eksports zema ārvalstu pieprasījuma ietekmē.

Uz kopējo importu palielinoša ietekme bijusi augošam starppatēriņa preču importam, savukārt vājas iekšzemes aktivitātes un iedzīvotāju patēriņa krituma dēļ joprojām zems ir pakalpojumu, tostarp ceļojumu, imports.

Ienākumu konta pārpalikums bija mazāks nekā iepriekšējos ceturkšņos, jo decembrī bija salīdzinoši zemi tiešo investīciju uzņēmumu zaudējumi un tika izmaksātas dividendes.

Ceturtajā ceturksnī ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā sasniedza 193 miljonus latu jeb 5,8% no IKP, jo privātais sektors turpināja ieguldīt uzņēmumu pamatkapitālā; vienlaikus samazinājās arī ārvalstu investoru zaudējumi Latvijā, norāda LB.

Decembrī, kā arī 2009.gada ceturtajā ceturksnī kopumā bankas piesaistīja līdzekļus gan no vietējām, gan ārzemju mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Tajā pašā laikā samazinājās saistības pret ārvalstu bankām un pieauga īstermiņa ārvalstu aktīvi, kamēr iekšzemē izsniegto kredītu atlikums turpināja sarukt.

Šogad LB prognozē lielāku tekošā konta pārpalikumu - 11,3% no IKP un kopējā eksporta pārsvaru pār importu - 4,8% no IKP, un tieši pirmajā ceturksnī kopā ar sagaidāmo eksporta rādītāju uzlabošanos centrālās bankas skatījumā gaidāms straujš šo rādītāju pieaugums sezonālu faktoru ietekmē.

Vienlaikus Kaņepājs skaidro, ka pēdējos mēnešos iezīmējušies vairāki lejupvērsti riski attiecībā uz kopējo gada dinamiku - gausāks tirdzniecības partnervalstu importa atgūšanās temps un aizvien asāka konkurence par kravu pārvadājumiem, kā arī mazāki tiešo investīciju uzņēmumu zaudējumi, kam savukārt būtu samazinoša ietekme uz ienākumu kontu.

"Pēdējie dati parāda, ka brīvas kapitāla plūsmas apstākļos svarīgi, lai investoriem būtu pārliecība, ka nav gaidāmi lieki ar ekonomikas politiku saistīti riski, tāpēc bez jau esošajām ekonomikas stabilizācijas iezīmēm nepieciešami arī skaidri apliecinājumi, ka nav gaidāmas neplānotas un straujas pārmaiņas, piemēram, nodokļu politikā," uzsver Kaņepājs.

Kā ziņots, iepriekš LB prognozēja tekošā konta pārpalikumu 2010.gadā 9,5% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

Nākamajā gadā tekošā konta pārpalikums varētu sasniegt 11,3%, savukārt 2012.gadā sarukt līdz 9,4% no IKP.