Gāzes sadārdzināšanās dēļ ražotājiem izmaksu pieaugums vasarā var pārsniegt 50%, šodien raksta laikraksts "Dienas Bizness".
Jau rakstījām, ka no šā gada maija Latvijā tiks ieviests jaunais dabasgāzes akcīzes nodoklis un par gāzi būs jāmaksā vairāk. Kā intervijā Latvijas Radio atzina gāzes apgādes kompānijas "Latvijas gāze" (LG) vadītājs Adrians Dāvis, no maija gāzes tarifi varētu pieaugt par 6% līdz 8%. Savukārt pēc apkures sezonas beigām gāzes cena galapatērētājiem varētu sadārdzināties par vismaz 30%.
"Dabīgi - tarifi celsies, jo naftas produktu cenas ir pacēlušās un visam tam klāt nāk tas, ka ar 1.maiju ir uzlikts akcīzes nodoklis gāzei."
Pēc viņa teiktā, jaunais nodoklis ievērojami sadārdzinās Latvijā ražoto preču un pakalpojumu cenas un padarīs tos konkurētnespējīgākus. Nodoklis esot ļoti liels, salīdzinot ar citām valstīm. "Sekas no šā lēmuma būs ļoti nepatīkamas. Mēs kļūsim konkurētnespējīgi," Dāvis sacīja.
Sadārdzinājums gaidāms pēc apkures sezonas beigām, kad LG vairs neņems lētāko gāzi no Inčukalna krātuves. "Kad būs beigusies apkures sezona un sāksies gāzes padeve pa cauruļvadu, tad mēs maksāsim to cenu, kāda reāli ir tajā laikā Eiropā," Dāvis teica.
Pagaidām neskaidrās situācijas dēļ par savu tarifu pieaugumu publiski vēl nerunā citi Latvijas lielākie energouzņēmumi, kā a/s "Latvenergo" un a/s "Rīgas siltums", tomēr jau tagad skaidrs, ka paziņojumi par tarifu pieaugumu neizbēgami sekos.
Z/s "Ezerkauliņi" komercdirektore Kristīne Brunovska, vērtējot gaidāmo dabasgāzes tarifu kāpumu, bilda, ka tas varētu samazināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju eksporta tirgos, kā arī mazināt patēriņu iekšējā tirgū.
"Ņemot vērā pašreiz pieejamos līdzekļus, būs negatīva ietekme uz patēriņu, jo iedzīvotājiem ir svarīgi, lai produkti būtu lēti," tā Brunovska. Viņa arī norāda, ka, salīdzinot ar citu valstu dārzeņu ražotājiem, jau pašreiz Latvijā gāzes tarifi ir augstāki un, tos palielinot, konkurētspējas plaisa var palielināties.
Asociācijas Latvijas dārznieks vadītājs Jānis Bērziņš arī apliecina, ka augstākas gāzes cenas varētu slikti ietekmēt uzņēmumus. "Problēmas var būt lielas. Ja uzņēmumi nevarēs sasiet galus kopā, tad nāksies bankrotēt un būs lielāks bezdarbs," tā Bērziņš.









