Līdz novembra beigām UIN ieņēmumos budžetā bijuši 179,7 miljoni latu. Salīdzinot ar pagājušo gadu UIN ieņēmumi samazinājušies par 61,6%.

Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklī šogad iekasēti 666,9 miljoni latu, kas par 11% atpaliek no plānotā apjoma. Salīdzinot ar pagājušo gadu, nodokļa ieņēmumi samazinājušies par 28,7%

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi šogad bijuši par 10% mazāki nekā plānots un ieņemti 743,6 miljoni latu. Salīdzinot ar pērno gadu, nodokļa ieņēmumi sarukuši par 29,2%.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi šogad 11 mēnešos bijuši 467,9 miljoni latu, kas par 10,8% atpaliek no plāna. Salīdzinot ar attiecīgu periodu pērn, ieņēmumi ir sarukuši par 6,1%.

Jau ziņots, ka šā gada 11 mēnešos konsolidētajā valsts budžetā izveidojies deficīts 558,1 miljona latu apmērā, liecina Valsts kases publicētie oficiālie budžeta izpildes rādītāji.

Budžeta ieņēmumi bijuši 4,377 miljardi latu, bet izdevumi - 4,965 miljardi latu.

Līdz novembra beigām valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumi ir pārsnieguši ieņēmumus, tomēr publiskotie oficiālie dati ir nedaudz mazāki nekā iepriekš paziņotie provizoriskie deficīta rādītāji.

Likumā par valsts budžetu 2009.gadam plānotais valsts budžeta deficīta apmērs ir 665 miljoni latu.

11 mēnešos valsts pamatbudžetā bijis 374,22 miljonu latu deficīts, bet speciālajā budžetā - 183,8 miljonu latu deficīts. Konsolidētajā pašvaldību budžetā izveidojies deficīts 47 miljonu latu apmērā.

Savukārt šā gada novembrī valsts budžetā izveidojies deficīts 73,6 miljoni latu.

Kā ziņots, šā gada valsts kopbudžeta deficīts būs tuvu 10% no iekšzemes kopprodukta (IKP), rēķinot pēc metodoloģijas, kura saskaņota ar starptautiskajiem aizdevējiem un tiek ņemta vērā saistību izpildē, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks Aleksis Jarockis.

Savukārt, rēķinot tikai pēc naudas plūsmas principa, ko izmanto Latvijas institūcijas, budžeta deficīts būs ap 8% no IKP.

Rēķinot tikai pēc naudas plūsmas principa, šā gada 11 mēnešos valsts budžeta deficīts ir 4,5% no IKP, tomēr šos rādītājus ietekmēs iepriekš valdības pieņemtie lēmumi - uz apropriācijas palielinājuma rēķina piešķirt 25 miljonus latu slimnīcām, 84 miljonus latu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumam, 49 miljonus latu zemnieku subsīdijām, kā arī 21 miljonu latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Šis finansējums tieši atsauksies uz deficīta rādītājiem gada pēdējā mēnesi, palielinot gada deficītu par apmēram diviem procentpunktiem.

Līdz ar to gada valsts budžeta deficīts būs 7% no IKP, rēķinot pēc naudas plūsmas, kam jāpieskaita vēl 1% deficīts, kas būs izveidojies pašvaldību budžetā. Tādējādi valsts kopbudžeta deficīts būs ap 8% no IKP.

Latvijas vienošanās ar aizdevējiem paredz, ka budžeta deficīts tiek rēķināts pēc Eiropas Komisijas metodoloģijas ESA 95, kas Latvijā ierastos aprēķinus palielina vēl par apmēram diviem procentpunktiem, jo aprēķini aptver plašākus rādītājus.

No tā izriet, ka valsts kopbudžeta deficīts būs tuvu 10% no IKP, ko paredzot arī noslēgtās saistības ar aizdevējiem.

FM gan uzsver, ka Latvijai ir izdevīgs pēc iespējas mazāks budžeta deficīts, kas nozīmētu, ka nākamgad būtu jāveic jau mazāki budžeta deficīta samazinājumi.