Pēc FM prognozēm, ieviešot minētās izvēles normas, tiks sekmēta PVN administrēšana, vienkāršoti nodokļu maksātāju pienākumi, nodokļa maksātājiem tiek dota iespēja samazināt administratīvos pienākumus un administratīvos izdevumus, tāpat tikšot atvieglota PVN iemaksāšanas valsts budžetā kārtība un palielināta nodokļu maksātāju konkurētspēja un to darbības efektivitāte.

FM norāda, ka šo normu ieviešana nemainīs līdzšinējo situāciju sabiedrībā un tautsaimniecībā. Savukārt atsevišķas normas, ar kurām tiek ieviestas Eiropas Savienības direktīvā minētās pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas izvēles normas, veicinās tautsaimniecības, tostarp uzņēmējdarbības vides, attīstību.

Ieviešot īpašo nodokļa režīmu preču ievešanas darījumos, attiecīgā taksācijas periodā importa apjoms varētu pieaugt, jo, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, reģistrēts nodokļa maksātājs var piemērot šo izvēles normu. Tādējādi, atliekot PVN samaksu valsts budžetā, persona iegūst naudas līdzekļus citu darījumu veikšanai attiecīgā laika posmā.

Ar katru gadu aug personu skaits, kuras ir reģistrējušās VID ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā. 2006.gada 1.janvārī bija reģistrētas 130 772 apliekamas personas, 2007.gada 1.janvārī - 141 180 apliekamas personas, bet 2008.gada 1.janvārī - jau 145 453 apliekamas personas.

Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu varētu būt attiecībā uz reģistrētiem nodokļa maksātājiem, kuri izmantos likumprojektā minētās PVN piemērošanas izvēles normas. Ieviestās izvēles normas labvēlīgi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, jo dos reģistrētiem nodokļu maksātājiem papildu iespējas padarīt efektīvāku to uzņēmējdarbību, ir pārliecināta FM.

PVN grupas ļaus efektīvāk strādāt cieši saistītiem uzņēmumiem, kā rezultātā tiks atvieglotas administratīvās procedūras. Savukārt priekšnodokļa korekcija zaudētiem parādiem veicina uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtības ievērošanu, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta informētību par reģistrētu nodokļa maksātāju zaudētiem parādiem.

Kā skaidro FM, likums "Par pievienotās vērtības nodokli" ir spēkā no 1995.gada 1.maija un tā redakcija ir grozīta vairāk nekā 20 reizes. Lai īstenotu skaidru un saprotamu nodokļu politiku un veidotu precīzu nodokļu normatīvo bāzi, nepieļaujot dažādas normatīvo aktu traktēšanas iespējas, ir nepieciešams redakcionāli precizēt likumu un citus PVN piemērošanu regulējošos normatīvos aktus.

PVN ir patēriņa nodoklis, kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā. PVN ieņēmumi no valsts pamatbudžeta nodokļu ieņēmumiem 2006.gadā veidoja 52,5%, bet 2007.gadā - 52,0%. Pēdējos gados vērojams PVN ieņēmumu apjoma pieaugums, proti, PVN ieņēmumu apjoms 2005.gadā bija 677,1 miljons latu, 2006.gadā - 930,5 miljoni latu, bet 2007.gadā - 1,2 miljardi latu.

Savukārt 2008.gada pirmajā ceturksnī PVN veidoja 51,8% no valsts pamatbudžeta nodokļu ieņēmumiem, un PVN ieņēmumu apjoms šajā periodā bija 303,3 miljoni latu, kas salīdzinājumā ar 2007.gada pirmo ceturksni ir par 26,3 miljoniem latu jeb 9,5% vairāk.

Pirmajā ceturksnī PVN ieņēmumu plāns tika izpildīts par 88,6%. Salīdzinot pēdējo gadu datus, PVN ieņēmumu dinamika ir pieaugoša. Pēdējos gados ir saglabājusies tendence, ka PVN ieņēmumi ir otrā vietā pēc īpatsvara kopējos nodokļu ieņēmumos.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt skaidru un saprotamu nodokļu politiku un veidot precīzu nodokļu normatīvo bāzi, nepieļaujot dažādas normatīvo aktu traktēšanas iespējas, uzsver FM. Likumprojekta mērķis ir arī noteikt PVN piemērošanu iekšzemē veiktajiem darījumiem.

Jaunajā likumprojektā tiek redakcionāli uzlabotas un pilnveidotas likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normas, kā arī ieviesti jauni termini, piemēram, iekšzeme, īpašais nodokļa režīms preču ievešanas darījumos, mazas vērtības dāvana, preču transporta sākumpunkts, preču transporta galamērķis. Vairs netiek lietoti un skaidroti tādi termini kā muitas vērtība, trīsstūrveida darījumi, preču piegāde attālumā, taču ir saglabāta šo darījumu būtība.

Iepriekš lietotā apzīmējuma "apliekamā persona" vietā tiek ieviests jauns apzīmējums "nodokļa maksātājs" un noteikts nodokļa maksātāju sadalījums - iekšzemes, citas dalībvalsts, Kopienas teritorijā nereģistrēts nodokļa maksātājs, kā arī reģistrēts un nereģistrēts nodokļa maksātājs.

Likumprojektā iekļauta jauna norma, kas nosaka PVN piemērošanu, ievedot iekšzemē kā personīgo mantu jaunu transportlīdzekli, kas iegādāts citā dalībvalstī.

Ieviesta jauna nodaļa "Darījuma brīdis", kurā noteikts preču piegādes un preču iegādes brīdis, pakalpojumu sniegšanas brīdis, pašpatēriņa brīdis un preču ievešanas brīdis. Ieviesta jauna norma attiecībā uz pakalpojuma sniegšanas brīdi, ja par pakalpojumu saņemta daļēja atlīdzība.

Tāpat noteikta pašpatēriņa ar PVN apliekamā vērtība un precizēta citu darījumu ar PVN apliekamā vērtība. Darījuma apliekamā vērtība vairs netiek skaidrota kā tirgus vērtība naudas izteiksmē.

Likumprojektā precizēta personu reģistrācijas kārtība Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļa maksātāju reģistrā, tostarp noteikta iespēja reģistrācijai uz noteiktu laiku, kā arī noteikts reģistrācijas brīdis.

Precizētas VID tiesības izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju no Valsts ieņēmumu dienesta nodokļa maksātāju reģistra, kā arī kārtība, kādā notiek reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšana no minētā reģistra, tāpat arī noteikts reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanas brīdis no Valsts ieņēmumu dienesta nodokļa maksātāju reģistra.

Likumā plānots precizēt normas attiecībā uz valsts budžetā maksājamo PVN un personām, kuras to maksā valsts budžetā, precizētas normas par priekšnodokļa atskaitīšanu no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas, tostarp noteikts, ka personai pirms reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta nodokļa maksātāju reģistrā ir tiesības no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt arī nodokļa summas, kas norādītas nodokļa rēķinos par iekšzemē ievestajām precēm.

Likumprojektā noteikts, ka darījumos ar nekustamo īpašumu ir tiesības atskaitīt priekšnodokli arī par zemi, noteikts, ka priekšnodokli ir tiesības atskaitīt arī par saimnieciskās darbības gaitā izsniegtajām mazas vērtības dāvanām vai preču paraugiem.

Likumā plānots precizēt normas par atskaitāmā priekšnodokļa korekciju, tostarp noteikts, kādā gadījumā jāveic priekšnodokļa korekciju preču zādzības vai iznīcināšanas gadījumā, precizēts taksācijas gadu skaits, kuros jāveic korekcija darījumos ar nekustamo īpašumu, precizētas normas attiecībā uz pārmaksātā PVN atmaksāšanu no valsts budžeta.

Likumprojektā tiek precizētas normas par nodokļa taksācijas periodu un nodokļa deklarāciju, tostarp noteikts, ka lauksaimniekiem, kuri nodod pārstrādei kartupeļus, piemēro tādu pašu PVN maksāšanas kārtību kā lauksaimniekiem, kuri nodod graudaugus, pākšaugus un rapsi. Tāpat noteikts, ka nodokļa rēķinu var noformēt elektroniskā formā un to var nosūtīt elektroniski, ja nodokļa rēķina saņēmējs piekritis šādam nodokļa rēķina veidam.

Paredzēts, ka pārskatu par nodoto lauksaimniecības produkciju Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz gan lauksaimnieks, gan lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs.

Likumā arī netiek paredzēta atbildība par pamatlīdzekļa, kas paredzēts apliekamo darījumu nodrošināšanai, iznomāšanu vai atsavināšanu viena gada laikā no ievešanas brīža.

Ar likumprojektu tiek ieviestas ES direktīvā paredzētās nodokļa piemērošanas izvēles normas par nodokļa maksātāju iespēju apvienoties PVN maksātāju grupu jeb tā sauktajā PVN grupā, tiesībām samazināt budžetā iemaksājamo nodokļa summu par zaudētā parāda nodokļa summu, kā arī PVN piemērošanas iespēju lietota nekustamā īpašuma piegādes darījumos, un par tiesībām neveikt priekšnodokļa korekciju īpašuma iznīcināšanas vai zādzības gadījumā, kā arī par saimnieciskās darbības ietvaros izsniegtajām mazas vērtības dāvanām vai preču paraugiem.

Iekļauta arī norma par tiesībām pircējam vai pakalpojuma saņēmējam pašam izrakstīt sev nodokļa rēķinu, kā arī īpašo nodokļa režīmu preču ievešanas darījumos.

Lai piemērotu likumprojektā minētās PVN piemērošanas izvēles normas, reģistrētiem nodokļa maksātājiem būs jārēķinās ar papildu prasību ievērošanu, tostarp dokumentu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā. Lai piemērotu likumprojektā iekļautās izvēles normas, Valsts ieņēmumu dienestā papildus iesniedzami pieci dokumenti.

Pēc saskaņošanas valsts sekretāru sanāksmē jaunais PVN likums būs jāskata valdībā un jāpieņem Saeimā.