Grozījumi likumā veikti tāpēc, ka, pēc Finanšu ministrijas (FM) uzskata, pašlaik spēkā esošais likums joprojām pieļauj izvairīšanos no PVN nomaksas valsts budžetā, ja tiek izmantotas neesošās adresēs reģistrētas ar pievienotās vērtības nodokli apliekamas personas, vai izkrāpjot no valsts PVN priekšnodokļa summas, ko darījuma partneris budžetā nemaz nav maksājis. Tāpēc VID varēs neiekļaut uzņēmumus ar PVN apliekamo personu reģistrā, ja uzņēmumi nebūs sasniedzami to uzrādītajā juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā, vai arī nevarēs pierādīt savas iespējas veikt uzņēmējdarbību deklarētajā jomā. Saeima turklāt noraidīja budžeta komisijas izstrādāto kompromisa variantu, kas paredzēja, ka VID būs tiesības atteikt reģistrēt uzņēmumu PVN maksātāju reģistrā tikai tad, ja uzņēmēji pēc VID pieprasījuma par spēju veikt uzņēmējdarbību būs snieguši nepatiesu informāciju, jo pēc uzņēmēju domām VID analīzes par spēju veikt uzņēmējdarbību varētu būt arī neobjektīvas. Tāpat Saeima piešķīra VID tiesības aizkavēt pārmaksātā nodokļa atmaksu, ja nodokļu parādi būs ar uzņēmumu saistītām personām. Komisijas priekšlikums iepriekš paredzēja, ka šo normu varēs piemērot tikai tad, ja minētajam uzņēmumam piederēs cita firma, kas būs nodokļa parādniece, taču to Saeima noraidīja. Par to sašutumu jau pauduši uzņēmēji. Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Ieva Jaunzeme paskaidroja, ka tagadējā likuma redakcija ļauj aizkavēt PVN atmaksu, pat ja atmaksas pieprasītājam pieder viena akcija citā uzņēmumā, kam ir nodokļa parāds. Taču tādā gadījumā uzņēmējs nekādā veidā nevar ietekmēt parāda atdošanu. Tomēr no likuma pagaidām svītrota norma, kas liktu uzņēmējiem pārliecināties par darījumu partneru godīgumu, jo pret to iebilda ne tikai valdības opozīcija un uzņēmēji, bet to kā absurdu novērtēja pat finanšu ministra un premjera partijas biedri no valdošās partijas "Jaunais laiks". Pēc VID priekšlikuma, likumā bija paredzēts noteikt nodokļa maksātāju atbildību, ja tie būs atskaitījuši priekšnodokli par darījumiem, kas veikti ar tādiem uzņēmumiem, kuri ar iepriekšēju nodomu nemaksā nodokli vai arī aiz nolaidības vai apzināti rada situāciju, ka nodokli nav iespējams samaksāt. Šādos gadījumos valsts budžetā būtu jāmaksā soda nauda 9% vai 18% apjomā no iegādāto preču vai saņemto pakalpojumu vērtības. "Tas jau nu vispār bija absurds," grozījumu sākotnējo redakciju novērtēja Jaunzeme, norādot, ka pēc šādas normas iekļaušanas likumā, piemēram, lielveikaliem būtu jāpieņem darbā vairāki cilvēki, kas to vien darītu, kā pārbaudītu neskaitāmos sadarbības partnerus. Tomēr prasība uzņēmējiem pārliecināties par darījumu partneriem likumā tiks iekļauta vēlāk, kad attiecīgi būs precizēti valdības noteikumi par PVN piemērošanas kārtību, lai uzņēmējiem par šīs normas pārkāpumu nedraudētu sods.