Lai gan likuma grozījumus neatbalsta arī liela daļa premjera pārstāvētā "Jaunā laika" (JL) deputātu, ir panākta vienošanās, ka plašākas diskusijas par likuma normām notiks pirms tā izskatīšanas otrajā lasījumā. Finanšu ministrija grozījumu pieņemšanas nepieciešamību pamato ar to, ka pašlaik spēkā esošais likums joprojām pieļauj izvairīšanos no PVN nomaksas valsts budžetā, ja tiek izmantotas neesošās adresēs reģistrētas ar pievienotās vērtības nodokli apliekamas personas vai izkrāpjot no valsts PVN priekšnodokļa summas, ko darījuma partneris budžetā nemaz nav maksājis. Tāpēc izmaiņas likumā paredz atļaut VID neiekļaut uzņēmumus ar PVN apliekamo personu reģistrā, ja uzņēmumi nebūs sasniedzami to uzrādītajā juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā vai arī nevarēs pierādīt savas iespējas veikt uzņēmējdarbību deklarētajā jomā. Likums arī paredz noteikt nodokļa maksātāju atbildību, ja tie būs atskaitījuši priekšnodokli par darījumiem, kas veikti ar tādiem uzņēmumiem, kuri ar iepriekšēju nodomu nemaksā nodokli vai arī aiz nolaidības vai apzināti rada situāciju, ka nodokli nav iespējams samaksāt. Šādos gadījumos valsts budžetā būs jāmaksā soda nauda 9% vai 18% apjomā no iegādāto preču vai saņemto pakalpojumu vērtības. VID arī būs tiesības aizkavēt pārmaksātā nodokļa atmaksu, ja uzņēmuma darījumu partnerim būs PVN parāds vai arī būs pieņemts lēmums par uzņēmumu maksājamo nodokļu revīziju. Šobrīd likumā paredzēts, ka VID starpība starp aprēķināto nodokli un atskaitāmo priekšnodokli jāatmaksā 30 dienu laikā pēc pieprasījuma un darījumus apliecinošu dokumentu saņemšanas. JL deputātu lielāko neizpratni radīja likumā paredzētā norma par pienākumu uzņēmējiem pārliecināties par darījumu partneru godīgumu un vai tie ir reģistrēti PVN maksātāju reģistrā, bet pretējā gadījumā viņus varēs sodīt. "Šitādā drausmīgā birokrātijā kāpjam iekšā. Kāpēc godīgam uzņēmējam jāmaksā par krāpniekiem?" neizpratnē izsaucās JL frakcijas priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš, atgādinot, ka pats ir vadījis uzņēmumu un zina, kādus sarežģījumus uzņēmējdarbībā Latvijā jau šobrīd rada dažādas birokrātiskas normas. Arī citi JL deputāti aizrādīja, ka acīmredzot šādu ierosinājumu likumā ieteikuši cilvēki, kas paši nekad nav darbojušies uzņēmējdarbībā. Tāpat šaubas radās, vai ar šādiem grozījumiem vispār izdosies novērst PVN izkrāpšanas shēmas, jo drīzāk tiks sodīti godīgie uzņēmēji. Likuma grozījumu atbalstītājs premjers Einars Repše tomēr pierunāja savas partijas Saeimas deputātus "neļauties emocijām" un likuma grozījumus komisijām nodot un pieņemt arī pirmajā lasījumā, bet pēc tam uzklausīt ekspertu skaidrojumu par nepieciešamību ieviest attiecīgās izmaiņas nodokļa maksāšanas kārtībā. Turklāt, pēc Repšes domām, pilnīgi nepieļaujama ir situācija, ka kāds no koalīcijas partneriem, arī JL, neatbalstītu valdības virzītu likumu, kas turklāt ir saistīts ar budžetu. Iepriekš valdības sēdē uzņēmēju noraidošo attieksmi pret grozījumiem likumā pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Edgars Korčagins, izsakot aizdomas, ka neviena no Finanšu ministrijas un VID ierosinātajām izmaiņām likumā neveicinās nodokļu iekasēšanu. "Atbildība par pilnīgu nodokļu nomaksu nav jāuzņemas trešajām personām, bet gan nodokļu maksātājam un VID. Turklāt līdz šim nav sakārtota ar PVN apliekamo personu datu bāze, kurā uzņēmēji varētu iegūt informāciju par darījumu partneri, jo VID mājas lapā ietvertā elektroniskā datu bāze nav pilnīga un internets vēl joprojām nav pieejams visos Latvijas reģionos," iepriekš uzsvēra arī konfederācijas ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.