Grozījumi paredz, ka valsts un pašvaldību statūtsabiedrību valdē varēs būt ne vairāk kā seši valdes locekļi, bet padomē - ne vairāk kā desmit locekļu. Valdes un padomes locekļu skaitu noteiks saskaņā ar valdības noteikumiem atbilstoši uzņēmuma lielumu raksturojošiem kritērijiem - bilances kopsummai, neto apgrozījumam un vidējam darbinieku skaitam. Arī valdes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka atalgojumu akcionāru pilnsapulce noteiks saskaņā ar valdības noteikumiem par valsts vai pašvaldības statūtsabiedrību vadītāju darba samaksu atbilstoši uzņēmuma lielumu raksturojošajiem kritērijiem. Tāpat likums paredz, ka valdes locekļiem akcionāru pilnsapulce noteiks vienotu mēneša atalgojumu, kas nedrīkst pārsniegt 80% no akciju sabiedrības valdes priekšsēdētāja mēneša pamatalgas. Valdes loceklis varēs saņemt arī prēmiju, ja ir bijusi peļņa, to izmaksās reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas, un tās apjoms nedrīkstēs pārsniegt valdes locekļa triju mēnešu atalgojumu. Likumu arī paredzēts saskaņot ar jauno likumu "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām", kas paredz atteikties no pilnvarnieku institūcijas un pagaidām Saeimā ir pieņemts otrajā lasījumā. Līdz ar to tiks nodrošināta vienāda kapitāla daļu pārvaldes kārtība valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, kas reģistrētas komercreģistrā, un statūtsabiedrībās. Ekonomikas ministrija norāda, ka, pieņemot likuma grozījumus, palielināsies valsts kopbudžeta ieņēmumi, jo, samazinot valdes un padomes locekļu skaitu, atceļot pilnvarniekus un attiecīgi ietaupot līdzekļus atalgojumiem, palielināsies statūtsabiedrības peļņa un līdz ar to arī valsts pamatbudžeta ieņēmumi uzņēmuma ienākuma nodokļa veidā. Turklāt, pieņemot, ka tiek izmaksātas prēmijas valdes locekļiem un statūtsabiedrību vadītājiem - valdes priekšsēdētājiem, viņu vietniekiem -, no sociālās apdrošināšanas iemaksām palielināsies ieņēmumi sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā, un no iedzīvotāju ienākuma nodokļa - ieņēmumi pašvaldību budžetos un veselības aprūpes speciālajā budžetā. Vienlaikus ar izmaksāto prēmiju apjomu samazināsies peļņas daļa, no kuras tiek maksāts uzņēmuma ienākuma nodoklis, taču valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksām būtu lielāki nekā no uzņēmuma ienākuma nodokļa. Paredzēts, ka likuma grozījumi stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī. Tie vēl jāizskata Saeimā.