Par to pavēstīja Finansu ministrijas Atbalsta uzņēmējdarbībai kontroles nodaļas vadītāja Daiga Lagzdiņa. Viņa skaidroja, ka ES Latvijai pieprasa noteikt Ventspils un Rīgas brīvostu statusa izbeigšanās termiņus un saskaņot atbalsta piešķiršanas apjomus ar ES reģionāli noteikto dalījumu, kā arī noteikt pieļaujamā atbalsta apjomus jeb griestus, lai nerastos situācijas, ka uzņēmēji piedalās dažādās atbalsta programmās un līdz ar to viņiem piešķiramās nodokļu atlaides summētos. Savukārt, ja šīs ES prasības netiktu ievērotas un netiktu veikti labojumi normatīvajos aktos, kas nosaka speciālo ekonomisko zonu un brīvostu darbību, tad, iestājoties ES, tā varētu pārvērtēt līdzšinējo atbalstu uzņēmējiem. Un, ja ES uzskatītu, ka piešķirtās atlaides uzņēmējiem ir bijušas nepamatotas un nelikumīgas, tad no uzņēmējiem šos atbalsta līdzekļus varētu atprasīt, paskaidroja Lagzdiņa. Pēc viņas vārdiem, ja nepieciešamie labojumi tiks veikti laikus līdz iestājai ES un tā esošos atbalsta noteikumus apstiprinātu līdz paplašināšanās procesam, tad nekāda valsts atbalsta programmu pārvērtēšana nenotiktu un tās turpinātu darboties līdz programmām noteiktajiem darbības termiņiem. Lagzdiņa uzsvēra, ka Latvija sarunās ar ES jau ir apņēmusies veikt nepieciešamos grozījumus un daļēji tie jau ir izstrādāti, bet, tā kā speciālo ekonomisko zonu un brīvostu jautājums ir politiski visai strīdīgs, tad vēl ir grūti paredzēt, kad šos grozījumus varētu izskatīt.