Sākoties 2009.gada apkures sezonai, ir būtiski mainījusies iepriekšējā gada situācija - tās centralizētā siltuma katlu mājas, kas izmanto šķeldu, granulas vai citu biokurināmo, no apkures tarifu ziņā lētā gala ir pārvietojušās uz dārgo galu.

Tagad cenu ziņā visizdevīgākā apkure sanāk tajās siltumstacijās, kas izmanto dabasgāzi un strādā koģenerācijas režīmā, liecina Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) dati.

Tomēr no tarifiem vien vēl nevar izdarīt secinājumus par faktiskajām siltuma izmaksām vienā vai citā Latvijas pilsētā, jo saņemtais apkures rēķins vistiešākā mērā ir atkarīgs gan no siltumtrašu stāvokļa, gan pašas mājas energoefektivitātes īpašībām, norāda "Dienas Bizness". Nosiltinātā mājā apkures izmaksas samazinās par 50%.

"Analizējot pagājušo un šo apkures sezonu, redzam, ka, piemēram, Ludzā, kur 100% izmanto zaļo enerģiju, apkures tarifi 2008.gada gāzes cenu maksimumā bija teju divreiz zemāki nekā dabasgāzes stacijās - 32,37 lati par megavatstundu (Ls/MWh). Šogad Ludzai apkures cena nav mainījusies, kamēr vairākās pilsētās ar gāzes apkuri tā jau ir noslīdējusi zem 30 latiem. Siguldā, kur šogad ir dārgākais apkures tarifs - 43,86 Ls/MWh, tiek izmantota gan šķelda, gan dabasgāze. Kopumā Siguldai šādā veidā ir izdevies iegūt zemākus tarifus nekā tad, kad tā izmantoja tikai dabasgāzi. Savukārt šogad salīdzinoši lētajā Valmierā un Ogrē ir ļoti spēcīga koģenerācijas daļa," norāda LSUA valdes loceklis Andris Akermanis.

Tarifu atšķirība šogad pamatojama ar strauji kritušos dabasgāzes cenu, kamēr koksnes izmaksas palikušas līdzšinējos apmēros.

"Nu tā gluži nav, ka šķeldas cena nav kritusies. Uz normāliem tirgus noteikumiem strādājošas katlu mājas šogad iepērk šķeldu par 4,20 latiem par beramo kubikmetru, kamēr pērn šī cena bija 7,50 lati, lai gan koksnes cenu kritumu par aptuveni 20% neizbēgami veicinājis arī ārējā pieprasījuma samazinājums," laikrakstam sacīja Latvijas biomasas asociācijas "LatBIONrg" valdes loceklis Didzis Palejs.

"Cita lieta, ka pašvaldībās nereti starp katlu māju un koksnes pārdevējiem valda "savējo" attiecības. Kā gan tēva pārziņā esoša katlu māja nepabalstīs dēla šķeldas biznesu."

Citi iemesli, kāpēc katlumāju tarifi atšķiras, ir tajās veiktās investīcijas, iekārtu efektivitāte un to jaunums. Šādā ziņā dārguma rekordiste vēl arvien ir pērnā gada rudenī ekspluatācijā nodotā modernā "Latvenergo" Ķeguma šķeldas katlu māja ar 59 latu lielu tarifu.

"Ķeguma katlu mājas tarifs atbilst reālajām siltumražošanas izmaksām, ne mēs tur ko pieplusojam, ne noņemam," sacīja AS "Latvenergo" Ārējo komunikāciju daļas vadītājs Andris Siksnis.

Latvija var lepoties ar to, ka Eiropas Savienībā ir viena no līderēm pēc koģenerācijas stacijās saražotā siltuma, kas tiek izmantots centralizētajā siltumapgādē - 55%, kas no efektivitātes viedokļa vērtējams ļoti pozitīvi. Latvijas neizmantoto potenciālu tieši koģenerācijas stacijām - gan fosilā, gan zaļā kurināmā - LSUA vērtē uz 2-3 teravatstundām (TWh), kas veido vairāk nekā trešdaļu no kopējā Latvijas centralizētā siltumenerģijas patēriņa.

Šie dati gan ir daudz pieticīgāki nekā tie, ko prezentē Latvijas Biomasas asociācija, uzskatot, ka Latvijas biomasas potenciāls ir ap 30 TWh, kas ievērojami pārsniedz pašas Latvijas vajadzības.