Ir izteikti tiesas draudi. Visas notikumā iesaistītās puses apgalvo, ka gūta rūgta mācība, velti deldēti nervi, zaudēts laiks, sagandētas attiecības, runājot jūrmalgeitas vārdiem - tās jūtas uzmestas. Galvenais - jēgas nekādas.

Sākumam bezkaislīgi fakti

Tas sākās pirms 3 gadiem, kad Limbažu pilsētas dome ļoti cītīgi pārdeva savus īpašumus, arī Baumaņu Kārļa laukuma 3. namu, ko tautā (pat gados jauni cilvēki) mēdz dēvēt par Saviesīgās biedrības namu. Loģiski, ka ēkas nomnieki - firmas Emma (krodziņa Trīs kambari īpašnieks), Limbažu grāmatnīca un arīdzan Veikals Sedums jutās apdraudēti. Viņi katrs bija gatavi pirkt savu īpašuma daļu, vēl vairāk - grāmatnīcas īpašnieki visus pēdējos gadus pašvaldībai bija lūguši viņu izmantojamās telpas pārdot. Bet pa daļām īpašumu nepārdeva. To 2004. gada vasarā nopirka SIA Emma, kas vienīgā piedalījās izsolē, kaut uz objektu pretendēja arī firma Auto Tops. Otro izsolei nepielaida (nebija iesniegta atbilstoša dokumentācija), un Auto Tops SIA Emma uzvaru pēc tam apšaubīja dažāda mēroga tiesās, līdz beidzot šogad maijā bija galējais spriedums - izsoles rezultāti ir likumīgi. Dome pirkuma - pārdevuma līgumu ar Emmu noslēdza 2004. gada 19. jūlijā, pārdodot īpašumu par 55,5 tūkstošiem latu. Līgumā pircējs apsolījās gada laikā veikt nepieciešamos būvdarbus, lai ēkas ārējais izskats un pieguļošais zemes gabals tik tu sakārtots, bet līdz 2006. gada 19. jūlijam visā ēkas 2. stāvā izbūvēt viesnīcu. Pircējs līgumā arī apliecināja, ka viņam līdz 2009. gada 31. decembrim būs saistoši pārdevēja noslēgtie nomas līgumi, kā arī to nosacījumi - platības, kvadrātmetra nomas cena. Vienošanās paredzēja, ka pārdevējam ir tiesības vienpusēji lauzt līgumu, ja pircējs kaut daļēji nepilda līguma nosacījumus. Šādā gadījumā pircējam īpašuma tiesības uz objektu izbeidzas, pārdevējs tajā pašā laikā var arī neatmaksāt par pirkumu iztērēto naudu.

Katram, kurš nav akls, redzams, ka nams Baumaņu Kārļa laukumā 3 stāv, kā stāvējis, ik dienu jūtot, kā kaulā kož laika zobs, un no viesnīcas tajā nav ne miņas. 26. septembra sēdē Limbažu deputāti nolēma izmantot tiesības vienpusēji lauzt līgumu, piedāvājot firmai 5 dienu laikā labprātīgi pārreģistrēt īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Baumaņu Kārļa laukumā 3 uz domes vārda, pretējā gadījumā iesniegšot prasību tiesā.

Domes juriste

S. Diura: Dome palikusi pie sasistas siles

Lai gan Signe Diura par Limbažu domes juristi strādā nesen, tomēr viņa izveidojušos situāciju pārzina. Pēdējos mēnešos par to runāts gan pašvaldības īpašumu privatizācijas komisijas (turpmāk - privatizācijas komisija) sēdēs, gan domes sēdē, kad nolēma lauzt līgumu ar Emmu, - tam viņa gatavoja lēmumprojektu. Juriste uzskata, ka pašvaldībai sen vajadzēja izrādīt lielāku interesi, kā pircējs pilda domes prasības. Acīmredzot pašvaldība, redzot, ka pircējs nesēž, gluži rokas klēpī salicis, ieņēmusi nogaidošu pozīciju un nav rīkojusies radikāli. S. Diura citē Civillikuma pantu - nekādas grūtības nedod tiesības atkāpties no līgtā pildīšanas. Arī pāris gadu ilgusī tiesāšanās ar Auto Topu, ko min Emma. Ja Auto Tops tiesā būtu vinnējis, domei vajadzētu atmaksāt firmai sakarā ar objekta sakārtošanu radušos zaudējumus.

Tūlīt pēc tiesas atzinuma, ka pašvaldības īpašuma atsavināšana notikusi likumīgi, SIA Emma šogad jūnijā domē lūdza dot papildu laiku solītā izpildei. Privatizācijas komisijā sprieda - ja reiz attiecības ar Emmu sākas no nulles, tad vēl par 5 gadiem jāpagarina arī nomnieku nomas līguma termiņi, pie tam šie nomas līgumi (lai aizsargātu nomnieku intereses) ir nostiprināmi Zemesgrāmatā. Emma to neakceptēja, un dome lēma lauzt pirkuma līgumu ar firmu. S. Diura atzīst, ka ēkas īpašnieks uz šo sēdi nav aicināts, bet, viņasprāt, šāds lēmums firmai nevarēja būt pārsteigums. Jau pirms tam par tādu iespēju ticis runāts.

Patiesību sakot, vairākiem todien domes sēdē klātesošajiem šāds lēmums gan bija pārsteigums. Objekts jau pa daļām augustā un septembrī bija pārdots jaunajiem īpašniekiem - Selgai un Rihardam Sprukuļiem. Informāciju par to bija saņēmusi arī dome, jo 17. septembrī viņiem izsūtījusi nodokļu aprēķinus. Par to runāts arī 21. septembrī notikušajā privatizācijas komisijas sēdē. Nedēļu pēc domes sēdes tikos ar juristi, bet viņa vēl apgalvoja - oficiālas informācijas nav, bet uz "viena tante teica" viņa nepaļaujas. Ja būtu zinājusi, nebūtu tapis tāds lēmums, kas nu zināmā mājiņā jāsprauž uz naglas. Kāpēc šādas spēlītes domē notiek, vislabāk acīmredzot zina paši tās dalībnieki.

S. Diura bilst, ja īpašums tiešām pārdots, tad var teikt, ka dome ir pie sasistas siles. Līgumā noteiktās saistības uz nākamo pircēju neattiecas, un tagad nevar zināt, kas ar īpašumu notiks. - Kļūda, ka līgumā netika noteikts, ka nedrīkst īpašumu pārdot tālāk, pirms nav izpildīti tā nosacījumi, - spriež juriste. Viņas viedoklis ir, ka jebkurā gadījumā domei vajag tiesāties ar pircēju - SIA Emma, jo būtībā firma, neizpildot līgumnosacījumus, pārdevusi pašvaldībai piederošu īpašumu. Firmas ļaunprātību apliecinot tas, ka īpašums pārdots pa daļām, lai pašvaldība to neuzzinātu un neliktu šķēršļus. - Neesmu tendēta uz tiesāšanos, bet citas izejas nebūs. Pašvaldībai būtu jāpiedzen no "Emmas" nodarītie zaudējumi, - uzskata S. Diura.

Nomniece M. Saulīte: Mēs dzīvojam kā uz bumbas

Ēkai, par ko ir runa, pēdējos gados bija 2 nomnieki (nu jau 3, jo arī Emma pārtapusi par tādu) - grāmatnīca un Veikals Sedums, kura īpašnieks Ģirts Ieleja no sarunas atsakās, lai neviens nesaskatītu interešu konfliktu - viņš ir arī pilsētas deputāts un domes priekšsēdētāja vietnieks. Bet arī bez tā sabiedrības prātos ieskicējas šī interešu konflikta iezīmes. Sak, kādēļ pašvaldība tik ļoti auklējas ar šo savu pārdoto īpašumu? Vai tādu starpnieka praksi starp īpašnieku un nomniekiem dome piekopj visos vai tikai šajā gadījumā? Vai to neietekmē Ģ. Ielejas statuss domē? S. Diura bilst, ka sākums tam meklējams jau iepriekšējās domes laikā, kad Ģ. Ielejam pašvaldībā amata vēl nebija.

Par sākumu runājam ar grāmatnīcas direktori Mārīti Saulīti. Viņa izveidojušos situāciju vērtē kā nenormālu. Visiem trim šīs ēkas 2004. gada nomniekiem bijis viens mērķis - sakārtot ēku un turpināt tajā savu biznesu. Domei bijusi vēlme šai ēkā redzēt viesnīcu, Emmas īpašniecei Antrai Vildei - ideja to būvēt, tāpēc pašsaprotami bija, ka objektu pērk šī firma. M. Saulīte stāsta, kā visi nomnieki kopā gatavojušies izsolei. Ar prieku, ka pašvaldība pavērsusies pret viņiem un noteikusi pieņemamu cenu objektam, kas beigās tiks trim vietējiem uzņēmējiem, jo bija mutiska vienošanās, ka īpašuma pircējs pēcāk nomniekiem pārdos to līdz šim izmantotās telpas. Tiesa, toreizējais domes jurists Jānis Vinters licis manīt, ka dome pret šiem uzņēmējiem izturas īpaši, tāpēc arī viņiem vajadzētu, tā teikt, prasties... Tas šai lietai piedevis nedaudz politisku nokrāsu. Labu attiecību dēļ M. Saulīte un A. Vilde iestājās Tautas partijā (TP), ko pārstāvēja un mūsu rajonā vadīja J. Vinters, un abas vietējās pašvaldības vēlēšanās balotējās TP sarakstā.

Nevar teikt (īpaši tagad, kad tiesa atzinusi - izsole notikusi likumīgi), ka pašvaldība veikusi kādu prettiesisku darbību, izsolē par uzvarētāju atzīstot Emmu, tomēr, iespējams, šī īpašā attieksme ietekmēja turpmāko lietu gaitu. Pašvaldība (varētu teikt, kā jau goda cilvēks) saprata, ka šī nav vienkārša īpašuma pārdošanas lieta. To saprata arī nomnieki, jebkurā savā nestabilas jušanās brīdī meklējot domes paspārni.

Mēs jutāmies kā domubiedri, - nomnieku sajūtas objekta pārdošanas laikā raksturo SIA Limbažu grāmatnīca direktore. Kopā kalti plāni par objekta pārvērtībām, aizlienēta nauda īpašuma reģistrācijai Zemesgrāmatā, pat kopā iets uz šo iestādi, kopā būts Auto Topa rosinātās tiesas sēdēs. Šobrīd nonākts līdz atziņai, ka nomnieku rīcība nav bijusi prātīga - vajadzējis rakstiski vienoties par īpašuma daļas pārdošanu nomniekiem, vajadzējis Zemesgrāmatā fiksēt nomas līgumus. - Nemūžam nespēju iedomāties, ka nevaru uzticēties cilvēkiem, ar kuriem gadiem dzīvots un strādāts blakus, - saka M. Saulīte.

Kurā brīdī bija lūzuma punkts? - Kad stress bija pierimis, sapratām, ka jāuzraksta vienošanās uz papīra, gribējām sakārtot savas attiecības. Tā arī "Emmas" īpašniekiem būtu vieglāk dzīvot, viņi atslogotu savas kredītsaistības. Tad arī sākās nesaprašanās, - stāsta grāmatnīcas direktore. Tad no sarunām ar juristu līdzdalību pāriets pie sarakstes. Saņemta informācija, ka ēka ir avārijas situācijā, tāpēc nekavējoties atstājama un remontējama. Bijušas sarunas, ka grāmatu tirgotājiem viesnīcas ieejai jāziedo telpa iepretī Baumaņu Kārļa laukuma centram. - Mēs bijām gatavi vienoties, bija idejas, kā kopīgi apgūt šo iespējamo viesnīcas foajē telpu. Bija arī citas ieceres, - stāsta M. Saulīte. - Mēs rakstiski apliecinājām, ka esam gatavi atstāt telpas uz remonta laiku.

Vēl šovasar, kad Emma prasīja pagarināt solījuma izpildes termiņu, bijusi saruna, ka īpašniece pārdos ēkas domājamās daļas nomniekiem, tapis pat pirkuma - pārdevuma līgumprojekts. Te pēkšņi - bladāc! - visi uzzinājuši, ka objekts ir pārdots. - Jūtos piekrāpta, - M. Saulīte rezumē savulaik džentlmeniskās vienošanās rezultātu. Grāmatu tirdzniecība nav no ienesīgākajām, bet tā vairākiem cilvēkiem dod darbu. Pēdējos 3 gadus, domājot, kā būs ar jumtu virs grāmatnīcas galvas, šīs iestādes kolektīvs juties, kā sēžot uz bumbas ar laika degli. Patiesību sakot, bumba, turklāt tiešā nozīmē, arī ir virs viņu galvām - atsevišķas vietas ēkā ir avārijas stāvoklī.

Līdzšinējā ēkas īpašniece A. Vilde: Tikai pļāpas, es vienīgā riskēju

A. Vilde prāvā dokumentu kaudzē atrod vajadzīgos papīrus, kas datēti ar 2004. un 2005. gadu un liecina - 6 sijas ēkas 2. stāvā nekavējoties nomaināmas, jo tās galīgi vai daļēji satrupējušas, pie tam balstu zonā. Atsevišķas sijas sēdušās līdz 15 cm. Arī melnie griesti trupējuši un nepilda savas funkcijas. Speciālisti pieļauj atsevišķu pārsegumu siju nobrukumu, kam laiks nav prognozējams. Īpaši draudīga situācija ir 2. stāva skatuves daļā virs Veikala Sedums, kā arī pie balkona virs grāmatnīcas. Ēka tehniski apsekota vairākkārt, A. Vilde izsauca uguni uz sevi kā nama īpašnieci, uzaicinot arī Valsts būvinspekciju veikt ekspertīzi. Secinājumi vieni un tie paši - nekavējoties jāpārtrauc objekta ekspluatācija, kas apdraud cilvēku dzīvību. Emmas īpašniece stāsta, ka firma bija gatava veikt kapitālo remontu, bet nekādi nav varēts panākt vienošanās, lai nomnieki uz remonta laiku atstāj telpas. Viņa rāda dokumentu, kas apliecina, ka Emma bija gatava nomnieku izmitināšanai, par 1000 latiem mēnesī nomājot telpas Torņa ielā 5 (šobrīd tur ir spēļu zāle). Savukārt grāmatnīca atbildē lūgusi, lai tai ierāda nomas telpas un parāda līgumu. Sekojis klusums... Vienošanās nav panākta, pat iesaistot šajā lietā domi. Atbildē Emmai dome uzdod par pienākumu nekavējoties sakārtot Baumaņu Kārļa laukuma 3. namu. Limbažu būvvaldes vadītājs Marģers Kleinbergs stāsta, ka būvvalde neatbild par ēku stāvokli, tai šādā situācijā nekā nav jārīkojas. Tā visa ir īpašnieka darīšana.

Mēs nevarējām sakārtot ēkas būvkonstrukcijas situācijā, kad tur atradās nomnieki. Viņi bija gatavi atstāt telpas tikai gadījumā, ja pārdodam viņu iznomājamās platības, - stāsta A. Vilde. Kāpēc Emma telpas nepārdeva, ja iepriekš bija tāda noruna? Sarunbiedre vairākkārt kategoriski noliedz šādas norunas esamību un apgalvo, ka nekad nav bijusi doma nomniekus izlikt uz ielas. Par to liecinot Emmas līdzšinējā darbība - izstrādātais tehniskais projekts, kur viņiem paredzētas telpas un ņemts vērā nomnieku viedoklis plānojumā. - Visas nomnieku runas - mums ir kopīgs mērķis, mēs kopā atjaunosim māju - ir vienas pļāpas. Patiesībā es viena pati riskēju, biju ieķīlājusi visu savu īpašumu, lai nopirktu ēku. Un cik naudas izdevu dažādiem atzinumiem un arī tehniskajam projektam! "Emma" kā ēkas īpašnieks paturēja tiesības izlemt, kuras telpas vajadzīgas firmas mērķu īstenošanai. Nomnieki gribēja nopirkt visas līdz šim nomātās telpas. Ja projektu īstenotu noliktajā laikā, tas būtu izmaksājis aptuveni 160 tūkst. latu. A. Vilde lēš, ka šobrīd tam jau vajadzīgs savs pusotrs miljons.

Viņa rāda tehnisko projektu, kam notikusi arī sabiedriskā apspriešana, - te plānota viesnīcas daļa, te konferenču zāles, pirts komplekss. Brīžam viņa runā pagātnes formā, bet citbrīd aizmirstas un lieto tagadnes vai pat nākotnes formu - tik ilgi dzīvots ar domu par viesnīcu. Viņa stāsta, ka ļoti ieilgusi projekta akceptēšana būvvaldē - no 2005. gada sākuma līdz 2006. gada rudenim. Viņasprāt, tas darīts speciāli, tā teikt, lai sodītu domei nepaklausīgo firmu. Domes būvvaldes vadītājs to noliedz, firma akceptam nebija iesniegusi visu nepieciešamo dokumentāciju, to atzina arī kontrolējoša institūcija. Emmas īpašniece stāsta, ka beigās nepieciešamais dokuments nebija prasīts arhitektūras uzdevumā. Viņa paliek pie sava - pašvaldība šajā konfliktā atklāti nostājusies nomnieku pusē, lai gan kāda tai būtu darīšana par ēkas īpašnieka un nomnieku attiecībām?! Viņa stāsta, ka pašvaldība nelikumīgi pieprasījusi tehniskā projekta saskaņojumu ar nomniekiem. - Mūsu attiecībās varēja atklāties cilvēciskas vājības, bet dome, manuprāt, tādas nevar atļauties. Tā ir valsts institūcija, kas visus šos 3 gadus rīkojusies absolūti nevalstiski, jaucoties pa vidu un neatļaujot man izpildīt solīto. Šajā laikā es no savas pašvaldības neesmu saņēmusi ne gramu atbalsta, visu laiku bijusi vien milzu pretestība, lai gan dome, pārdodot īpašumu, līgumā solīja darīt visu iespējamo, lai novērstu un pārvarētu apstākļus, kas ietekmē līguma pildīšanu. Es taču varēju dzīvot citā pilsētā… - nosaka sarunbiedre.

Viņa atzīst, ka ik pa laikam dažādās sarunās uzpeldējusi telpu pārdošanas tēma. Jā, arī nesen augustā. Bet kas lika ēku pārdot citam, nevis nomniekiem? A. Vilde rāda piedāvāto pirkuma - pārdevuma līgumprojektu un pavadvēstuli, ko parakstījusi domes juriste S. Diura. Tiesa gan - tas nav uz domes veidlapas, arī adrese ir mājas, tātad šajā gadījumā viņa nav domes darbiniece, bet praktizējošs jurists. A. Vilde uzskata, ka tas atklāti norādot - pašvaldība šajā vairākus gadus ieilgušajā konfliktā stāv nomnieku pusē. S. Diura skaidro, ka tas neko nenorāda, viņa uz papīra vien fiksējusi privatizācijas komitejas sēdē šai darījumā ieinteresēto pušu - pārdevēja un pircēju - vēlmes. A. Vildes jurists tam nav iebildis. - Piedāvātā pirkuma - pārdevuma līgumprojekta vienā punktā teikts, ka pircēji piedalīsies ēkas kapitālajā remontā, otrā pieļauts, ka viņi var arī nepiedalīties. Tādā gadījumā es to visu varu darīt par savu naudu, pēc tam piedzenot līdzekļus no viņiem. Tas bija pēdējais piliens. Es sev teicu - esi reāla, tu nemūžam te neuzbūvēsi viesnīcu, lai cik ļoti to gribētos! - teic A. Vilde.

***

Un viss. Nams Baumaņu Kārļa laukumā 3 tagad pieder Sprukuļu ģimenei. Pilnīgi iespējams, ka viņi tajā izbūvēs pilsētai tik vajadzīgo viesnīcu (saruna ar Rihardu Sprukuli būs kādā no turpmākajiem Ausekļa numuriem). Bet kurš droši var pateikt, kāpēc tas nav noticis līdz šim? Es ne. Ne man būt tiesnesim, spriežot, kuram taisnība. Vēl jo vairāk tādēļ, ka runātāji rādās patiesi, katrs liek sajust tieši viņam nodarīto pārestību. Acīmredzot, ja tiešām šī konflikta sakarībā būs tiesa, tā varēs salikt punktus uz "i".