1. Nekustamā īpašuma tirgus vispārējās situācijas raksturojums

Kā informēja īres un nomas operatora "Rent In Riga" mediju attiecību vadītāja Zane Bojāre, gan padomju gados būvēto sērijveida, gan mūsdienīgo jauno projektu mājokļu cenas, nepārtraukti palielinoties, bija sasniegušas līmeni, kas vairs neatbilda daudzu potenciālo pircēju maksātspējai. Līdz šim augsto pieprasījumu un līdz ar to arī cenu celšanos nepietiekamā piedāvājuma apstākļos noteica banku aktīvās kreditēšanas politikas balstītā cilvēku vēlme uzlabot savus dzīves apstākļus. Gada sākumā, apzinoties pieaugošos riskus, lielākā daļa banku sāka īstenot piesardzīgāku kreditēšanas politiku, rūpīgāk apsverot aizdevumu izsniegšanu kā mājokļu pircējiem, tā arī jauno projektu attīstītājiem.

Pārmaiņas nekustamā īpašuma tirgū gada pirmajos mēnešos veicināja valdības deklarētie un vēlāk arī ar likumu izmaiņām nostiprinātie inflācijas ierobežošanas pasākumi. No vienas puses, tie darīja uzmanīgākus potenciālos pircējus, kas sāka nogaidīt, cerot uz mājokļu cenu krišanos tuvākajā laikā. No otras puses, šo pasākumu gaidas aktivizēja brīvo dzīvokļu pārdevējus, tādējādi aizsākot piedāvājuma palielināšanās tendenci. Līdz ar to jau gada pirmajā pusē sāka iezīmēties sērijveida dzīvokļu piedāvājuma pārsvars pār pieprasījumu, un pirmo reizi cenu kritums tika fiksēts jau šā gada maijā.

Jūlijā, stājoties spēkā ar inflācijas samazināšanas pasākumiem saistītajiem likumu grozījumiem, jūtami samazinājās kredītu saņemšanas un līdz ar to arī mājokļu iegādes iespējas. Bankām turpmāk kredītņēmējiem bija jāpieprasa Valsts ieņēmumu dienesta izziņa, kas apliecina ienākumu legalitāti un nodokļu nomaksu. Tāpat kredītņēmējiem, lai saņemtu aizdevumu, turpmāk jāspēj līdzfinansēt vismaz 10% no īpašuma iegādes cenas.

Minētās tirgus pārmaiņas tieši ietekmēja mājokļu īres tirgu – palielinājās gan pieprasījums, gan piedāvājums. Īres pieprasījuma pieaugumu veicināja cilvēku nepieciešamība mainīt vai uzlabot dzīves apstākļus un ierobežotās iespējas šo mērķi sasniegt, iegādājoties mājokli ar aizdevuma palīdzību. Savukārt īres piedāvājumu palielināja pircēju aktivitātes samazināšanās.

2. Mājokļu īres tirgus

Vasaras periodā – jūnijā, jūlijā un augustā – salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo laika posmu Rīgā un tās apkārtnē ievērojami pieauga aktivitāte un darījumu skaits praktiski visos mājokļu īres segmentos, kā arī komerctelpu sektorā. Saskaņā ar īres un nomas operatora Rent In Riga apkopotajiem datiem 2007.gada vasaras sezonā ilgtermiņa īres dzīvokļu, māju un komerctelpu darījumu skaits salīdzinājumā ar 2006.gada jūniju, jūliju un augustu pieauga par 62%, bet salīdzinājumā ar šā gada pavasara mēnešiem (martu, aprīli un maiju) – par 39%. Vasaras sezonā piedāvājumā esošo īres dzīvokļu, māju un komerctelpu skaits attiecībā pret pavasari palielinājās par 38%.

2.1. Dzīvokļu īre Rīgas centrā

Salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem, 2007.gada vasaras mēnešos īres dzīvokļu piedāvājums Rīgas centrā palielinājās. Viens no piedāvājuma pieauguma būtiskākajiem iemesliem bija pieprasījuma kritums no dzīvokļu pircēju puses, kas mudināja šo dzīvokļu īpašniekus pieņemt lēmumu par to izīrēšanu. Arī pieprasījums pēc īres dzīvokļiem Rīgas centrā palielinājās. Pieaugumu veidoja gan vietējie iedzīvotāji, kas bija nolēmuši dot priekšroku mājokļa īrei, nevis iegādei, gan arī ārvalstu pilsoņi un uzņēmumi. Lielākais pieprasījums galvaspilsētas centrā ir pēc divistabu dzīvokļiem platībā no 50 līdz 60 kvadrātmetriem.

Galvaspilsētas centra dzīvokļu īres maksa pārskata periodā palielinājās minimāli – par 8%. Vidējā īres maksa Rīgas centra divu istabu dzīvokļiem labā stāvoklī vasarā bija no 600 eiro līdz 900 eiro mēnesī, neskaitot komunālo pakalpojumu maksājumus. Trīsistabu dzīvokļu īres maksa bija no 700 eiro līdz 1100 eiro mēnesī, četru un vairāk istabu – no 1300 eiro līdz 1600 mēnesī.

Bieži vien izīrētāji, ņemot vērā vienīgi fragmentāru informāciju par tirgu un nekonsultējoties ar speciālistiem, nosaka nepamatoti augstu un tirgus situācijai neatbilstošu īres maksu, kas paildzina darījuma veikšanas laiku. Daudzos gadījumos dzīvoklis tiek izīrēts par mazāku samaksu, nekā īpašnieks sākotnēji noteicis.

Vasaras periodā piedāvājumā nonāca vairāk dzīvokļu, par kuru īri tika prasīti 1500 – 2000 eiro mēnesī. Iepriekš bija vērojams šādu mājokļu deficīts.

Pieprasījums šajā dzīvokļu kategorijā tomēr joprojām nav apmierināts, jo bieži vien piedāvātie mājokļi neatbilst visām potenciālo īrnieku prasībām. Viens no būtiskākajiem īrnieku izvirzītajiem kritērijiem ir mūsdienīgs dzīvokļa interjers un iekārtojums, taču nereti piedāvātie mājokļi remontēti pirms desmit vai vairāk gadiem, ir pieblīvēti ar mēbelēm vai arī tās neatbilst iespējamo īrnieku gaumei. Ļoti svarīgs kritērijs ir ne vien dzīvokļa atrašanās vieta, bet arī pats nams, kāpņutelpas stāvoklis, apkārtējā vide, kā arī lifta un auto stāvvietas pieejamība.

2.2. Dzīvokļu īre jaunajos projektos

Pārmaiņas nekustamā īpašuma tirgū pārskata periodā palielināja kā jauno projektu dzīvokļu piedāvājumu, tā arī pieprasījumu. Rent in Riga apkopotie dati liecina, ka vasaras laikā jauno projektu dzīvokļu īres piedāvājums salīdzinājumā ar pavasari pieauga par 35–40%.

Saskaroties ar jauno dzīvokļu pārdošanas grūtībām, mājokļus īrei šogad sāka piedāvāt gan tie īpašnieki, kas tos bija iegādājušies tālākpārdošanai, cerot uz cenu kāpuma turpināšanos, gan arī projektu attīstītāji.

Lielākais jauno projektu īres dzīvokļu piedāvājums izveidojies Daugavas kreisajā krastā – tuvajā Pārdaugavā, Ziepniekkalnā, Zolitūdē, Imantā, arī Mārupē. Augot piedāvājumam, palielinājies arī pieprasījums, turklāt arī pieprasījums lielāks ir pēc Pārdaugavas jauno projektu dzīvokļiem. Lai gan Daugavas labā krasta rajonos jaunuzbūvētu dzīvokļu māju ir vairāk, īres piedāvājums tajos ir mazāks nekā Pārdaugavā. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka tādos rajonos kā Purvciems, Pļavnieki dzīvokļus to īpašnieki lielākoties iegādājušies savām vajadzībām un īres tirgū tie nenonāk.

Savukārt Pārdaugavas popularitāte īrnieku vidū skaidrojama ar šīs pilsētas daļas vides pievilcību un mājīgumu, kā arī ar projektu atšķirību – lielākoties tie ir ar mazāku stāvu un dzīvokļu skaitu nekā Daugavas labā krasta jaunās daudzdzīvokļu ēkas. Var prognozēt, ka arī nākotnē gan pircēju, gan īrnieku lielāku uzmanību izpelnīsies jaunie projekti, kuros ir neliels – četru līdz sešu – stāvu skaits un ir mājīga un sakārtota apkārtne.

Salīdzinājumā ar Rīgas centra dzīvokļiem jauno projektu dzīvokļu izīrēšana to īpašniekiem aizņem mazāk laika, jo būtisku trūkumu potenciālo īrnieku vērtējumā jaunajiem mājokļiem nav. Tāpat cilvēki ar atbilstošu maksātspēju labprātāk izvēlas īrēt dzīvokli jaunbūvētā ēkā, nevis padomju gadu daudzdzīvokļu mājā.

Pārskata periodā jauno projektu dzīvokļu īres maksa palielinājusies nedaudz, un vidējā maksa par mājokļiem platībā no 45 līdz 60 kvadrātmetriem bija no 500 eiro līdz 800 eiro mēnesī, neskaitot komunālos maksājumus. Tomēr ir gadījumi, kad dzīvokļu īpašnieki tos izīrē arī par zemāku maksu – viņiem svarīgi ir nosegt ikmēneša kredīta maksājumu bankai, bet peļņa nav tik būtiska. Šādos gadījumos dzīvokļa īres maksa ir samērojama ar sērijveida mājokļu īres maksu, bet īrnieks iegūst iespēju dzīvot labākā mājā un vidē. Īrnieku visvairāk pieprasīti vasaras mēnešos bija 65 kvadrātmetrus lieli divistabu dzīvokļi.

2.3. Sērijveida dzīvokļu īre

Vasaras mēnešos sērijveida dzīvokļu īres piedāvājums palielinājās, tomēr piedāvājuma pieaugums bija mazāks nekā jaunajos daudzdzīvokļu projektos. Tāpat kā citos mājokļu segmentos, arī padomju gados būvēto dzīvokļu īres piedāvājuma kāpums galvenokārt skaidrojams ar pircēju aktivitātes samazināšanos, kas mudināja brīvo dzīvokļu īpašniekus pievērsties to izīrēšanai. Sērijveida mājokļu tirgū īres piedāvājums pat sāk pārsniegt pieprasījumu, tomēr, ja īpašnieka noteiktā īres maksa atbilst gan ēkas atrašanās vietai, gan dzīvokļa stāvoklim, īres darījumi tiek noslēgti ļoti īsā laikā. Tomēr, līdzīgi kā citos mājokļu īres segmentos, arī sērijveida dzīvokļu īpašnieki nereti nosaka mājokļa kvalitātei neatbilstoši augstu īres maksu, kas padara daudz ilgāku izīrēšanas procesu. Pieaugot piedāvājumam un palielinoties konkurencei, izīrētājiem daudz rūpīgāk būs jāseko tirgus situācijai un jākonsultējas ar speciālistiem.

Pārskata periodā sērijveida dzīvokļu vidējā īres maksa vienistabas dzīvokļiem normālā stāvoklī bija no 300 eiro līdz 550 eiro mēnesī, nerēķinot komunālos maksājumus. Divistabu dzīvokļu īres maksa bija no 450 eiro līdz 650 eiro mēnesī, trīsistabu un četristabu dzīvokļu īres maksa – no 450 eiro līdz 800 eiro mēnesī.

Lielākais pieprasījums tradicionāli ir pēc vienistabas un divistabu sērijveida dzīvokļiem. Īrnieku vidū populārākie mikrorajoni ir Purvciems, Pļavnieki, Imanta un Zolitūde.

2.4. Īstermiņa īre

Vienīgais no īres segmentiem, kurā šovasar salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu pieprasījums samazinājās, ir dzīvokļu īstermiņa īre, kas galvenokārt orientēta uz ārvalstu tūristiem. Konkurenci šai dzīvokļu īres kategorijai pēdējā gada laikā ievērojami pastiprinājušas jaunatklātās viesnīcas un hosteļi, un tas ir mazinājis ārzemnieku interesi par dzīvokļu īstermiņa īri. Rent In Riga apkopotie dati liecina, ka 2007.gada vasarā īstermiņa īres darījumu skaits salīdzinājumā ar pagājušā gada vasaru ir sarucis par 40%.

Mainījies arī pieprasījuma virziens – 2006.gada tūrisma sezonā lielākais pieprasījums bija pēc divistabu dzīvokļiem, šogad tūristi lielāku interesi izrāda par lielajiem – četru un piecu istabu – dzīvokļiem. Šovasar bija vērojams šādu mājokļu deficīts.

Lielos dzīvokļus parasti izvēlas vairākas ģimenes, draugu kompānijas, nelielas tūristu grupas. Viesnīcās šādi lieli un ekonomiski izdevīgi numuri nav pieejami, tādēļ tiek dota priekšroka īstermiņa īrei. Lielu šāda pieprasījuma daļu šovasar veidoja tūristi no kaimiņvalstīm – Igaunijas un Lietuvas.

Pārskata periodā dzīvokļu īstermiņa īres vidējā maksa bija no 40 eiro līdz 65 eiro par diennakti vienistabas, divistabu dzīvokļiem, un no 65 eiro līdz 100 eiro par diennakti trīsistabu, četristabu un lielākiem dzīvokļiem.

2.5. Privātmāju īre

Vasaras mēnešos privātmāju īres piedāvājums salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo laika posmu ir palielinājies. Lielu piedāvājuma pieauguma daļu veido jaunuzbūvētas savrupmājas Mārupē un tās apkārtnē.

Tomēr pieprasījums pēc māju īres audzis straujāk nekā piedāvājums un ir augstāks nekā pērn vasarā. Gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstnieki labprāt izvēlas īrēt māju Mārupē, Jūrmalā. Liela interese ir par Ķīpsalu, taču piedāvājums tur ir ierobežots. Pieprasījums ir arī pēc māju īres Juglā, Teikā.

Pārskata periodā privātmāju platībā no 130 līdz 370 kvadrātmetriem vidējā īres maksa Rīgā un tās tuvumā bija no 700 eiro līdz 4000 eiro mēnesī.

3. Komercplatību nomas tirgus

Lai gan tiek izteiktas bažas par valsts ekonomiskās attīstības bremzēšanos, joprojām saglabājas augsta uzņēmumu aktivitāte, kas sekmē pieprasījuma pieaugumu pēc komercīpašumu – tirdzniecības telpu, biroju, noliktavu un ražošanas platību – nomas. Komercīpašumu segmentu šogad nav ietekmējuši ne valdības īstenotie pretinflācijas pasākumi, ne arī aktivitātes samazināšanās mājokļu tirgū. Tieši pretēji – meklējot risinājumus jauno daudzdzīvokļu projektu telpu piepildījumam, vairāki attīstītāji ēku apakšējos stāvus plāno pārveidot vai pielāgot veikalu un biroju vajadzībām.

Kopumā pieprasījums pēc komerctelpām pārsniedz atbilstošu piedāvājumu. Telpu deficīts, tāpat arī būvniecības izmaksu pieaugums, palielina nomas maksu apjomu. Rent In Riga apkopotie dati liecina, ka komercplatību nomas maksa 2007.gada vasarā salīdzinājumā ar pagājušā gada vasaras mēnešiem pieaugusi par 30%.

3.1. Tirdzniecības telpas

Pārskata periodā valstī saglabājās augsts patēriņa līmenis un turpināja pieaugt mazumtirdzniecības apgrozījums. Piemēram, šā gada jūnijā salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi mazumtirdzniecības apgrozījums valstī palielinājās par 24,4%, bet jūlijā – par 24,7%. Latvijā un Rīgā arvien tiek atvērti jauni dažādu preču veikali.

Apjomu palielināšanās veicina pieprasījumu pēc telpu īres. Ļoti liels pieprasījums Rīgā vērojams pēc telpām veikaliem un ēdināšanas uzņēmumiem, taču piedāvājums ir ierobežots. Pieprasījumu pārskata periodā neietekmēja arī tirdzniecības telpu īres maksas palielināšanās.

Vidējā nomas maksa vasaras mēnešos Rīgas centra tirdzniecības telpām ar lielu gājēju plūsmu bija no 50 eiro līdz 100 eiro par kvadrātmetru, pārējā pilsētas daļā tirdzniecības telpu vidējā nomas maksa bija no 15 eiro līdz 40 eiro par kvadrātmetru.

Neraugoties uz nomas maksas palielināšanos, piemērotas tirdzniecības telpas Rīgas centra ielās ar intensīvu gājēju plūsmu tirgotājiem un ēdināšanas uzņēmumiem atrast ir ļoti sarežģīti, jo to skaits ir ierobežots. Ņemot vērā telpu deficītu, to īpašnieki nomniekiem var diktēt savus noteikumus. Rīgas centram raksturīgs telpu piedāvājums kopā ar pagrabu, kura platība un nomas maksa bieži vien ir tāda pati kā tirdzniecības telpām. Tāpat, redzot lielo pieprasījumu, telpu īpašnieki, beidzoties nomas līgumiem, paaugstina nomas maksu, kas tirgotājiem kļūst ekonomiski neizdevīga.

Attīstoties jaunām, konceptuāli pārdomātām tirdzniecības vietām, citiem tirgotājiem pievilcīgākas kļūst arī to tuvumā esošās telpas, līdz ar to paaugstinās to nomas maksa. Šāda tendence, piemēram, novērojama Reval Hotel Latvija tirdzniecības piebūves apkārtnē.

Neatrodot piemērotas platības Rīgas centrā, tirgotāji arvien biežāk izvēlas nomāt telpas tālāk no centra.

Ļoti liels pieprasījums pēc telpu nomas ir saglabājies tirdzniecības centros, un potenciālie nomnieki, lai tiktu pie vēlamajām telpām, spiesti gaidīt ilgu laiku. Lielāka pretimnākšana no tirdzniecības centru puses tiek izrādīta tiem nomniekiem, kas centram piesaista līdz šim Latvijā nepārstāvētus zīmolus.

3.2. Biroju telpas

Neraugoties uz daudzu jaunu biroju ēku būvniecības sākšanu, vasaras mēnešos saglabājās augsts pieprasījums pēc modernām ofisu platībām. Pagaidām ekspluatācijā nodotas tikai dažas no jaunajām biroju ēkām, savukārt atsevišķu projektu attīstība kavējas vai pat ir apstājusies finansējuma trūkuma dēļ. Šie apstākļi biroju tirgū saglabā telpu deficītu. Augsts nomas pieprasījums ir pēc A klases biroju telpām Rīgas centrā, taču to piedāvājums ir nepietiekams. Pieprasījuma augsto līmeni apliecina A klases neiznomāto platību īpatsvars, kas pēdējo gadu laikā nepārsniedz 5 procentu robežu.

Liels pieprasījums ir pēc biroju telpām 50 līdz 100 kvadrātmetru platībā, tāpat uzņēmumi vēlas nomāt 150 – 200 kvadrātmetrus plašas telpas un lielākas. Jaunajās biroju ēkās nelielas biroju telpas atrast ir grūtāk, jo attīstītāji dod priekšroku lieliem nomniekiem un cenšas tiem iznomāt veselu ēkas stāvu vai vairākus. Šā iemesla dēļ vairākas jaunas biroju ēkas pagaidām nav pilnībā aizpildītas.

Savukārt vairākās biroju ēkās ir neiznomātas platības, jo, tās projektējot, nav ņemti vērā vairāki nomniekiem svarīgi faktori, piemēram, autostāvvietu daudzums, piebraukšanas iespējas.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada vasaras periodu biroju nomas maksa Rīgā pieaugusi par 10%–20%. A klases biroju vidējā nomas maksa šā gada vasarā Rīgā bija no 16 līdz 20 eiro par kvadrātmetru mēnesī, nerēķinot apsaimniekošanas maksu. Savukārt, B klases birojiem nomas maksa bija no 12 eiro līdz 15 eiro par kvadrātmetru mēnesī, neskaitot apsaimniekošanas maksu.

3.3. Noliktavas, ražošanas telpas

Palielinoties iekšzemes tirdzniecības apjomiem, kā arī turpinoties rūpniecības uzņēmumu attīstībai, pārskata periodā Rīgā un tās apkārtnē saglabājās augsts pieprasījums pēc noliktavu un ražošanas telpām. Rīgas apkārtnē sākta vairāku jaunu noliktavu un ražošanas kompleksu būvniecība. Augstais telpu pieprasījuma līmenis tiem nodrošina nomnieku piesaisti vēl pirms celtniecības darbu pabeigšanas.

Daudzi ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumi to prasībām piemērotas telpas spiesti meklēt ilgāku laiku, kas nelabvēlīgi ietekmē to ikdienas darbu vai jaunu projektu sākšanu. Nomniekiem bez noliktavu vai ražošanas telpām svarīgas ir arī biroju telpas to tiešā tuvumā.

Pārskata periodā turpināja palielināties noliktavu un ražošanas telpu nomas maksa. Šāda tendence saistīta gan ar mūsdienu prasībām atbilstošu telpu trūkumu, gan arī ar celtniecības izmaksu celšanos, kas sadārdzina jauno projektu attīstību.

Noliktavu un ražošanas platību vidējā nomas maksa vasaras periodā bija no 3.5 eiro līdz 6.5 eiro par kvadrātmetru mēnesī.

4. Īres tirgus attīstības tendences

Vērtējot iespējamo nekustamā īpašuma tirgus attīstību rudens un ziemas sezonā, jāsecina, ka mājokļu īres segmentā turpinās palielināties gan pieprasījums, gan piedāvājums. Šo procesu ietekmēs iepriekš aizsākušās tendences – dzīvokļu pircēju aktivitātes samazināšanās, sarežģītāks kredītlīdzekļu saņemšanas process, aizdevumu sadārdzināšanās. Pagaidām nav saskatāmi faktori, kas pašreizējo tirgus attīstības virzienu varētu krasi mainīt.

Prognozējams arī mājokļu īres maksas pieaugums, ko, līdzīgi kā līdz šim dzīvokļu pārdošanā, noteiks pieprasījuma pārsvars pār piedāvājumu. Jauno projektu mājokļu piedāvājumu varētu negatīvi ietekmēt korekcijas attīstītāju plānos – attīstītāji paši vai arī banku politikas izmaiņu rezultātā ir uz laiku vai pilnībā apturējuši vairāku daudzdzīvokļu ēku projektu īstenošanu. Palielinoties cilvēku maksātspējai un vēlmei īrēt dzīvokli jaunā ēkā, pieprasījuma pārsvars pār piedāvājumu tuvākā gada laikā pieaugs.

Lielāks jauno projektu īres piedāvājums veidosies Daugavas kreisā krasta Rīgas mikrorajonos, kur celtniecības procesā esošu ēku ir vairāk nekā Pārdaugavā. Rudenī tradicionāli palielinās pieprasījums pēc sērijveida dzīvokļu īres, ko nodrošina studentu pieplūdums galvaspilsētā līdz ar mācību gada sākumu. Kopumā padomju laikā būvēto mājokļu īres pieprasījums būs atkarīgs no konkrētās ēkas un dzīvokļa tehniskā stāvokļa. Nākotnē noteikti saglabāsies gan iegādes, gan īres pieprasījums pēc dzīvokļiem tajās ēkās, kurās tiks veikta renovācija un energoefektivitātes uzlabošana.

Palielinoties viesnīcu skaitam, saruks pieprasījums pēc dzīvokļu īstermiņa īres, lai gan šis mājokļu izīrēšanas segments pavisam aktualitāti nezaudēs. Labāka konkurētspēja attiecībā gan pret citiem īstermiņa īres dzīvokļiem, gan arī pret viesnīcām un hosteļiem būs tiem mājokļu īpašniekiem, kas spēs nodrošināt dzīvokļu iepriekšēju rezervāciju un norēķināšanās iespējas ar kredītkartēm. Pieprasījumam pēc īstermiņa īres sarūkot, daļa no šiem dzīvokļiem papildinās ilgtermiņa īres segmentu, kur pieprasījums būs augsts.

Būtiskākie šķēršļi, kas Latvijā traucē attīstīties mājokļu īres tirgum, ir kvalitatīva un daudzveidīga piedāvājuma trūkums, potenciālo īrnieku stereotipi, mājokļa īri vērtējot vienīgi kā īstermiņa risinājumu, kā arī izdevumi, kas saistīti ar dzīvokļa noīrēšanu – īres maksa avansā par diviem mēnešiem un komisijas maksa nekustamā īpašuma uzņēmumam. Lai gan šie izdevumi ir nesalīdzināmi mazāki nekā 10% pirmā iemaksa, iegādājoties dzīvokli ar kredīta palīdzību, daudzus cilvēkus no mājokļa īrēšanas tas tomēr attur.

Dzīvokļu iegādei kļūstot mazāk pieejamai, sabiedrības rezervētā attieksme pret mājokļu īri un stereotipi pamazām sāk mainīties. Arvien vairāk gados jaunu un aktīvu cilvēku izmanto tās vispāratzītās priekšrocības, ko salīdzinājumā ar iegādi sniedz dzīvokļa īre: process ir daudz vienkāršāks un mazāk laikietilpīgs, jo nav jākārto daudzās ar pirkumu saistītās formalitātes, īrnieks neuzņemas ilgtermiņa saistības kredītiestādēs, viņu neietekmē nestabilitāte nekustamā īpašuma tirgū, nav jārisina apsaimniekošanas problēmas, ir iespēja ievākties jau prasībām atbilstošā, mēbelētā dzīvoklī, jebkurā laikā iespējams dzīvesvietu mainīt.

Prognozējams, ka pieprasījums pēc komercplatību nomas tuvākajā laikā saglabāsies augošs. Lai gan tiek izteiktas bažas par valsts ekonomiskās attīstības palēnināšanos, tuvākā pusgada, gada laikā nav gaidāms būtisks tirdzniecības apjomu kritums. Lielas sabiedrības daļas ienākumi turpina palielināties un patēriņam – pārtikas, apģērbu iegādei, kafejnīcu, restorānu apmeklējumiem un izklaidei – tiek atvēlēti arvien lielāki līdzekļi. Tas mudina uzņēmējus atvērt jaunas tirdzniecības vietas un palielina pieprasījumu pēc atbilstošām telpām. Tirdzniecības apjomu kāpums sekmē pieprasījumu arī pēc noliktavu un loģistikas telpām.

Tuvākā gada laikā saglabāsies mūsdienīgu biroju platību deficīts, jo daudzu uzņēmumu pieprasījums, kavējoties pieteikto projektu īstenošanai, vēl nav apmierināts. Tomēr, saasinoties biroju telpu izīrētāju konkurencei, ofisu ēku piepildījumu arvien vairāk noteiks atbilstība nomnieku vajadzībām – labs izvietojums, pārdomāts telpu plānojums, ērta piekļūšana un autotransporta novietošanas iespējas, biroju ēkā vai tās tuvumā pieejamie papildpakalpojumi – ēdināšanas iestādes, bankas, citi pakalpojumu sniedzēji.