Mazdārziņā vai piemājas saimniecībās, kur audzē sīpolus, visizplatītākā slimība ir neīstā miltrasa, kas bojā visas virszemes daļas sīpoliem un ķiplokiem.
Lai nepaliktu bez sīpoliem (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Inficētie sīpolu loki kļūst bāli, sāk dzeltēt, mitrā laikā pārklājas ar pelēku vai violeti pelēku irdenu apsarmi, izliecas un pieplok zemei. No lokiem inficējas sīpola bumbulis, kas veidojas lēni un nesasniedz normālu lielumu. Slimības attīstību veicina migla, lietus un augsts gaisa un augsnes mitrums. Slimības ierosinātāja sēne pārziemo slimo loku atliekās un sīpolos.
Parādoties slimības pazīmēm, slimie augi jāizrauj un jāiznīcina. Fungicīdu lietošana parasti nepieciešama mitrās vasarās.
Nozīmīgākie no sīpolu kaitēkļiem ir sīpolu muša un sīpolu ziedmuša. Kaitīgi ir šo mušu kāpuri, kas izgrauž sīpolu, puravu un ķiploku saknes, reizēm šo kaitēkļu bojājumi gandrīz pilnībā iznīcina sīpolu ražu, īpaši nelielos dārziņos.
Sīpolu mušu kāpuri iegraužas sīpolos. Dažreiz viņi mīt sīpollokos, bojājumu dēļ tie dzeltē, vīst un sakalst. Stipri invadēti augi iet bojā.
Ziedmušas kāpuri iegraužas sīpola pamata daļā un izgrauž to dažādos virzienos. Vienā sīpolā var atrast vairākus desmitus kāpuru. Bojāto sīpolu galotnes sāk dzeltēt, izliecas, sažūst un iet bojā. Kāpuri var pāriet uz blakus augošajiem sīpoliem.
Vasaras sākumā sīpolus vairāk bojā sīpolu mušas kāpuri, bet vasaras beigās — sīpolu ziedmušas kāpuri. Abu kaitēkļu apkarošana ir samērā grūta. Ķīmisko līdzekļu lietošana nav vēlama, bet pārējie pasākumi ir mazefektīvi.
Augšanas laikā visi inficētie augi jāizrauj un jāiznīcina. Nelielās platībās mušas var izķert ar dzeltenajiem līmes vairogiem.
Mušu atbaidīšanai sīpolu tuvumā augsni var apkaisīt ar skuju pulveri, šāda augsnes apstrāde jāatkārto ik pēc 10 — 14 dienām.