Nodoklis jāmaksā no ienākumiem no īpašumu pārdošanas, ja tas noticis gada laikā pēc iegādes, kā arī no vēlāk veiktiem darījumiem, ja nodokļu inspektori konstatēs, ka notikusi saimnieciska darbība – pirkts un pārdots peļņai.

25% ir gana daudz, tāpēc pārpircējiem nebūs tik izdevīgi iegādāties mājokļus, lai pēc gada vai vēlāk, kad cenas pakāpušās, tos pārdotu ar labu peļņu. Tā tiks mazināta viņu interese par labu, perspektīvu īpašumu sapirkšanu un līdz ar to arī mākslīgi veicinātais pieprasījums pēc mājokļiem. Nodoklis bremzēs cenu celšanos, dos savu artavu inflācijas apkarošanā, un valsts budžets iegūs papildus dažus miljonus. Tā tas viss varētu būt, ja vien pērkot un pārdodot visi uzrādītu reālās cenas...

Kā tirgu ietekmē spekulanti

Palielina jau tā lielo pieprasījumu pēc mājokļiem un zemes un līdz ar to veicina cenu celšanos. Tas "audzē" inflāciju.

Cenām sasniedzot augstāko līmeni, tām vairs tā neaugot, spekulanti centīsies sapirktos īpašumus pārdot. Tirgū uzreiz nonākot lielam daudzumam mājokļu, var kristies cenas un gatavoties "burbuļa" plīšanai...

Jauno namu attīstītājiem samazina risku, jo veicina mājokļu ātrāku izpārdošanu.

Peļņai sapirktajos jaunajos dzīvokļos ilgāku laiku nemitinās to īstie saimnieki – tie tiek izīrēti vai stāv tukši. Kaimiņiem un apsaimniekotājiem tas nepatīk.

Peļņa vēl laba

Cik liela pašlaik ir spekulantu daļa tirgū, skaidru ziņu nav, nekustamo īpašumu speciālisti min – līdz 20-30%. Tas ir diezgan daudz. Padomju laika namos dzīvokļu cenas pērn augušas par 50-60%, šogad paredzams mazāks palielinājums. Jaunajiem mājokļiem padārdzinājums pērn bija aptuveni pustik liels, un paredzams, ka šogad straujāka cenu kāpuma nebūs. Ar tādiem cenu augšanas tempiem peļņa pat pēc nodokļa samaksāšanas valstij spekulantiem vēl paliks diezgan liela.

Svarīgi skaidri kritēriji

Nekustamo īpašumu un banku speciālisti domā, ka nodokļa ieviešana ir nokavēta un tas spekulatīvo darījumu skaitu īpaši nesamazinās. Ja var pelnīt, 25% nodoklis tikai samazinās ienākumus. Vai arī palielinās spekulantu apetīti, ņemot vērā samazināto ienākumu, domā "Nordea" bankas Mājokļu kredītu pārdošanas attīstības vadītāja Ilona Sedleniece. Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācijas prezidents Ilvars Metnieks saka, ka nodoklis tirgu gan ietekmēs, bet ne ļoti – godīgie kļūs godīgāki, bet viltī-gie – viltīgāki... Svarīgi, lai būtu skaidri kritēriji, kā Valsts ieņēmumu dienests (VID) noteiks, kuri darījumi uzskatāmi par saimniecisku darbību un kuri ne.

Ja nodevas dēļ blēdās...

Ja nodokļa iekasēšana veiktos, tas samazinātu peļņas lielumu un spekulanti sāktu vērtēt, vai izdevīgi turpināt līdzšinējo darbošanos. Tomēr jau līdz šim daudz darījumu notiek, dokumentos nerakstot faktisko cenu, bet zemāku – lai jāmaksā mazāka valsts nodeva, atgādina SIA "Ober-Haus" izpilddirektors Ģirts Grīnbergs. Ja pārdošanas cena norādīta tāda pati kā summa, par kādu īpašums savulaik nopirkts, vai zemāka, ienākuma nodokli nebūs par ko iekasēt. Šajā ziņā pārdošanas joma nebūs sakārtota, kamēr nekustamo īpašumu tirgū kā starpnieks varēs darboties jebkurš.

Spekulantus atvaira

Daudziem dzīvokļu pircējiem jaunajos namos nepatīk, ka daļa mājokļu ilgāku laiku paliek tukši, ieilgst remonts, ko spekulants nav ieinteresēts veikt. Tāpēc vairāki jauno projektu attīstītāji cenšas "atvairīt" spekulantus. Piemēram, dzīvokļus pārdod ar pabeigtu apdari – tie ir dārgāki, peļņa spekulantam pēc tam nebūs tik liela. Citi neļauj vienam pircējam iegādāties daudzus mājokļus. Vēl citi, slēdzot priekšlīgumus, nosaka lielāku iemaksu, ja dzīvokli gribēs pārdot tālāk, kamēr nams nav nodots ekspluatācijā. Vai izvirza prasību pabeigt remontu noteiktā laikā, ja mājokļi tiek tirgoti bez galīgās apdares.

Arī bankas nav ieinteresētas spekulatīvu darījumu kreditēšanā. Aizdevumus izsniedzam, ņemot vērā cilvēka regulāros ienākumus (alga, īre, ienākumi no akciju turēšanas utt.), skaidro I. Sedleniece. Tāpēc nav tādu klientu, kuri saņem kredītu uz spekulatīvu darījumu ienākumu pamata. Nevar gan izslēgt, vai paralēli apmaksātam darbam kāds nodarbojas ar spekulācijām.

Kā jāmaksā nodoklis

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 25% no īpašuma pārdošanas peļņas – summas, kas pārsniedz iegādes izdevumus.

Nodoklis jāmaksā, ja īpašums pārdots, kamēr nav pagājis gados kopš iegādes brīža. Par pārdošanas brīdi uzskata līguma parakstīšanas datumu. Nodoklis jāmaksā arī tad, ja pārdošana notikusi vēlāk un VID konstatē, ka veikta saimnieciska darbība - ja īpašums bijis iegādāts ar mērķi to pārdot vai arī pārdošana ir saistīta ar māklera darbību.

Nodokli maksā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju VID teritoriālajā iestādē līdz nākamā gada 1. aprīlim. Nauda jāieskaita valsts budžetā līdz 15. aprīlim vai, ja summa pārsniedz Ls 100 – trīs mēnešu laikā.

Par īpašumu darījumiem VID uzzina no VZD Kadastra reģistra un zemesgrāmatas. Šo informāciju izmantos analīzei, vai nav veikta saimnieciskā darbība.

Ja nodokli nesamaksās un VID to atklās, būs jāpārskaita valstij gan nodokļa summa, gan tikpat liela soda nauda. Ja nodokli nebūs samaksājuši nereģistrētas saimnieciskās darbības veicēji, soda nauda ir 150%.

Informācija: VID

***

Viedoklis

Svarīgi kritēriji:

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācijas prezidents Ilvars Metnieks:

Nodokļa ieviešana spekulatīvo darījumu daudzumu nedaudz samazinās. Pavisam tos izskaust nevar – ir liels pieprasījums pēc īpašumiem, un tādā brīdī daudzi izlemj tajos ieguldīt savu naudu. Ja ģimene nopērk otru dzīvokli un to izīrē vai pat tas stāv tukšs, tas ir labs naudas ieguldījums. Vai to vajadzētu ierobežot?

Inflāciju valstī vairāk ietekmē globāli faktori nekā īpašumu spekulanti.