Artā zemē

Ziemājus sēj augustā un septembra pirmajā pusē. Ziemas rapsi ieteicams iesēt līdz 15. augustam (ja iegadās silts un garš rudens, rapsis spēj uzkrāt spēkus ziemošanai arī tad ja sēts vēlāk – līdz 1. septembrim), bet graudaugus pēc 20. augusta.

Lai ieliktu labus pamatus bagātai nākamā gada ražai, pirms ziemāju sējas jāizveido kvalitatīva augsnes sakārta, kas nodrošina augiem vēlamo ūdens, gaisa un siltuma režīmu, ierobežo slimību izraisītāju, kaitēkļu un nezāļu daudzumu, kā arī kvalitatīvi iestrādā mēslojumu un augu atliekas. Zemi ieteicams uzart ne vēlāk kā 3 nedēļas pirms sējas. Ja to neizdara, augsne nepaspēj nosēsties, un šis process noris vēlāk – saraustot ziemāju saknītes, kas pasliktina augu pārziemošanas iespējas. Lai tā nenotiktu, augsni tūlīt pēc sējas var pievelt ar blīvētāju.

Ja arklu agregatē ar blīvētāju Packomat, zemes pieblīvēšanu var veikt reizē ar aršanu. Augsnes sēšanās kaitīgumu var novērst, to sekli apstrādājot. Turklāt arklu var agregatēt ar šļūci, vienlaikus nolīdzinot arumu – tas palīdzēs ilgstošāk saglabāt tajā mitrumu. Smago māla vai smilšmāla augšņu apstrāde karstā un sausā laikā ir stipri apgrūtināta, jo pārāk izžuvusi augsne nedrūp, bet lūst gabalos, veidojot lielas augsnes cilas (kankāļus), ko var sadrupināt ar disku vai šķīvju ecēšām. Šādā situācijā labāk pagaidīt lietu, jo samirkušā, smagā augsnē cilas vieglāk sadrupināt (var izmantot arī kultivatoru). Ja laukā nav daudz ložņu vārpatu, var izmantot rotējošās nažu ecēšas.

Augsnes slānim visā sēklu iestrādāšanas dziļumā jābūt sīkdrupatainam, bet zem sēklām – blīvākam, lai ūdens pa augsnes kapilāriem varētu nokļūt līdz tām. Ziemāji labi jūtas arī samērā blīvā aramkārtā.

Priekšaugi

Augsnes apstrādes veids pirms ziemāju sējas tieši saistīts ar to priekšaugiem. Tām jābūt pēc iespējas agrāk novācamām kultūrām.

Ja ziemājus sēj pēc rušināmkultūrām, piemēram, pēc agrajiem kartupeļiem, lauku art nav nepieciešams. Var izmantot disku lobītājus (ja lauks nav piesārņots ar vārpatu) vai kultivēt ar atsperzaru ("S" veida) kultivatoru.

Pēc ilggadīgajiem zālājiem parasti izveidojas velēna. Sākumā to sastrādā virspusēji, lobot vienā vai divās kārtās. Pēc tam lauku uzar. Ja nepieciešams, pirms aršanas izkliedē kūtsmēslus vai kompostu. Ja velēnu sagraiza jūlijā, tā līdz aršanai jau ir sākusi sadalīties (smilšu augsnēs šis process norit straujāk, mālā un smilšmālā – lēnāk).

Sausā laikā lauku pēc aršanas pieveļ un pirms sējas divas reizes (ar 7 dienu intervālu) kultivē. Pirmo reizi kultivē 10 – 12 cm dziļi, izraustot sadīgušās nezāles un līdzinot lauka virsmu, bet otrreiz, tieši pirms sējas, seklāk, nepārsniedzot 4 – 6 cm (sēklu iestrādes dziļumu), lai sagatavotu sēklu gultni, izraustītu no jauna sadīgušās nezāles un izlīdzinātu lauka mikroreljefu.

Pēc graudaugiem, ja tie laikus nenogatavojas, augsnes apstrāde var aizkavēties. Ja labība novākta augusta sākumā un lauks piesārņots ar ložņu vārpatu, tūlīt pēc pļaujas uzsāk augsnes lobīšanu, izmantojot rotējošo šķīvju ecēšas vai nažu ecēšas. Šādā veidā tiek provocēti uz vārpatu sakneņiem snaudošie pumpuri, un apmēram pēc divām nedēļām parādās vārpatu dīgsti, kas sākumā izskatās kā violetas krāsas īleni. Šajā nezāļu attīstības stadijā zemi uzar, darba dziļumu palielinot vismaz par 2 cm. Ja laukā bijušas usnes, mīkstpienes un citas daudzgadīgās nezāles, lobīšanai izvēlas lemešu lobītājus, kas horizontāli nogriež vertikāli augošos ušņu dzinumus. Var izlīdzēties arī ar parastajiem arkliem, kas ieregulēti seklam darbam – līdz 14 cm, vai kultivatoriem, kas aprīkoti ar griezējķepām. Tas izraisa strauju nezāļu dīgšanu. Tiklīdz parādās jaunās lapu rozetes, augsni apar. Pēc aršanas lauku divas reizes kultivē.

Zaļmēslojuma augus iear 3 – 4 nedēļas pirms ziemāju sējas. Smagās augsnēs to dara jau jūlijā. Lai zaļo masu varētu ieart kvalitatīvāk, to pieveļ vai sagriež ar smagajām disku ecēšām. Katram arkla korpusam pierīko nazi. Ja arumā radušās gaisa kabatas, augsni pieveļ, lai tā izveidotu ciešu kontaktu ar zaļmēslojumu un strauji neizžūtu. Pēc divām nedēļām lauku sastrādā ar rotējošiem agregātiem, lai neizrautu augsnes virspusē iearto un vēl nesadalījušos augu masu. Pirms sējas sekli kultivē ar atsperzaru kultivatoru, izraustot sadīgušās nezāles.

Bez aršanas

Sējot bez aršanas, augsni apstrādā rugainē vai neapstrādā nemaz. Augsnes dabisko struktūru veido mazās plaisas, slieku un augu sakņu eju izveidots makroporu tīkls. Bezaršanas tehnoloģiju var izmantot, ja zemnieks vismaz piecus gadus ir rūpējies par augiem labvēlīgas augsnes sakārtas veidošanu, nodrošinot tās labu drenāžu un nepieļaujot augsnes sablīvēšanos. Rugaines apstrāde bez aršanas ieteicama māla un smilšmāla augsnēm. Šādā veidā augsnes aramkārtā palielinās organisko vielu daudzums, kas uzlabo arī tās struktūras noturību (tā mazāk salīp). Rugāju apstrāde samazina augsnes spēju pēc spēcīga lietus saglabāt ūdeni, taču lietainā vasarā šādi apstrādāta augsne ir noturīgāka par tradicionāli uzartu. Izmantojot bezaršanas tehnoloģiju, arī augsnes trūdkārtas vidējā un apakšējā daļa ir izturīgāka par uzarto. Rugaines apstrādē sēto augu sakņu sistēma zemē iesniedzas dziļāk un ātrāk nekā uzartā augsnē sētajiem. Ātra sakņu augšana dziļumā iespējama tādēļ, ka, apstrādājot zemi minimāli, augsnes dabiskās makroporas (svarīgākie to veidotāji – sliekas, kas koncentrējas galvenokārt augsnes virsmā, kur vairāk organisko vielu) saglabājas ievērojami labāk nekā pēc aršanas, kad slieku ejas tiek pārrautas.

***

SVARĪGI

- Pirms ziemāju sējas augsni drošāk sastrādāt ar lemešu lobītāju, jo tas vārpatas saknes nevis sasmalcina, kā to dara disku lobītājs, bet gan horizontāli nogriež 7 – 9 cm dziļumā un izceļ augsnes virspusē, kur tās sausā, saulainā laikā izkalst. Ja zeme labi drūp, to pirms ziemāju sējas var lobīt vienreiz.

- Ja grib iznīcināt daudzgadīgās nezāles, kā arī ziemāju (šajā gadījumā – priekšaugu) sēklas, kas izbirušas, kuļot graudus (ziemas kviešus, rudzus, tritikāli vai ziemas miežus), pirms ziemas rapša sējas lobīšanu atkārto apmēram pēc 7 – 12 dienām (pagaida, līdz sadīgst nezāles un graudaugi).

- Sēju bez iepriekšējas zemes aršanas (tikai lobot) var veikt ik pārgadus, citādi ļoti sekli sastrādātā augsnē savairosies nezāles un aramkārta sablīvēsies.

- Augsni lobot, tās virskārtā uzkrājas augu atliekas, kas rada labvēlīgus apstākļus kultūraugu slimību attīstībai, tāpēc pavasarī un vasarā sējumu nāksies papildus miglot ar fungicīdiem.

UZZIŅA

- Lai kultivatora zari labi sastrādātu augsni, nepieciešams noteikts darba dziļums. Taču, strādājot nelielā dziļumā, kultivatora zari tiecas virzīties vai nu zem augu saknēm, vai pārslīdēt tām pāri, tāpēc ļoti svarīgi, zemi apstrādājot sekli, izmantot smagus agregātus.

- Diski, kas sagriež un sajauc augsni, var būt koniski vai sfēriski. Nodilstot sfēriskie diski pakāpeniski zaudē griešanas un sajaukšanas spējas, jo izmainās to darba leņķis. Koniskie diski nodrošina optimālu darba leņķi arī tad, ja ir nodiluši. Tāpēc sfēriskos diskus maina biežāk nekā koniskos.

- Lielāka izmēra diskiem nepieciešams lielāks darba dziļums un lielāks svars, lai sasniegtu labu iespiešanos augsnē un augu atlieku sajaukšanu. Liela izmēra diski var izveidot cietu pamatslāni, jo tiek pārbīdīta un apgriezta augsne lielos daudzumos. Savukārt relatīvi maza izmēra (piemēram, 430 mm diametrā) diski ar 12,5 cm atstarpi nodrošina lielāku rotēšanas ātrumu, līdz ar to arī intensīvāku augsnes virskārtas sastrādāšanu. Mazāki diski arī pārvieto mazāku augsnes daudzumu, panākot vienmērīgāku un smalkāku tās sastrādāšanu.

- Lai efektīvi ierobežotu nezāļu attīstību, to saknes pilnīgi jānogriež jau pirmajā gājienā. Salīdzinoši nelieli diski un to nelielās atstarpes spēj nodrošināt sakņu nogriešanu 2 – 10 cm dziļumā, turklāt sakņu atliekas tiek labi sajauktas ar augsni. Ciešs kontakts starp saknēm un augsni stimulē atkārtotu dīgšanu, un nākamajā lobīšanā nezāles efektīvi iznīcina. Lai panāktu optimālu sakņu nogriešanu un līdzenu augsnes virskārtas apstrādi, ieteicams priekšējo disku rindu viegli novirzīt uz sāniem (ja tas iespējams).

- Nezāļu un parazītkultūru sēklu dīgtspēja ir ļoti atkarīga no sēšanas dziļuma. Daudzu nezāļu sēklu dīdzību ietekmē arī apgaismojums. Palielinot sēšanas dziļumu no 3 līdz 5 cm, lielākā daļa nezāļu sēklu uzdīgs vēlāk vai aizturēs attīstību, kamēr nonāks augsnes virskārtā.