Informāciju sagatavoja Vineta Sprugaine, Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece.

Pasākumu plāna mērķis ir nodrošināt tiesiskās vides uzlabošanu nekustamo īpašumu darījumu jomā, datu apmaiņas sistēmu pilnveidošanu, nekustamo īpašumu un darījumu ar nekustamajiem īpašumiem reģistrēšanas veicināšanu un šīs procedūras vienkāršošanu, izmaksu samazināšanu, kā arī precīzas un ātras informācijas aprites uzlabošanu starp pārvaldes iestādēm.

Kā vienu no aktuālākajām problēmām plānu sagatavojusī darba grupa norāda faktu, ka, kārtojot darījumus ar nekustamo īpašumu, klientiem Zemesgrāmatā ir jāiesniedz dokumenti, kurus Zemesgrāmata var iegūt nepastarpināti.

Plāna autori uzskata, ka būtu nepieciešams izvērtēt iespēju Zemesgrāmatai piešķirt tiesības tiešsaistes režīmā skatīt datus ne tikai Kadastra reģistrā, bet arī Pašvaldību vienotās informācijas sistēmā. Turklāt varētu vienoties ar Valsts kasi par sadarbību ar Zemesgrāmatu un Valsts zemes dienestu (turpmāk tekstā - VZD), lai šīs abas iestādes, izmantojot internetu, varētu pārliecināties par valsts nodevas nomaksu, nepieprasot maksājuma apliecinājumus papīra veidā.

Tāpat plāna autori norāda, ka oficiāli uzrādītā darījuma vērtība neatbilst faktiskajai darījuma vērtībai un līdz ar to tirgus vērtībai, kā rezultātā tiek kropļota kadastrālā vērtība. Autori skaidro, ka valsts noteiktā nodeva - 2% no darījuma summas - ir nesamērīgi liela un tādēļ rosina cilvēkus uzrādīt mazāku darījuma summu, nekā tā ir patiesībā. Valsts nodevas apjomu plāna autori min arī kā vienu no iemesliem, kāpēc personas, īpaši valsts un pašvaldību iestādes, laikus nereģistrē nekustamos īpašumus un darījumus ar nekustamajiem īpašumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā (turpmāk tekstā - NĪVKR) un Zemesgrāmatā.

Par būtisku apgrūtinājumu darbībām ar nekustamo īpašumu plāna autori uzskata aktuālas informācijas trūkumu par nekustamo īpašumu objektu apgrūtinājumiem un nekustamo īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumiem

Plāna projekts pēc izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē pērnā gada novembrī tika nodots saskaņošanai ar Finanšu ministriju, Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Labklājības ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Satiksmes ministriju, Vides ministriju, Zemkopības ministriju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Latvijas Pašvaldību savienību (turpmāk – LPS), Nacionālās trīspusējās sadarbības padomi un Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentu.

TM nav panākusi saskaņojumu ar LPS, kura iebildusi nevis pret pasākumiem, bet gan pret neatrisinātajām problēmām saistībā ar pašvaldību nespēju nodrošināt visus ēku (būvju) īpašniekus ar nodokļa maksāšanas paziņojumiem, sākot ēku (būvju) aplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli pēc to kadastrālās vērtības. Tas saistīts ar īpašnieku nereģistrēšanos nodokļu maksātāju sarakstos.