SVF prognozē, ka globālā ekonomika šogad samazināsies par 1,1%, nevis 1,4%, kā tika lēsts jūlijā.

Savukārt 2010.gadā pasaules ekonomika varētu pieaugt par 3,1%, salīdzinot ar iepriekš prognozēto 2,5% kāpumu.

"Pēc globālās ekonomikas dziļās recesijas ekonomiskā izaugsme kļuvusi pozitīva, jo valstu īstenotie plašie pasākumi ir snieguši atbalstu pieprasījumam un samazinājuši nenoteiktību un sistēmisku risku iespējamību finanšu tirgos," teikts SVF ziņojumā "World Economic Outlook".

SVF norādīja, ka situācija ASV ekonomikā uzlabojās labāk, nekā iepriekš prognozēts, un valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad varētu samazināties par 2,7%, bet nākamgad pieaugt par 1,5%. Iepriekš tika prognozēts attiecīgi 2,6% kritums un 0,8% pieaugums.

Savukārt Eiropā ekonomikas lejupslīdes temps sācis pakāpeniski palēnināties, un eirozonas ekonomika 2010.gadā varētu pieaugt par 0,3%, nevis samazināties par 0,3%, kā tika prognozēts iepriekš.

SVF prognozē, ka Eiropas attīstības ekonomikas nākamgad pieaugs par 1,8%, salīdzinot ar 5,25% kritumu šogad.

Fonds arī norāda, ka atveseļošanās šajā reģionā nebūs vienmērīga, Ungārijai un smagi skartajām Baltijas valstīm - Igaunijai, Latvijai un Lietuvai - nākamgad prognozējot ekonomikas krituma tempa palēnināšanos, nevis pieaugumu.

"Dažas Eiropas attīstības ekonomikas, proti, Baltijas valstis, 2010.gadā turpinās samazināties, taču citās valstīs, tostarp Polijā un Turcijā, būs vērojams straujš iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums," teikts ziņojumā.

Visstraujāko kritumu SVF prognozē Lietuvas ekonomikai, kas šogad samazināsies par 18,5%, bet nākamgad - par 4%.

Tajā pašā laikā Latvijas IKP šogad un nākamgad varētu sarukt par attiecīgi 18% un 4%.

Fonda prognozes arī liecina, ka Igaunijas ekonomika 2009.gadā piedzīvos 14% kritumu, bet 2010.gadā samazināsies par 2,6%.

Arī krīzes skartajai Ungārijai SVF šogad un nākamgad prognozē ekonomikas kritumu attiecīgi 6,7% un 0,9% apmērā.

Lai arī Čehijas IKP šogad samazināsies par 4,3%, SVF lēš, ka valsts ekonomika nākamgad jau varētu pieaugt par 1,3%, prognozē SVF.

Arī Rumānijas ekonomika 2010.gadā varētu palielināties par 0,5% pēc tam, kad šogad piedzīvos 8,5% kritumu.

Tomēr Bulgārijas ekonomika gan šogad, gan nākamgad piedzīvos ekonomikas kritumu, valsts IKP samazinoties attiecīgi par 6,5% un 2,5%. Vienlaikus Horvātijas ekonomika 2010.gadā pieaugs par 0,4%, salīdzinot ar 5,2% kritumu šogad.

Tajā pašā laikā SVF prognozē, ka Polijas ekonomikai vienīgajai no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm šogad izdosies reģistrēt 1% kāpumu.

Toties Turcijas un Slovākijas ekonomikām 3,7% pieaugumu fonds prognozē nākamgad.

Attīstības valstu ekonomikas 2010.gadā pieaugs par 5,1%, Ķīnas un Indijas IKP reģistrējot attiecīgi 9% un 6,4% kāpumu.

Globālās ekonomikas izaugsmes prognozes paaugstināšanu SVF galvenokārt skaidro ar stabilo situāciju Āzijas ekonomikās, kā arī ar stabilizāciju vai nelielu atveseļošanos citās pasaules valstīs.

Tāpat pasaules ekonomikas izaugsmi arī veicina ražošanas pieaugums, nepieciešamība atkal papildināt preču krājumus, patērētāju pārliecības palielināšanās un mājokļu tirgu stabilizēšanās.

Tomēr SVF brīdina, ka šie dati liecina par lēnu atveseļošanos un situācija darba un kredītu tirgos kādu laiku saglabāsies apgrūtinoša.

Fonds norāda, ka bankām vēl joprojām trūks pietiekama kapitāla, lai atjaunotu aizdevumu izsniegšanu tādā līmenī, kas sniegtu atbalstu ilgtspējīgai ekonomikas atlabšanai.

Tāpat SVF mudināja Eiropas likumdevējus turpināt īstenot ekonomikas stimulēšanas pasākumus un saglabāt zemas procentu likmes, lai veicinātu atveseļošanos no globālās lejupslīdes.

"Politikām attīstības ekonomikās vajadzētu turpināt sniegt atbalstu pieprasījumam, kamēr atveseļošanās nav sasniegusi krietni lielāku stabilitāti," norāda SVF.